Starptautiskā projektā Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas Kjū karaliskajā botāniskajā dārzā iesaistījās 279 zinātnieku komanda, kas veica ģenētiskās informācijas analīzi vairāk nekā 9500 ziedošiem augiem.
Kjū karaliskā botāniskā dārza pētnieks Aleksandrs Zuntini skaidroja: “Kad Darvins izstrādāja evolūcijas teoriju, viņš nezināja par DNS. Gēni toreiz vēl nebija zināmi. Tagad, kad mums ir instrumenti, lai objektīvi rekonstruētu šo vēsturi, mēs patiešām varam teikt, ka radikāli mainām veidu, kā pētīt evolūciju.”
Ar šķidrā slāpekļa palīdzību sasaldēja paraugus, no tiem zinātnieki ieguva kopumā 1,8 miljardus koda burtu, kas ir 15 reizes vairāk nekā jebkurā citā iepriekš veiktā pētījumā. Vairāk nekā 800 augu sugām DNS sekvencēšana tika veikta pirmo reizi.
Pētījums varētu palīdzēt identificēt jaunas sugas, pilnveidot augu klasifikāciju, kā arī saglabāt retus augus, ko apdraud klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās.
Ir cerības arī uz praktiskiem rezultātiem, tai skaitā medicīnā. Piemēram, kādā Madagaskaras izcelsmes krāšņumaugā ir ķīmiska viela, ko iespējams izmantot audzēju ārstēšanā, un, sameklējot tā “radiniekus”, var atklāt arī jaunus savienojumus.
