Zinātnieki ar NASA superdatoru analizēja apkopotos datus un secināja, ka magnētiskais lauks varētu rasties apmēram 32 tūkstošu, nevis 200 tūkstošu kilometru dziļumā. Nepieciešami papildu pētījumi, taču jauniegūtās zināšanas palīdzēšot uzlabot ilgtermiņa Saules “uzvedības” prognozes.
“Galvenie mūsu darba rezultāti ir jauna hipotēze, ka Saules magnētiskais lauks veidojas tās virsmas tuvumā. Iepriekšējos modeļos tika pieņemts, ka tas rodas dziļi Saules iekšienē,” pastāstīja Daniels Lekonets no ASV Ziemeļrietumu Universitātes.
Lai izskaidrotu šo fizikālo parādību nespeciālistiem, Lekonets izmantoja tēlainu salīdzinājumu ar gumiju, kura satur vielu un kuras gals iznāk virs Saules. Noteiktos apstākļos tā izstiepjas, bet tai pārtrūkstot, viela aizlido kosmosā.
Realitātē tie ir miljardiem tonnu tā dēvētās koronārās masas, kas uz Zemes var radīt ģeomagnētisko vētru. Polārblāzma ir skaista, bet daļiņas var traucēt navigācijas, elektroapgādes, radio un satelītu sakaru sistēmu darbību.
Zinātnieki atgādina par spēcīgāko Saules vētru Zemes vēsturē 1859. gadā, kuras līdziniece mūsdienās radītu triljoniem eiro zaudējumus.
