29. septembrī atzīmē Pasaules sirds dienu. Šīs dienas mērķis ir mudināt cilvēkus pievērst lielāku uzmanību savai veselībai, lai mūsu sirdis darbotos pēc iespējas ilgāk, norādīja biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.
Pasaules sirds diena akcentē trīs būtiskus aspektus. Pirmais no tiem ir veselīgs dzīvesveids, kas ir sabalansēts uzturs, pietiekami daudz kustību un veselīgs miegs. Svarīgi arī atmest kaitīgos ieradumus un censties mazināt stresu.
Otrais aspekts – svarīgi regulāri pārbaudīt sirds veselību pie ģimenes ārsta. Trešais – atgādināt par sirds veselību arī likumdevējiem un lēmumu pieņēmējiem. Latvijā sākts darbs pie sirds un asinsvadu slimību plāna izstrādes, kurā apkopotas labas iniciatīvas, bet ir svarīgi šo darbu turpināt, stāstīja Mauriņa.
Sirds gan jāsargā, gan jātrenē
“Vai jūs zināt, cik daudz asiņu pārsūknē sirds diennakts laikā? Skaitlis ir ļoti liels – tās ir 10 tonnas. Ja sirds neapasiņo mūsu šūnas un visu pārējo, tad faktiski viss pārējais nedarbojas pietiekami labi.
Kādreiz bija tāds teiciens – dzīvo kā niere taukos, bet sirdij nav jādzīvo taukos,” stāstīja Ērglis.
Lai mūsu sirdis nedzīvotu taukos, ir jādomā par savu uzturu un jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm pietiekamā daudzumā.
“Ir ļoti nozīmīgi, ja ikdienā ir mērķtiecīga regulāra fiziskā slodze vidējā intensitātē – Pasaules Veselības organizācijas ieteiktās 150 minūtes nedēļā. Tas ir ļoti, ļoti apsveicami. To nevar aizstāt nekas, un tas ir ceļš uz veselu un laimīgu sirdi,” norādīja Puga.
Fizioterapeite uzsvēra, ka nekad nav par vēlu sākt, ja šāda slodze ikdienā netiek sasniegta. Katrai kustībai ir nozīme, un neviena aktivitāte nav par mazu.
“Jebkurai, pat nelielai kustībai, jā, tai ir jābūt regulārai, bet tai ir ļoti būtiska nozīme ilgtermiņā.
Ir ļoti liela atšķirība starp nedarīt neko vai tomēr izvēlēties kāpnes savā darbā. Vai pastaigu uz darbu veikt raitā solī – tas jau ir ļoti nozīmīgi un tiešām statistiski būtiski ilgtermiņā ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un dzīvildzi,” norādīja Puga.
Jāsporto visiem, bet droši
Vienlaikus cilvēkiem, kuri jau ir zināmā vecumā vai ar iepriekšējām saslimšanām, vai varbūt jau iedzimtām sirds kaitēm, sportošanu nevajadzētu uzsākt pilnīgā pašplūsmā, atgādināja Ērglis. Tas attiecas arī uz tiem, kuri, lai gan ir jauni, iepriekš nekad ar sportu īsti nav nodarbojušies.
“Mums tomēr jāpārbauda veselība pirms mēs sākam fiziskās aktivitātes.
Bērniem, ja nav iedzimtas kaites, jūs ejat pie ģimenes ārsta, un ir jau bijušas ehokardiogrāfijas un citas pārbaudes, tad tas ir droši. Taču, ja skatāmies uz jauniem cilvēkiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem, – šie cilvēki nedrīkst mirt sporta zālēs, un tādēļ pirms sporta nodarbībām mums vajadzētu izdarīt minimālās pārbaudes,” norādīja Ērglis.
Gadījumā, ja cilvēks jau ir piedzīvojis sirds veselības problēmas, sportošana netiek pārtraukta vai atlikta, taču slodze tiek pielāgota atbilstoši situācijai un cilvēka spējām.
“Faktiski pēc jebkuras sirds ķirurģijas un arī invazīvās kardioloģijas, un arī pēc miokarda infarkta, ir jānosaka, kā mums ir jāsporto, bet mums ir obligāti jāsporto.
Ja man prasa, vai pēc operācijas es varēšu sportot, tur nav jautājuma, vai jūs varēsiet, jums tas ir obligāti jādara,” uzsvēra Ērglis.
To, kāda slodze katram ir vispiemērotākā, palīdzēt noteikt var fizioterapeits. Tieši vidējas intensitātes slodze sirdij dod vislabāko pienesumu. Tā ir apmēram +20 sitieni pie pulsa miera stāvoklī.
“Tas nozīmē, ka būtu jānosaka miera pulss un sākotnējais treniņš būtu jāveic, pulsam kāpjot par 20 sitieniem minūtē. Sākumā ne vairāk. Tas ir ieteicamais, bet, protams, būtu jāseko līdzi arī skābekļa saturācijai un pašsajūtai,” stāstīja Puga.
Tāpat sirds veselības uzlabošanas nolūkos ieteicams sākt ar tā saucamajām cikliskajām aktivitātēm – nūjošanu, slēpošanu, riteņbraukšanu un raitām pastaigām, bet tām noteikti pakāpeniski jāpievieno arī muskuļu spēka treniņi, ieteica Puga.
Vēl par veselīgu dzīvesveidu un uzturu
