Visu pārzināt nav iespējams
Neirologs Guntis Karelis
Guntis Karelis ir neirologs un vada Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku, kurā ir 150 darbinieku. Pirms tam viņš desmit gadu vadījis Gaiļezerā 7. Neiroloģijas nodaļu.
Profesors izglīto topošos ārstus Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedrā, ir “GK Neiroklīnikas” vadītājs un galvenais speciālists. Šogad iecelts par Atzinības krusta komandieri.
Līdz ar to, viņaprāt, katram neirologam nepieciešama kāda konkrēta specializācija vai joma, kurā attīstīties. Karelim tās ir neiroinfekcijas – ērču encefalīts un Laima slimība.
“Neiroinfekcijas ir tas, ar ko esmu visu mūžu nodarbojies. Protams, varbūt ar laiku jau liekas, ka tu esi jau plus mīnus sapratis, kas tur notiek, un gribas arī kaut kādu citu tēmu paņemt klāt, un tad es reizēm interesējos par kustību slimībām un autonomo nervu sistēmu,” stāstīja Karelis.
Runājot par savu specializāciju – neiroinfekcijām, Karelis stāstīja, ka, lai gan vakcīna ir pieejama tikai pret ērču encefalītu, arī no Laima slimības izvairīties ir iespējams.
Pirmkārt, pārnākot no meža, rūpīgi jāapskata savs ķermenis, vai nav piesūkusies kāda ērce, un pēc tam jānomazgājas, jāpārģērbjas. Tāpat, dodoties uz mežu, var lietot dažādus līdzekļus ērču atbaidīšanai, repelentus.
“Pat piesūcoties ērcei, ja ērci laicīgi noņem, risks saslimt ir ļoti, ļoti zems īstenībā. Tāpēc baidīties īsti nevajadzētu,” uzsvēra Karelis.
Vajadzīga specializācija
Neirologam jāmācās nepārtraukti, un sevišķi pēdējos gados jaunas informācijas apjoms, kas jāuzņem, ir milzīgs, atzina Karelis. Tāpēc viņš, sākot vadīt Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku, aicināja savus kolēģus iedziļināties vienā konkrētā sfērā.
“Es uzskatu, ka ir vajadzīga tiešām specializācija, un ne tikai specializācija neiroinfekcijās, bet arī specializācija citās slimībās.
Kad sāku vadīt klīniku, sapratu, ka ir jāsāk veidot dažādas specializētas vienības. Mēs tās saucam par vienībām ar noteiktu specializāciju neiroloģiskajās slimībās,” stāstīja Karelis.
Šādas vienības konsultē kolēģus, virza noteiktu slimību ārstēšanu un izmeklēšanu. Viena no tādām klīnikā ir, piemēram, galvas sāpju vienība.
“Šie ārsti nodarbojas pārsvarā ar galvas sāpēm. Viņi ir ļoti specializējušies. Ir multiplās sklerozes, autoimūno slimību, epilepsijas vienība. Ir arī miega slimību vienība, jo mūsdienās daudziem cilvēkiem ir bezmiegs, miega apnoja un tā tālāk. Tātad šie ārsti pārsvarā strādā ar šīm slimībām un ir ļoti zinoši. Specializācija ir ļoti svarīga, manuprāt,” pauda Karelis.
Kas ir neironavigācija?
Neskaitot ārstu specializāciju konkrētās jomās, Karelis pauda, ka ļoti svarīgi mūsdienu medicīnā ir arī sekot līdzi jaunākajām iespējām, ko sniedz tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts.
Viņa vadītajā Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikā ir viena no Baltijā modernākajām neironavigācijas iekārtām, ar ko tiek nodrošināta droša navigācija cilvēka smadzenēs.
“Ko tas dod? Tas dod, pirmkārt, ķirurgam lielāku drošību, ka viņš nokļūs līdz savam izvēlētajam punktam “B” ātrāk, kas nav mazsvarīgi, bet arī nesabojājot apkārtējās struktūras. Ar neironavigācijas iekārtas palīdzību tiek saplānots vienmēr varbūt ne īsākais ceļš, bet drošākais ceļš,” stāstīja Karelis.
Pateicoties neironavigācijas iespējām, ir lielāka drošība, ka pacients pēc smadzeņu operācijas pamodīsies bez smadzeņu defektiem vai funkcionāliem traucējumiem.
“Neironavigācija plāno šo drošo ceļu, veicot operācijas, lai pacients iegūtu maksimālu labumu no mūsu veiktās manipulācijas.
Kā mēs zinām, katram mums ir atšķirīga anatomija, mēs neesam visi vienādi, un šajā navigācijā darbojas arī mākslīgais intelekts, kas apkopo dažādu izmeklējumu datus un veido konkrētā cilvēka anatomiju,” skaidroja Karelis.
Mākslīgais intelekts ir liels ieguvums medicīnas jomā, bet, protams, akli uz to paļauties vēl nav iespējams, jo risks ir nesamērīgi liels, viņš vērtēja.
“Ja jūs veidojat savu viedokli no dažādiem puzles gabaliņiem, tad varbūt mākslīgais intelekts varētu būt viens no puzles gabaliņiem, kas jums iedod papildu informāciju, lai jums būtu vieglāk pieņemt lēmumu. Bet tikai balstīties uz to nevar,” pauda Karelis.
