Radiozondes laika prognožu veidošanā ir ļoti nepieciešamas. Latvijā tās laiž gaisā mēneša pāra datumos no Skrīveru meteostacijas.
LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis stāstīja: “Radiozonde ir mērinstruments, kas ir piestiprināts balonam, kas ir pildīts ar kādu cēlgāzi, šķiet, ka visbiežāk izmanto hēliju. Balons paceļ šo kastīti, tādu šampūna pudeles izmēra kastīti, debesīs. Un visu laiku tiek veikti mērījumi, un ar radiosignālu tiek sūtīti uz zemi, lai mēs zinātu, kādi apstākļi ir tur augšā, kāds vējš pūš, kāda gaisa temperatūra, kāds ir gaisa mitrums. Tas ļoti palīdz laika prognozēšanai.”
Radiozonde paceļas apmēram līdz 26 kilometru (km) augstumam. Tad meteoroloģiskais balons pārplīst. Pati zonde, arī krītot lejā, turpina raidīt datus. Parasti zonde nokrīt pārdesmit kilometru attālumā no palaišanas vietas, bet vēja ietekmē zonde var mainīt virzienu un ir bijuši gadījumi, ka tā nonāk arī kaimiņu valstīs.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) meteorologs Edgars Maļinovskis: “Balons sākotnēji, kad viņš tiek piepūsts, diametrā ir apmēram metru, metru trīsdesmit [centimetru], bet tad, kad viņš ceļas augšā, viņš var būt vairāku metru diametrā. Par nokrišanas vietām mums informācijas lielākoties nav. Parasti ir, ja kāds cilvēks ir atradis, bet tā mums nav ziņu, kur viņa precīzi ir nokritusi.”
Iespēja, ka zonde nokritīs kādam uz galvas, ir diezgan niecīga. Un, tehnoloģijām attīstoties, zondes kļūst mazākas un vieglākas.
LTV laika ziņu redaktors Bricis stāstīja, ka dažas reizes cilvēki viņam ir atsūtījuši fotogrāfijas ar nokritušām zondēm: “Tad ir līdzīgi kā ik pa laikam pļavās, laukos, mežos atrod no ballītēm palaistās balonu virtenes, kas ik pa laikam kaut kur mētājas, tāpat, protams, arī šie kļūst par atkritumiem, izmantojami tie vairāk nav – ne baloni, ne mērinstrumenti. Un tie nonāk apkārtējā vidē diemžēl.”
Tagad daudzus mērījumus veic ne tikai ar zondēm, bet arī ar radaru sistēmām gan no Zemes, gan kosmosa satelītiem. Tomēr radiozonde dod precīzākus un detalizētākus datus.
Šie mērījumi nav lēti, tāpēc Latvijā nenotiek katru dienu. Piemēram, salīdzinājumam – Lielbritānija zondes sūta debesīs pat 4 līdz 6 reizes diennaktī.
Kā radiozodnes var ietekmēt lidmašīnu satiksmi? Bricis skaidroja: “Zondēm ir starptautiski noteikumi – gan tas, kādā frekvencē signāls tiek sūtīts, jo tas arī ir būtiski, jo tas var traucēt sakarus aviācijā un citās nozarēs. Un, protams, stingri noteikumi, tajā brīdī, kad zondi laiž, tur jau ir kalendārs sastādīts, tad arī Latvijā gaisa satiksmi regulē. Tajā brīdī lidmašīnas tur apkārtnē nelido. Tur ir īpašs laika logs, kurā var palaist zondi gaisā.”
LVĢMC aicina ikvienu ziņot par atrastajām radiozondēm.
Iespēja, ka zonde var nokrist uz cilvēka vai ēkām, gan pastāv. Taču Bricis sacīja: “Protams, ka tāda iespējamība pastāv. Bet, ja mēs parēķinātu zemes laukumu un to, cik daudz un bieži nokrīt, tad šādas zondes, es domāju, ka citi riski, kas krīt no gaisa, ir gana līdzīgi. Piemēram, tā pati lielgraudu krusa, ar kuru, mēs zinām, ir cietuši gan īpašumi, gan cilvēki Latvijā, Eiropā katru gadu, pat ar letālām sekām. Tā ka es teiktu – zondes statistiski nav tik bīstamas.”
