UZZIŅA:
Aptauja notika marta vidū, izvaicājot 1011 respondentu. Šie dati ir reprezentatīvi Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kas vismaz reizi nedēļā lieto internetu.
Kurš skaita soļus?
Kopumā ikdienā noieto soļu skaitam uzmanību pievērš vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju, bet soļus neskaita 46% aptaujāto. Puse Latvijas vīriešu pievērš uzmanību noieto soļu skaitam, bet puse nē. Savukārt sieviešu vidū soļus skaita 58% aptaujāto, bet neskaita 42%.
Aplūkojot atbildes pa vecuma grupām, redzams, ka aktīvākie soļu skaitītāji ir 18–29 un 30–39 gadus veci iedzīvotāji, proti, šajā respondentu grupā noieto soļu skaitam uzmanību pievērš 62% aptaujāto, bet nepievērš 38%.
Retāk dienā nosoļoto piefiksē 50–59 gadus veci iedzīvotāji – mazliet mazāk nekā puse, turpretim soļus neskaita 53% šīs vecuma grupas iedzīvotāji. Savukārt vecumā no 60 līdz 74 gadiem 51% atbildēja, ka skaita noietos soļus, kamēr 49%, ka nē.
Kurš sasniedz un pārsniedz 10 000 soļu mērķi?
Kā liecina aptaujas dati, vislabāk ar šī mērķa sasniegšanu sokas iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 17% aptaujāto atbildēja, ka dienā noiet vairāk nekā 10 000 soļu, bet 18–29 gadus vecie iedzīvotāji atpaliek vien par procentu.
Tikmēr 40–49 gadu un 50–59 gadu vecuma grupā vairāk nekā 10 000 soļu mēro deviņi procenti aptaujāto, bet 60 līdz 74 gadu vecuma grupā – seši procenti respondentu.
Pieci līdz desmit tūkstoši
Apskatot iedzīvotāju atbildes, secināms, ka visbiežāk cilvēki sasniedz mazliet mazāk ambiciozu mērķi, noejot piecus līdz desmit tūkstošus soļu – tas izdodas 30% iedzīvotāju. Šajā noieto soļu intervālā iekļāvās 36% aptaujāto 18–29 gadu vecuma grupā, 34% aptaujāto 30–39 gadus veco iedzīvotāju, 32% cilvēku 40–49 gadu vecuma grupā, kā arī 28% 50–59 gadus veco respondentu. Tāpat noiet piecus līdz desmit tūkstošus soļu izdevās ceturtajai daļai 60–74 gadu vecuma grupā.
Soļu skaitīšana un reģioni
No aptaujātajiem iedzīvotājiem visbiežāk soļus ikdienā skaitīja rīdzinieki – apstiprinoši atbildēja 60%, bet 40% atzina, ka šim rādītājam uzmanību nepievērš.
Savukārt mazliet retāk soļus skaitīja Latgalē – 47% aptaujāto, bet Zemgalē – 49% respondentu. Tikmēr gan Kurzemē, gan Vidzemē soļus skaita 51% iedzīvotāju, un visbeidzot Pierīgā – 56% cilvēku.
Cik soļu pietiek?
Izrādās, 10 000 kā “zelta mērķis” nāk no Japānas, kur 1960. gados kāds uzņēmums nāca klajā ar ierīci soļu skaitīšanai ar nosaukumu “Manpo-kei” jeb “10 000 soļu”.
Kā zināms, Pasaules Veselības organizācija (PVO) iesaka 150 līdz 300 minūtes mērenas aktivitātes (ko var pielīdzināt enerģiskai staigāšanai) vai 75 līdz 150 minūtes augstākas intenstitātes aktivitātes (piemēram, skriešana) nedēļā. Šī mērķa regulāra ievērošana desmit gadu griezumā paildzina dzīvildzi par pusotru gadu. Tiesa, šie ieteikumi nosaka drīzāk minimāli nepieciešamo aktivitātes apjomu. Kā apliecina pētījumi – jo vairāk kustību, jo labāk.
To, cik soļu dienā būtu jānoiet, LSM.lv jau iepriekš aplūkoja rakstā. Kādā pētījumu metaanalīzē secināts, ka ieguvumi lielā mērā atkarīgi no vecuma. Cilvēkiem, jaunākiem par 60 gadiem, patiesi dienā vajadzētu mērot 8 līdz 10 tūkstošus soļu, lai veicinātu dzīvildzi. Cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, optimālais būtu seši līdz astoņi tūkstoši soļu dienā. Vecuma atšķirības skaidrojamas ar enerģijas patēriņu. Jo vecāks cilvēks, jo vairāk enerģijas kustoties patērē, tāpēc tie paši ieguvumi tiek sasniegti ar mazāku soļu skaitu.
Septiņi līdz deviņi tūkstoši soļu dienā atbilst PVO vadlīnijām par aktivitātes līmeni nedēļā, un tas arī tiek uzskatīts par visreālistiskāk sasniedzamo mērķi vidusmēra cilvēkam. Taču nozīme ir arī tempam. Jo ātrāk staigā, jo vairāk ceļas pulss, jo ieguvumi lielāki.
Taču tie, kas ikdienā nekustas vispār, ieguvumus redzēs jau pie krietni pieticīgāka apjoma – četriem tūkstošiem soļu. Šāds skaits samazina mirstības risku no visa veida slimībām. Tās ir tikai 30–45 minūtes dienā jeb aptuveni nedaudz virs trim mērotiem kilometriem. Un katrs papildu tūkstotis soļu samazina mirstības risku vēl par 15%. Savukārt sliekšņa, kas noteiktu, pie kāda soļu skaita staigāšana varētu kļūt kaitīga veselībai, nav.
Visvairāk no staigāšanas iegūst tieši mazkustīgākie. Arī pavisam neliela aktivitāte ir labāk nekā nekas.
Kā sākt kustēties?
Sporta ārste Sandra Rozenštoka Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja – cilvēkiem, kuri iepriekš kustējušies maz, pat divi tūkstoši dienā ir liels uzlabojums. Viņa sacīja, ka, apņemoties uzsākt kustēties, sākumā nevajag pat sporta tērpu – vienkārši jādodas ārā un jāsāk iet.
Mazkustīgākiem cilvēkiem viņa ieteica ikdienā mērotos soļus audzēt pakāpeniski, piemēram, sākt ar 2000 soļiem, kas ir aptuveni 1,5 kilometrs, un ik nedēļu likt klāt 250 soļus. Vēlamais mērķis, ko sasniegt, ir 7000–7500 soļu dienā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
