Izrakumos atrada 150 vīriešu mirstīgās atliekas, kas, šķiet, bija apbedītas bez īpašam ceremonijām. Viņi visi bija garāki par 170 centimetriem, vecumā no 20 līdz 30 gadiem un ar brūcēm, ko varēja radīt senie ieroči – zobeni, šķēpi un katapultu lādiņi.
Tas ļāva izdarīt secinājumu, ka šeit apglabāti karavīri, kas gājuši bojā nezināmas kaujas laikā starp ģermāņu ciltīm un romiešiem. Pateicoties apavu paliekām, vienu upuri izdevās identificēt kā romiešu karavīru, bet pārējie varētu būt kādas ģermāņu cilts pārstāvji.
Jautājumus rada arī apbedīšanas veids, jo romieši savus mirušos parasti kremēja pat kara laikā, un ir versija, ka tas noticis ārkārtējā situācijā ļoti lielā steigā.
Pateicoties modernajām tehnoloģijām, tai skaitā DNS analīzēm, mūsdienās no kauliem iespējams iegūt daudz informāciju par konkrētām personām, tāpēc zinātniekus gaida interesanti atklājumi.
