Medicīnas doktors, fizisko aktivitāšu fiziologs Rūdolfs Cešeiko demonstrē, kādi vingrinājumi var pozitīvi ietekmēt krūts vēža ārstēšanu: “Mēs vienmēr sākam – sešas minūtes ir iesildīšanās. Lēnām, mierīgi. Katrs cilvēks iet savā tempā. Kādam tas ir ātrāks, kādam tas ir lēnāks. Tam nav tik liela nozīme. Pēc tam mēs gribam gan paātrināt ātrumu, gan slīpumu.”
Latvijas zinātniekiem, pētot pacientes, kuras iziet krūts vēža ķīmijterapijas kursu, izdevies noskaidrot, kādā veidā fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē ārstniecības procesu.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Aija Linē norādīja: “Pirmais rezultāts, kas mūs tiešām pārsteidza, ka regulāra fiziskā aktivitāte ķīmijterapijas laikā tiešām būtiski uzlabo ķīmijterapijas efektivitāti. Pacientēm, kas piedalījās treniņu grupā, mēs novērojām daudz biežāk pilnu atbildi uz ķīmijterapiju, kas nozīmē, ka ķīmijterapijas laikā audzēja šūnas bija tikpat kā izzudušas.”
Analizējot audzēju audu paraugus, tika novērots, ka fizisko aktivitāšu iespaidā agresīvie audzēja gēni izpaužas daudz zemākā līmenī, savukārt šūnas, kas cīnās pret vēzi, ir aktīvākā stāvoklī, salīdzinot ar tām pacientēm, kas ārstniecības kursa laikā nesporto.
“To, ka treniņš var izmainīt imūnšūnu sastāvu audzējā, mēs esam parādījuši pirmo reizi. Tas svarīgākais laikam ir, ka ir jāmaina domāšana, jo līdz šim treniņi laikam bija pēdējā lieta, kas tiek rekomendēta vai iekļauta onkoloģijas pacientu ārstēšanas plānā,” stāstīja Linē.
Pētījums arī parādījis, ka atslēga meklējama treniņu intensitātē.
Fizisko aktivitāšu fiziologs Cešeiko pauda: “Mijiedarbība starp muskuļiem un muskuļu darbu slodzes laikā pie noteiktas intensitātes mijiedarbojas un ieslēdz iekšējos procesus visā organismā kopumā, un tas var būtiski mazināt arī audzēja izmērus. Tā ir aerobā jeb kardio slodze, kur tiek iesaistīts viss ķermenis ilgāku laika periodu. Piemēram, soļošana, dažādas intensitātes soļošana, vai arī ātrāks vai lēnāks skrējiens, tas katram ir individuāli, vai nūjošana, un vēlamās aktivitātes ilgumam būtu jābūt apmēram kādas 15–20 minūtes, un strādā viss ķermenis.”
To var veikt gan sporta zālē, gan mājas apstākļos, gan ārā. Svarīgi ir, lai slodze ir tik liela, ka ar blakus cilvēku parunāt īpaši nav iespējams. Jāveic arī muskuļu spēka treniņi. Tie var būt gan pietupieni no krēsla ar strauju piecelšanos, gan darbs ar hantelēm, gan svara celšana ar kājām, gan treniņš ar elastīgām gumijām.
Cešeiko sacīja: “Ir jāizvēlas apmēram tāds svars, kuru mēs varam pacelt astoņas reizes, bet mums ir vēl, teiksim, rezervē vēl divi cēlieni palikuši. Seko apmēram četras sērijas, kur būtu vēlams pacelt svarus 6–8 reizes. Apmēram kādas divas minūtes mēs ievērojam pauzes starp sērijām.”
Spēka un kardio treniņi jāveic minimāli trīs reizes nedēļā. Ar izstrādātajām fizisko aktivitāšu rekomendācijām vēža pacientiem ikviens interesents var iepazīties Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas mājaslapā.
