“Jaunais rīks palīdz pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem apkopot vienuviet visu atbalsta un izglītojošo informāciju pašam pacientam, lai viņam ērtā laikā un vietā tā ir pieejama un tā veidota personalizēta veidā,” stāstīja digitālās veselības jaunuzņēmuma SIA “Longenesis” līdzdibinātājs, digitālas veselības eksperts Emils Sjundjukovs.
Izveidotā platforma pacientiem ir pieejama bezmaksas, un patlaban pilotprojekts notiek Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā.
Paralēli norit sarunas ar citām iestādēm, kurās ārstē multiplās sklerozes pacientus. Digitālajā rīkā ir pieejama pacienta dienasgrāmata, kur fiksēt simptomus, kā arī iespējams aizpildīt pašnovērtējuma anketas, kas saistītas ar psihoemocionālo stāvokli, un daudz kas cits.
“Mēs spētu izvērtēt, kā tad viņiem iet, it īpaši ārpus veselības aprūpes iestādes, ārpus slimnīcas, kad viņš atrodas mājās. Un tas hronisku slimību gadījumā ir ļoti svarīgi. Un tad mēs attiecīgi pacientam sniedzam iespēju viņam ērtā laikā un vietā pildīt tā saucamās viņa ārsta nozīmētas dienasgrāmatas un anketas, un caur to pats pacients saņem sev personalizētu informāciju. Un arī veselības aprūpes speciālists var laikus pamanīt dažādas izmaiņas vai dažādus simptomus, lai attiecīgi varētu laikus, piemēram, piezvanīt pacientam vai arī personalizēt pašu vizīti,” skaidroja Sjundjukovs.
“Esam gandarīti par sadarbību,” uzsvēra multiplās sklerozes pacientu biedrības “Mana MS” valdes locekle Simona Pidika.
Pacienti ir varējuši sniegt atgriezenisko saiti, un visi ieteikumi ir ņemti vērā.
Biedrības “Mana MS” pārstāve ir pārliecināta, ka šis ir lielisks jaunums multiplās sklerozes pacientiem un tas ir solis uz priekšu, iespējams, vienotākai pacientu pieredzei vairākos multiplās sklerozes centros, kas pieejami Latvijā.
Šis rīks var dod būtisku atspaidu pacientam, kurš tikko iznācis no neirologa ar jaunatklāto neārstējamo diagnozi. Tāpat tur atrodami arī kontakti uz biedrību “Mana MS”.
“Pacients jau uzreiz var arī nonākt kontaktā ar pacientu biedrību, kur mēs varam sniegt to pirmo emocionālo, psihoemocionālo atbalstu, kas kardināli iztrūkst mūsu medicīnas sistēmā. Jo tas ir fakts, ka šo pacientu psiholoģiskais atbalsts ir atsevišķi mērķēts kā tāds neesošs; lai ir tas pats, kas ir pieejams jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Taču diagnozes sākumā ir ļoti sarežģīti,” skaidroja Pidika.
Digitālo rīku pozitīvi vērtē arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Alīna Flintere-Flinte, kuras uzdevums bija izveidot aptauju piedāvājumu klāstu, lai veiksmīgāk spētu analizēt pacientu pašsajūtu. Neiroloģe uzsvēra, ka šāds rīks spētu vairāk iekļaut pacientus, kas izmantotu šo rīku, tādējādi veidojot veiksmīgāku sadarbību gan pacientiem, gan ārstiem.
“Pacientiem tas ir labi par personalizētiem ieteikumiem, kas balstās uz tieši viņu ievadītajiem datiem, par tādu simptomu uzraudzību, par tādu ērtu pielāgošanu un arī izglītojošiem materiāliem. Veselības aprūpes speciālistiem tā ir reāllaika piekļuve arī tādiem datiem un vairāk vērsta pacientiem personalizēta aprūpe. Un vēl, kas tur arī ļoti labi, – tur ir arī sarkano karogu princips, kas arī varbūt palīdz aktualizēt jautājumu par tiem pacientiem, kuriem nepieciešama papildu uzmanība,” skaidroja Alīna Flintere-Flinte.
Pašlaik pilotprojektā iesaistīti vairāk nekā 80 pacienti, un paredzams, ka tas turpināsies visu gadu un pēcāk šī digitālā platforma būs pieejama ikvienam multiplās sklerozes pacientam.
Multiplā skleroze (MS) ir neārstējama hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un bieži vien kļūst par iemeslu agrīnai invaliditātei. Latvijā ar šo slimību sirgst nepilni trīs tūkstoši cilvēku, pasaulē – vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju.
