Ja plīst cilvēka lielākais asinsvads
Aorta ir cilvēka organisma vislielākais asinsvads. Tā sākas jau pie sirds, met loku krūškurvī un nonāk vēderā. No šī asinsvada tālāk atiet visi ļoti svarīgie asinsvadi uz visiem orgāniem un muskuļiem, skaidroja Ivanova.
Savukārt vēdera aortas aneirisma ir aortas paplašināšanās. Par šo bīstamo slimību tiek runāts maz, un pārsvarā cilvēki uztraucas par pretējo – par asinsvadu sašaurināšanos vai pat aizslēgšanos sirdī vai galvā, kas izraisa insultu vai infarktu, norādīja Ivanova.
Būtu jāzina, ka vēdera aortas aneirisma var būt letāla, jo tās rezultātā aorta var plīst, un tai nav nekādu simptomu, uzsvēra Ivanova.
Vienīgā pazīme par aortas aneirismu var būt sāpes mugurā, bet tad situācija jau ir smaga un jāatrisina 24 stundu laikā, jo sāpes liecina par to, ka plīsums var notikt kuru katru brīdi.
“Vēdera dobuma aortas aneirismas plīsums var būt letāls, un daļa no šiem cilvēkiem tā arī nenonāk līdz slimnīcai. Ne vienmēr mēs varam 100% uzzināt [,ka tas ir bijis iemesls], jo, ja cilvēks paliek mājās un tiek atrasts jau bez dzīvības pazīmēm, ne vienmēr autopsija tiek veikta,” norādīja Kratovska.
Līdz ar to, protams, ārsti redz tikai tos vēdera aortas aneirismas pacientus, kas nonāk līdz slimnīcai. Diemžēl šie pacienti galvenokārt ir ļoti kritiskā stāvoklī un mirstības rādītāji, arī nonākot slimnīcā, ir ļoti augsti, atzina Ivanova.
“Neskatoties uz to, ka mūsdienās ir ļoti daudz iespēju un tehnoloģiju, mirstības rādītāji pie šīs slimības ir ļoti, ļoti augsti. Kāpēc? Tāpēc ka šis, kā jau es teicu, ir vislielākais asinsvads – tā plīsums ir tā kā katastrofa, bumba plīsusi vēderā. Tā ir ļoti dramatiska iekšējā asiņošana,” norādīja Ivanova.
Riska grupa – aterosklerozes pacienti virs 50
Līdz ar to svarīgi līdz vēdera aortas aneirismai nemaz nenonākt. Kratovska norādīja, ka viens no galvenajiem riska faktoriem tieši attiecībā uz vēdera aortas aneirismu ir ateroskleroze – hroniska asinsvadu slimība.
“Vēdera aortas aneirisma visbiežāk attīstās tieši vecumā virs 50-60 gadiem saistībā ar aterosklerozi. Tas ir viens no biežākajiem riska faktoriem.
Tātad [risku palielina] viss, kas noved pie aterosklerozes, – aptaukošanās, smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens,” skaidroja Kratovska.
Arī pacienti ar cukura diabētu ir augstāka riska grupā, bet nedrīkst aizmirst arī par cilvēkiem, kuriem var būt ģenētiska nosliece uz saistaudu vājumu – šādiem pacientiem aneirisma var attīstīties arī krietni ātrāk.
Zinot par savu atrašanos paaugstināta riska grupā, savu veselību var regulāri pārbaudīt un laikus atklāt šo saslimšanu, ko iespējams ārstēt.
“Ir asinsvadu ķirurgi, kas veic operācijas. Otrs veids, kā ārstēt, ir endovaskulārā ārstēšana, neatverot vēderu, neatverot krūškurvi – tikai caur maziem, maziem iegriezumiņiem cirkšņa zonā,” skaidroja Kratovska.
Tādā veidā aortas aneirismas pacientus iespējams veiksmīgi ārstēt, nodarot pēc iespējas mazāk traumu, kas ir neizbēgamas smagu operāciju ceļā.
Smēķēšana atstāj būtisku iespaidu
Turpinot sarunu par to, kā līdz aterosklerozei vai vēdera aortas aneirismai nemaz nenonākt, Ivanova uzsvēra, ka ir svarīgi izcelt smēķēšanu – smēķēšana šīs slimības risku palielina tiešām ļoti ievērojami.
Kratovska norādīja, ka, konsultācijās apskatot pacienta datortomogrāfijas vai asinsvadu ultrasonogrāfijas rezultātus, ar teju 100% precizitāti viņa var pateikt, cilvēks smēķē vai nē.
“99,9% es pasaku pareizi. Reti ir tas 0,01% procents, kad tiešām nesmēķē.
Bieži vien pacienti netic, ka attēli un šausmu stāsti uz [cigarešu] paciņām ir patiesi, bet to var redzēt ierakstītu cilvēka asinsvados. Jums nav pat jāpasaka, ka jūs smēķējat. Tas ir redzams.
Tas tiešām atstāj iespaidu uz asinsvadu sieniņām,” uzsvēra Kratovska.
Izmeklējums ir vienkāršs un efektīvs
Īpaši cilvēkiem paaugstināta riska grupās ir svarīgi sekot līdzi savam asinsspiedienam, holesterīna līmenim un citiem rādītājiem, kā arī veikt ārstu nozīmētās pārbaudes.
Visvienkāršākā un pieejamākā vēdera aortas pārbaude ir ultrasonogrāfija jeb aortas diametra mērīšana.
Normāls aortas diametrs vēdera daļā ir no diviem līdz divarpus centimetriem. Līdz četrarpus centimetriem situācija ir kontrolējama, norādīja Kratovska.
Ja ārsts ultrasonogrāfijā vēdera daļā konstatē jau piecu centimetru un lielāku aortas diametru, cilvēks tiek uzreiz nosūtīts pie asinsvadu ķirurga, un situācija ir nopietna.
“Vadlīnijās ir noteikts, ka vēdera aortu būtu jāpārbauda vienreiz dzīvē noteiktai grupai – tie ir vīrieši smēķētāji, kam ir visaugstākais risks. Viņiem 65 gados būtu jāveic šāds skrīnings. Tas ir viskritiskākais vecums. Uz to mēs arī aicinātu, jo ļoti bieži tas tiešām var pat glābt dzīvību, ja vēdera aortas aneirismu atklājam. Tas ir ļoti vienkāršs izmeklējums,” uzsvēra Ivanova.
