Zinātnieks Rams Kumars Nagarajans Latvijā ierādās pirms diviem gadiem, sākot strādāt Latvijas Organiskās sintēzes institūtā.
“Covid-19 pandēmijas laikā es nevarēju atrast darbu Indijā vai citās valstīs. Pieteicos vairākām vakancēm Eiropā un atradu pozīciju Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, un ieguvu darbu,” viņš skaidroja.
Nagarajans kopā ar kolēģiem izstrādājis jaunu reaģentu fluoru saturošu molekulu iegūšanai, un tas ir atzīts par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
OSI Organiskās sintēzes laboratorijas vadītājs Jānis Veliks pauda: “Mēs esam Latvijas Organiskās sintēzes institūtā izstrādājuši reaģentu, kurš spēj zilās gaismas ietekmē ģenerēt fluormetilradikāli. Tā ir tāda maza, reaģētspējīga daļiņa, kura spēj pievienoties organiskām molekulām.”
Jaunais reaģents vara katalizatora klātbūtnē un zilās LED gaismas ietekmē ģenerē fluormetilradikāli – aktīvu, fluoru saturošu daļiņu, kas viegli pievienojas organiskajām molekulām.
Pētnieks Rams Kumars Nagarajans piebilda: “Ne tikai zilajā gaismā. Mēs varam izmantot arī saules gaismu kā enerģijas avotu.”
Kāpēc tas ir svarīgi?
Tāpēc, ka fluora atomu jau patlaban varam sastapt katras piektās aktīvās farmaceitiskās vielas jeb aptiekās nopērkamo medikamentu struktūrā. Fluors ir medikamentos gan vēža, gan kardiovaskulāro slimību ārstēšanai.
OSI Organiskās sintēzes laboratorijas vadītājs Jānis Veliks norādīja: “Mēs esam izstrādājuši vienu reaģentu, lai ievadītu vienu specifisku funkcionālo grupu, kas saucas fluormetila grupa. Tam ir potenciāls pielietojums zāļu vielu izstrādē un pētniecībā.”
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš vērtēja: “Tas, ko ir izdevies paveikt Organiskās sintēzes institūta ķīmiķiem, ir radīt jaunu reaģentu, kas ļauj to darīt ātri, efektīvi un lēti.”
“Tas neaprobežojas tikai ar zāļu vielu izstrādi. Tās ir jebkuras organiskas molekulas, kurās nepieciešams ievadīt fluora atomu. Teorētiski tā var būt agroķīmija, polimēri, kaut kādi īpaši viedie materiāli,” norādīja Veliks.
Fluora atoma ievadīšana organisko vielu molekulās ļauj mērķtiecīgi ietekmēt to bioloģiskās īpašības. Vienkāršoti sakot, ja iedomājamies, ka, piemēram, zāļviela sastāv no daudziem maziem dažādu formu klucīšiem, tad Latvijā šobrīd ir radīts jauns klucītis, kuru var izmantot zāļu veidošanā.
