Par veselību jārūpējas katru dienu
Problēma ir un tā nekļūst mazāka – cilvēkiem Latvijā ir liekais svars. Arī aptaukošanās vairs nav reta parādība, atzina biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.
“Aptaukošanās Latvijā diemžēl jau ir kļuvusi ļoti izplatīta. Tā tiešām ir, es negribētu teikt, problēma, tas ir izaicinājums, jo ir daudzas lietas, ko mēs paši varam atrisināt,” uzsvēra Mauriņa.
Turklāt visbiežāk, lai gan cilvēki ar aptaukošanos labi apzinās, kādas ir tās iespējamās sekas uz veselību – insults, infarkts un otrā tipa diabēts, viņi paši atzīst, ka nespēj zaudēt lieko svaru, jo izjūt stresu, lielu kāri pēc saldumiem un vēlmi našķoties, stāstīja Mauriņa.
Līdz ar to cilvēkiem ceļā uz liekā svara zaudēšanu un papildu motivācijai nereti ir nepieciešams atbalsts no malas, piemēram, uztura speciālistu, endokrinologu vai psihologu konsultācijas, viņa norādīja.
“Vienlaikus par veselību ir jārūpējas katru dienu, un pirmais solis, ko mēs paši varam darīt, lai saprastu, vai viss ar mums ir kārtībā, ir veikt pamata mērījumus – noteikt savu ķermeņa masas indeksu un, kas ir ļoti būtisks un, iespējams, vēl precīzāks rādītājs, izmērīt centimetrus ap vidukli,” ieteica Mauriņa.
Viņa atgādināja, ka mājaslapā “ParSirdi.lv” pieejams ērts ķermeņa masas indeksa kalkulators, un cilvēkam pašam mājās nepieciešama vien mērlente un/vai svari.
Tāpat Mauriņa norādīja, ka cilvēkiem, kuriem ir aktuāli jautājumi par aptaukošanos, otrā tipa diabētu un kardioloģiskām saslimšanām, caur “ParSirdi.lv” ir iespēja pieteikties bezmaksas tiešsaistes konsultācijām ar kardiologu, uztura speciālistu un psihologu.
“Aicinām arī izmantot iespēju bez maksas katru sestdienu pie Māras dīķa no Mārupes ielas puses no pulksten 10.00 līdz 11.00 pievienoties veselības vingrošanai, ko vada ergoterapeits un fizisko aktivitāšu fiziologs Rūdolfs Cešeiko. Katru sestdienu tās aktivitātes ir paredzētas ikvienam, aicināti ir visi,” mudināja Mauriņa.
Svarīga pašdisciplīna un plānošana
Mintāle vērtēja, ka liekā svara un aptaukošanās problēmas kļūst tik izplatītas, jo mēs nedomājam līdzi – mums nav ieaudzināta veselības vērtība un pasākumi, ar kādiem veselību var noturēt un uzlabot. Nav ieaudzināts, kas ir labie produkti, bet kurus produktus neēst.
Kardioloģe vērtēja, ka mūsdienās līdz ar pārtikas rūpniecības attīstību veikalu plauktos atrodami produkti, kas jau ir tālu no ēdamiem, turklāt cilvēku spēja izšķirt, kas ir un kas nav ēdams, mazliet pazudusi. Iespējams, pie tā vainojama steiga.
Ārste gan uzsvēra – ja ir vēlme bez sāpēm, zālēm un slimībām dzīvot arī pēc 10 vai 50 gadiem, ikdienas dzīve jāplāno rūpīgāk.
Tas ietver, piemēram, iepirkšanos reizi nedēļā pēc iepriekš izveidota saraksta. Tas ietver plāna sastādīšanu, kurās dienās būs laiks un iespēja pavingrot.
“Tā ir tāda pašdisciplīna, diezgan vienkārša lieta, un parasti, ja man pacienti saka – “ai, man nav laika” – nu, tā ir plānošanas problēma, būsim godīgi,” uzsvēra Mintāle.
Veselīgs uzturs nemaksā dārgi
Runājot par veselīgu uzturu, Mintāle uzsvēra, ka ārkārtīgi svarīgi ir ēdienu gatavot pašiem no nepārstrādātiem produktiem, un nevajag aizbildināties ar svaigu produktu dārdzību – tas gluži neatbilst patiesībai.
“Es esmu sarēķinājusi, cik maksā veselīga pārtika. Ja mēs definējam veselīgu uzturu vienā teikumā, tad tas ir uz augu valsts bāzēts ēšanas stils. Burkāni, kartupeļi, selerijas, kolrābji, es varētu saukt te ļoti ilgi, bet sakņaugi maksā lēti. Pākšaugi maksā vēl lētāk. Ja šim klāt nopērk vienu pudeli dārgās olīveļļas, kopējās izmaksas ēdienam ir lētas,” norādīja Mintāle.
Viņa norādīja, ka visdārgāk izmaksā zivis un gaļa, bet šie produkti tomēr jāēd pietiekami reti. Īpaši, ja tie ir gaļas izstrādājumi, – tos vispār varētu izslēgt no ēdienkartes, aicināja Mintāle.
“Es vienmēr balsošu un vienmēr teikšu saviem pacientiem un visiem apkārt: lietojiet produktus, kurus atpazīstat pēc skata, kas nozīmē, ka viņi nav apstrādāti.
Ja gaļas gabaliņš, tad gabaliņš, un jūs uzreiz varat pateikt, kas tā par gaļu, no kura dzīvnieka. Ja tas ir dārzenis, tad dārzenis. Tie, kas jau ir gatavi, sagatavoti produkti, tas, kam kāds pirms jums ir pieskāries, sagatavojis un iepakojis ar garu derīguma termiņu, nu, nav tas ēdams!” pauda Mintāle.
Turpinot runāt par gaļas dārdzību, Mintāle arī piebilda, ka parasti veikalā cilvēki izvēlas fileju vai steika gabaliņu, nevis vistas spārniņus vai kājiņas. Vienmēr visu vajag tīru, lai nevajadzētu smērēt rokas, lai nevajadzētu vēl kaut ko griezt un ņemties.
“Nopērkat visu vistu! No vienas vistas, tirgū nopirktas vistas, kas, protams, maksās drusciņ dārgāk, var uztaisīt buljonu, risoto, var uztaisīt skaistu sašmorētu vistiņu pēc vecmāmiņas receptēm. Pabarot var desmit cilvēkus pilnīgi droši, un ēdienu klāsts būs arī dažāds, nevis viens vienīgs. Vajag vienkārši izmantot visu, ja mēs runājam arī par ilgtspējīgumu. Nav jākauj dzīvnieks tikai tādēļ, lai ēstu steiku. Vajag atcerēties, ka ir arī citas dzīvnieka daļas, kuras var ēst un pilnīgi droši vajag, un tas būs lētāk,” ieteica Mintāle.
Par veselīgu uzturu lasi arī:
Vairāk
