Pētījumu veiks, adaptējot pasaulē plaši izmantoto Edinburgas pēcdzemdību depresijas skalu un papildinot to ar saociāldemogrāfiskiem un specifiskiem jautājumiem par jauno māmiņu pieredzi un veselību.
Kur meklēt palīdzību aizdomās par pēcdzemdību depresiju:
Avots: SPKC
Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka 10% līdz 20% sieviešu grūtniecības laikā un pēc dzemdībām piedzīvo psihiskus un uzvedības traucējumus, no kuriem visbiežāk novēro tieši pēcdzemdību depresiju, tomēr Latvijā ar šo diagnozi 2022. gadā pie speciālistiem nonākušas tikai 38 sievietes, norādīja pētījuma vadošā eksperte un Stradiņa slimnīcas dzemdību speciāliste daktere Zane Krastiņa.
“Un mēs nezinām, cik sieviešu vēl būtu nepieciešama palīdzība. Instruments, kuru šobrīd validējam, palīdzēs identificēt iespējamus pēcdzemdību depresijas riskus, sievietei esot jau grūtniecības periodā. Tas ir ļoti nepieciešams, lai dzemdību speciālisti, ģimenes ārsti un citi kolēģi spētu savlaicīgi sniegt psiholoģisku vai medicīnisku palīdzību sievietēm un jaunajām māmiņām, kurām tas ir nepieciešams,” pauda Krastiņa.
Ar pēcdzemdību depresiju saistītie riski un iespējamās sekas ir atkārtotas depresijas epizodes dzīves laikā; bipolāri afektīvi traucējumi; paaugstināts kardiovaskulāro saslimšanu risks; traucēta mātes un bērna kontakta veidošanās; kavēta bērna fiziskā attīstība un augšana; paaugstināts psihisko saslimšanu risks bērnam (biezžāk depresija, ar trauksmi saistītas saslimšanas); agresīva un vardarbīga uzvedība bērnam; sievietes pašnāvība; zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms u.c.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
