Vīrusa infekcija no alerģijas parasti atšķiras ar to, ka bez iesnām ir arī citi simptomi, piemēram, kakla sāpes, klepus, skaidroja ārste rezidente Moreino: “Palīdzēt atšķirt var speciālists – ģimenes ārsts vai arī alergologs, kurš vadīsies pēc visa kopā.”
Ja simptomi nemazinās ilgstoši, ir jāpārliecinās, vai tās nav alerģijas izpausmes.
“Ja kādi simptomi parādās ļoti bieži, piemēram, iesnas, acu asarošana, un ir skaidrs, ka tas ir kaut kas vairāk par saaukstēšanās, jāaizdomājas, vai tā nav alerģija,”
skaidroja farmaceite Melberga, piebilstot, ka simptomiem uzmanība jāpievērš, ja tie apgrūtina ilgāk par septiņām dienām. Tādā gadījumā var vērsties pie ģimenes ārsta.
Vēl viens ieteikums ir pierakstīt dienasgrāmatā, kuros brīžos parādās alerģiskie simptomi, kādā vidē cilvēks pirms tam ir bijis vai ko viņš ir ēdis un darījis. Tad jāmēģina šo informāciju sasaistīt kopā.
Visbiežākās alerģijas ir pret pelējumu, putekļu ērcītēm, putekšņiem, kā arī dažādiem pārtikas produktiem: riekstiem, govs pienu, olām, jūras veltēm, uzskaitīja Moreino. Alerģijas mēdz būt arī pret dzīvnieku kodumiem, lateksu un dažādiem medikamentiem.
“Vienkāršos vārdos varētu teikt, ka alerģija rodas tad, kad organisma imūnā sistēma kādu vielu atpazīst kā kaitīgu, kā apdraudējumu un sāk pārlieku aktīvi reaģēt,” skaidroja ģimenes ārste rezidente Eva Moreino.
Alerģijas simptomi ir atkarīgi no alergēna, un tie var būt ļoti dažādi, sākot ar iesnām, ādas iekaisumiem, acu niezes, bet ir arī smagāki gadījumi, kuros jārīkojas nekavējoties.
“Smagākos gadījumos var būt elpas trūkums, tādos pavisam smagos gadījumos, mēs saucam to par anafilaktisko šoku. Tad noteikti ir nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība,” uzsvēra ārste rezidente.
Dažkārt alergologi pacientiem mēdz piedāvāt alergēnu specifisko imūnterapiju, kad apmēram reizi mēnesī tiek iedota vakcīna, kas satur konkrēto alergēnu: “Deva pamazām tiek kāpināta, lai organisms audzētu izturību pret šo alergēnu,” skaidroja Moreino.
