Ar veselīgu dzīvesveidu vien nebūs līdzēts
Oktobra vidū Latvijā būs pieejama sezonālā gripas vakcīna, bet, iespējams, šobrīd jādomā arī par vakcināciju pret citām infekcijas slimībām, jo citādi pret tām pasargāts nav neviens, norādīja RSU docents Iekšķīgo slimību katedrā, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis.
“Ja dzīvesveidu mēs tiešām varam uzlabot, un daudziem izdodas dzīvot pietiekami veselīgi, tad laikam no infekcijām mēs neviens neesam pasargāts.
Turklāt, ja skatāmies uz kardiovaskulāro mirstību, tad tas ir jau gadu desmitiem ir redzēts, ka tiklīdz ir, piemēram, gripas epidēmijas pīķis, tūlīt ir arī kardiovaskulārās mirstības pīķis, ” atzina Trušinskis.
Viņš norādīja, ka gripas gadījumā vakcinācija samazina gan kopējo kardiovaskulāro mirstību sabiedrībā, gan miokarda infarkta un insulta risku katram vakcinētajam.
“Vakcīnas saņemšana pirms [gripas] sezonas patiesībā procentuāli daudz vairāk ietekmē un mazina miokarda infarkta risku, nekā, piemēram, smēķēšanas atmešana vai kaut kāda statīna lietošana,” interesantu faktu minēja Zavadska.
Labākais laiks, lai saņemtu gripas vakcīnu, ir oktobra otra puse un novembris, atgādināja Zavadska.
Pret difteriju svarīga balsta vakcīna
Runājot par pēdējā laikā aktuālo jautājumu par difterijas izplatību un diemžēl bēdīgo ziņu, ka viens no četriem saslimušajiem bērniem slimnīcā ir miris, Zavadska norādīja, ka par difteriju jāuztraucas ir nevakcinētajiem un tiem, kas ir aizmirsuši saņemt savu balsta vakcīnu.
“Difterija var būt bīstama arī tiem, kam ļoti ilgu laiku nav bijusi balsta vakcinācija.
Ne visu, bet lielāko daļu difterijas izmaiņu, bīstamību, komplikāciju un nāvi ietekmē difterijas baktērijas izdalītie toksīni. Ir svarīgi, lai difterija, kad ar to saskaramies, un tā dzīvo mums apkārt, – tā difterijas nūjiņa, lai tā tiktu neitralizēta. Jau tajā momentā. Tāpēc ir vajadzīgas šīs cirkulējošas antivielas katram cilvēkam asinsritē, lai neviena no difterijas nūjiņām, ar ko saskaramies, nesāktu izdalīt toksīnus,” skaidroja Zavadska.
TiekamSkaidrībā: Kā atpazīt un pasargāt sevi no difterijas?
Viņa mudināja cilvēkus vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, kad bijusi pēdējā difterijas balsta vakcīna, un vakcinēties, ja tā tikusi aizmirsta.
“Mēs bijām nonākuši pie tā, ka bijām no difterijas brīva valsts, bet nevakcinēto cilvēku skaits palielinās un difterijas nūjiņa joprojām ir mūsu vidū, mūsu valstī, visā Eiropā un pasaulē.
Katram sava balsta vakcīna šobrīd būtu ļoti svarīga,” atzina Zavadska.
Zavadska arī uzsvēra, ka vakcīnu Latvijā pietiek un nevajag uzklausīt dažādu sazvērestības teoriju izplatītājus. Saņemt balstvakcināciju pret difteriju var ikviens, kam tā nepieciešama, un nepieciešama ir tikai viena vakcinēšanās reize.
“Ja ir kavēta vakcinācija, vienalga 20, 30 vai vairāk gadu, nav jāsāk no sākuma. Mums nav imūnā sistēma no jauna jāapmāca, kā izskatās difterija, ir tikai jāiedod atgādinājums. Nav jātērē vakcīnas, nav jādzen cilvēks vēl vismaz divas liekas reizes uz vakcinācijas kabinetu. Aizejam, saņemam savu vienu kavēto vakcīnu un cenšamies tālāk ieturēt šos rekomendētos intervālus. Tas attiecas uz pilnīgi visām vakcīnām. Ir viens izņēmums – ja cilvēkam ir transplantētas kaulu smadzenes, bet tādu būs ļoti, ļoti maz,” skaidroja Zavadska.