Acu priekšā dūc vairāk nekā metru augsta, gandrīz pilnībā slēgta iekārta. Tajā caur tumšzilu stiklu var redzēt daudzas mazas kastes un tādas kā plastmasas pudeles. Ik pa brīdim no mašīnas dziļuma parādās robots, kas veic kādas darbības.
Modernas iekārtas
“Šīs ir krāsošanas iekārtas. Tātad no pacienta iegūto audu griezuma specifiska iekrāsošana, lai konstatētu patoloģiskas izmaiņas audos, un šīs iekārtas nodrošina kvalitatīvu un vienmērīgu preparātu krāsojumu,” stāsta RAKUS Laboratorijas dienesta Sekvencēšanas daļas vadītājs Ģirts Šķenders.
Viņš norāda, ka ar šīs iekārtas palīdzību var noteikt, piemēram, krūts vēža konkrētu veidu. Pēcāk ārsts izvēlas optimālāko ārstēšanu un domā par tālākiem izmeklējumiem.
Krūts vēzis sieviešu vidū ir pati biežākā ļaundabīgā saslimšana. Ik gadu Latvijā ar to saslimst ap tūkstoš sieviešu. Ap 6% gadījumu krūts vēzis var būt pārmantots. Tā stāsta slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite un Latvijas Universitātes asociētā profesore Alinta Hegmane.
Gēnu mutācijas
“No pārmantotajiem krūts vēžiem biežāk tas ir saistīts ar mutācijām tieši BRCA1 un BRCA2 gēnos. Ja mēs zinām, ka viņai šī mutācija ir pārmantota, tas nozīmē, ka viņai ir paaugstināts risks, ka vēzis var izveidoties arī otrā krūtī vai olnīcās. Un tas nozīmē, – ja mēs to zinām, mēs plānojam citādāku ķirurģiskās ārstēšanas taktiku. Vai, ja viņa nav gatava ķirurģiskai ārstēšanai, tik radikālai šajā brīdī, tad var būt pastiprināta novērošana.”
No oktobra sievietēm ar pieminēto gēnu mutācijām ir pieejama valsts apmaksāta specifiska terapija. Hegmane norāda, ka tā ir iespēja noteikt visas sievietes, kurām šī terapija būtu piemērota. Ja zināms, ka sievietei ir pārmatota mutācija, tas nozīmējot, ka risks saslimt ar krūts un olnīcas vēzi ir arī viņas ģimenes locekļiem.
“Tas mums dod iespēju jau mērķēti testēt ģimenes locekļus. Ja mēs atrodam, ka šiem cilvēkiem ir mutācija, kaut arī viņi ir pilnīgi veseli, mēs varam piedāvāt augsta riska skrīninga procesu vai profilaktiskas operācijas, lai novērstu vēža attīstību.”
Riska grupas pacientes
Pieminētie BRCA1 un BRCA2 gēni ir katrā cilvēkā, bet patoloģiskas mutācijas krūts vēža pacientēm ir 3–4% gadījumu. Tiesa, visas sievietes ar krūts vēzi slimnīcā netestēs – norāda Hegmane.
“Ir atlasīta grupa, kurā ir vislielākās iespējas, ka būs šīs mutācijas. Šī riska grupa ir pacientes ar trīskārši negatīvu krūts vēzi. [Tās ir] praktiski visas pacientes un pacientes ar krūts vēzi, kurām diagnoze ir uzstādīta, ja viņas ir jaunākas par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka tas ir lielāks risks, ka būs šīs mutācijas. (..) Personalizētā ārstēšana būs ļoti dažādos līmeņos. Šeit viens no personalizētas ārstēšanas veidiem būs lokālās terapijas izvēle. Tātad operācijas apjoms, profilaktiskas operācijas. Nākamais slānis – visi krūts vēži nav vienādi. Mēs jau tagad ārstējam atkarībā no krūts vēža apakštipa. Pacientēm, kurām ir mutācijas BRCA gēnā, ir iespēja papildus saņemt medikamentu, kas strādā tikai šīm pacientēm. Tas ir valsts apmaksāts. Un, ko es arī gribētu piebilst, – šobrīd agrīnam krūts vēzim Latvijā ir pieejama un apmaksāta visa terapija atbilstoši Eiropas vadlīnijām.”
Pastāv arī citu gēnu mutācijas, kas nodrošina audzēju attīstību. Šķenders stāsta, ka, veicot izmeklējumus, ārsti izlemj, kuriem gēniem pievērst uzmanību. Latvijā bez krūts vēža testiem valsts apmaksā gēnu izmeklējumus, kas saistīti ar plaušu, zarnu, ādas un olnīcu vēzi.
