Jauno ārstu piesaiste darbam ģimenes medicīnā reģionos ir ilgstoša problēma un tukšas vakances bijušas vienmēr, iezīmē Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs. Patlaban brīvas ir deviņas vakances, tādēļ daudziem pacientiem nav pieejama primārā aprūpe.
Ģimenes ārsts Ainis Dzalbs Arhīva foto. Pievienots 22.05.2020. Aija Kinca/LTV
“Mēs arī jau saskārāmies ar problēmu, ka rezidentiem ģimenes medicīnā bija atvēlētas 50 vietas, bet pieteicās 35.
Tātad šobrīd mūsu valstī ir tāda situācija, ka pat Latvijas lielākajām pilsētām pastāv riski, ka nevarēsim nodrošināt pietiekamu ģimenes ārstu skaitu, kur nu vēl reģionos.
Tādēļ tur ir nepieciešami pietiekami spēcīgi instrumenti, lai mēs pateiktu, ka laukos jūs gaida un valsts jūs atbalstīs, lai jūs aprūpētu mūsu valsts iedzīvotājus,” stāsta Dzalbs.
Ģimenes ārsts nav tikai ārsts
Ģimenes ārste Anda Elste septembrī plāno doties pensijā, taču uz prakses pārņemšanu Koknesē jau divus gadus neviens nav pieteicies. Praksē ir ap 1600 pacientu.
“Jā, divi jaunie ģimenes ārsti bija atbraukuši un interesējās. Bet, kad es pastāstīju, ka te ir ļoti daudz jādara pašiem – gan kardiogrammas mēs taisām, gan asins analīzes –, tad topošais dakteris man atbildēja, ka viņam tomēr ir jau paredzama vieta poliklīnikā, kur viņš var sūtīt uz kabinetiem un laboratoriju. Bet laukos cilvēki diemžēl nevar aizbraukt šo visu veikt. Pirmkārt, rindu dēļ un arī fiziski nevar šo visu izbraukāt. Tāpēc mums ir cita darba specifika,” secina Elste.
Līdzīgu situāciju iezīmē ģimenes ārste Biruta Karlovska no Elejas, kas jau piecus gadus cer apmācīt kādu jaunu rezidentu, lai nodotu praksi. Elejas praksē reģistrēti ap 2000 pacientu un kaimiņu ciematos prakses ir jau piepildītas, kā arī transporta iespējas ir ierobežotas.
“Varbūt divi rezidenti ir pazvanījuši, bet viss tas apstājas pie tā, ka tas ir tālu no pilsētas.
Domāju ne tik daudz atalgojuma jautājums, bet arī darbs laukos ir savādāks. Tas nav tikai ārsta darbs, te mēs esam vienā personā arī sociālais darbinieks un darba apjoms ir lielāks.”
Nepieciešams lielāks atbalsts
Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve, ģimenes ārste Vānē un Tukumā Alise Singha apstiprina, ka nereti jaunie speciālisti ir gatavi darbam kādā lauku reģionā, bet secina, ka pārņemamās prakses nav pietiekami attīstītas, kā arī nereti vakances nemaz neesot vēl pieejamas.
“Ir ļoti liels procents ģimenes ārstu gados, kuri ir pieteikuši, ka viņi varētu iet pensijā, bet, kad realitātē jaunais speciālists ir gatavs nākt, tad īsti nav prakses, ko pārņemt.
Un tās prakses, kuras šobrīd ir brīvas, tur ir viens vai otrs apstāklis, kāpēc neviens ģimenes ārsts tās nepārņem. Vai tas ir telpu nodrošinājums vai personāla trūkums, vai kāds citāds atbalsts, to visu uzsākot.
Protams, mēs esam priecīgi, ka no nākamā gada ir plānots kaut kāds pabalsts par attālumu un blīvumu, bet tam vēl būtu krietni jāaug un, protams, mums ir jāmācās no kaimiņu zemēm, kā Somijas, Igaunijas un pārējām valstīm, kur tiešām motivē ārstus pārcelties un strādāt.”
Lauku ģimenes ārstu asociācija augustā aptaujās ārstus reģionos par šī brīža darba apstākļiem, kā arī plāno plašākas diskusijas ar Veselības ministrijas un Pasaules veselības organizācijas pārstāvjiem, kā stiprināt ģimenes medicīnu reģionos.
