Divas stundas ārpus telpām
Katrs cilvēks ir individuāls, un tāpēc nav tādas vienas universālās receptes, kā parūpēties par acu veselību un to, lai laba redze saglabājas visa mūža garumā, bet tomēr ir daži aspekti, kas jāņem vērā un jāievēro, norādīja Balgalve.
Viens no tiem ir vismaz pāris stundas dienā atrasties pilna spektra dabiskajā gaismā jeb ārpus telpām – prom no mākslīgā apgaismojuma. Sevišķi uz mums tas attiecas ziemā, atzina oftalmoloģe, bet ir cilvēki, kuriem arī vasarā to ievērot ir grūti.
“Kad tika izgudrota elektriskā spuldzīte? Aptuveni 1880. gados. Tas ir pirms nepilniem 150 gadiem. Bet cik ilgi eksistē cilvēks? Mēs esam radušies zem dabīgas saules gaismas, zem dabīgiem diennakts ritmiem. Tā ir tumsa naktī, tā ir gaisma dienā – pilnvērtīga, pilna spektra gaisma.
Tāpēc, un pētījumi to jau ir pietiekoši pierādījuši, absolūtais minimums būtu divas stundas dienas gaišajā laikā, kad saule ir virs horizonta, atrasties ārpus telpām,” norādīja Balgalve.
Viņai piekrita Caune-Bērziņa, uzsverot, ka divas stundas gan ir absolūtais minimums, kas nepieciešams, bet tas ir labs pirmais solis, ar ko sākt.
“Piemēram, Somijā, kuras ziemeļu daļās dienas ziemā ir ļoti, ļoti īsas, skolās ir divas stundas pārtraukums dienas vidū ar obligātu atrašanos ārpus telpām. Jo viņiem ir tik īsa tā diena, ka, ja tā pārtraukuma nebūs, tad viņi vispār nebūs dabīgajā gaismā,” stāstīja Balgalve.
Pilna spektra gaisma
Balgalve gaismu telpās un dabīgo gaismu ārpus telpām salīdzināja ar maizi. Jebkurš telpu apgaismojums ir kā baltmaize – kalorijas ir, paēst var, bet vairāk labuma nekāda. Savukārt dabiskā gaisma jau ir kā pilnvērtīga pilngraudu maize ar mums nepieciešamajām uzturvielām.
“Jebkurš mākslīgais apgaismojums telpās pat dienas laikā, arī tad, ja mēs neesam ieslēguši gaismu, bet sēžam pie loga, arī tā nav pilna spektra gaisma, bet mums ir absolūti vajadzīgs šis pilnais spektrs,” uzsvēra Balgalve.
Oftalmoloģe dabiskā spektra gaismas trūkumu saistīja ne tikai ar redzes kvalitātes pasliktināšanos, bet arī citām veselības problēmām, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu un depresiju.
Vienlaikus ir daži nosacījumi, kas jāievēro, arī atrodoties telpās. Acīm ir jājūtas komfortabli, telpai ir jābūt vienmērīgi apgaismotai – vienīgais gaismas avots tumšā istabā nevar būt datora vai televizora ekrāns, norādīja Caune-Bērziņa.
“Bet pāris luksi šur vai tur neko daudz nemainīs, arī par gaismas siltumu katrs lemj pats, vai tā ir drusku vēsāka, vai siltāka. Nav tādu vienotu kritēriju. Ja mēs telpā atrodamies vairāki, vienam patiks drusku spilgtāks apgaismojums, otram drusku mierīgāks. Ir jāatrod kompromiss,” atzina Caune-Bērziņa.
20-20-20
Vēl viens svarīgs aspekts, kas jāņem vērā, domājot par savas redzes kvalitāti – strādājot pie datora, acis ik pa laikam jāatpūtina.
“Strādājot pie datora, ir tāds 20-20-20 princips, kas nozīmē, ka ik pa 20 minūtēm uz 20 sekundēm vajag novērst skatienu 20 pēdu attālumā.
Pārvēršot uz mūsu metrisko sistēmu, tie būtu seši metri. Šis brīdis, kad mēs paskatāmies tālumā, ļauj mūsu redzes sistēmai atslābt,” norādīja Caune-Bērziņa.
Skatoties datora ekrānā, mūsu acis ilgstoši ir saspringušas, tāpēc šādi nelieli atelpas brīži ir ārkārtīgi svarīgi.
“Ja mēs ilgstoši, monotoni, statiski noturam šo saspringuma stāvokli, tad problēmas būs. Piemēram, kad cilvēki pie mums nonāk ar sūdzībām, ka pēc ilgstoša darba ar datoru tālumā redze miglojas, kārtīgi visu pārbaudot, mēs saprotam, ka problēma ir tieši šis ilgstošais tuvums,” atzina Caune-Bērziņa.
Vēl izplatīta cilvēku sūdzība ir, ka, braucot no rīta uz darbu ar mašīnu, redze ir asa un skaidra, bet, braucot no darba mājās, viss ir kļuvis miglains un ir grūti saskatīt ceļazīmes vai citus objektus, stāstīja Balgalve.
Iemesls tam ir tieši saistīts ar ilgstošu saspringumu acīs un ar acu nespēju atslābināties, lai pārslēgtos uz tālumu. Lai no tā izvairītos, acis regulāri pa dienu jāatslābina, kaut vai izmantojot 20-20-20 metodi. Šīs nelielās pauzes ir ārkārtīgi svarīgas, uzsvēra acu ārste.
Regulāras redzes pārbaudes
Protams, tāpat ir svarīgi savu redzi un acis regulāri pārbaudīt. Pirmais redzes speciālists, pie kā jāvēršas, ir optometrists, kas veiks pilnu redzes pārbaudi un noskaidros, kāda ir redzes kvalitāte, asums, kā arī – ir vajadzīgas brilles vai nav.
“Optometrists izrunās arī visu par datora jautājumiem, par dzīvesveida jautājumiem. Vārdu sakot, tikšanās ar optometristu būs arī tāda gara saruna, kuras rezultātā tad nonāks pie slēdziena, ko var darīt lietas labā, lai sev palīdzētu. Ne vienmēr tās ir brilles, tas tikpat labi var būt kāds dzīvesveida vai darba režīma padoms,” stāstīja Caune-Bērziņa.
Tāpat optometrists norādīs, ja ir nepieciešama padziļināta konsultācija un acu pārbaude pie oftalmologa.
“Savukārt slimnīcā oftalmologs jau mazāk pievērsīs uzmanību redzes korekcijas jautājumiem, bet ļoti padziļināti izvērtēs acs struktūras. Tātad oftalmologa galvenais uzdevums būs acu slimību diagnostika un ārstniecība,” skaidroja Caune-Bērziņa.
Līdz ar to, ja vien nav radusies kāda akūta acu trauma, pirmkārt, uz konsultāciju jādodas pie optometrista – primārā redzes aprūpes speciālista.
“Cilvēks var teikt, ka man te miglojas kaut kas, bet tas var būt gan briļļu jautājums, gan kataraktas jautājums, gan vēl kāds. Optometrists kā kvalificēts speciālists sapratīs, vai tur vienkārši vajag brilles un cits viss ir kārtībā, vai tur ir jau slimīgas izmaiņas un cilvēks jāsūta pie oftalmologa,” norādīja Balgalve.
