Emociju higiēna
Cilvēku ikdienu pavada dažnedažādas emocijas – prieks, dusmas, skumjas, gandarījums un citas. Dzīves laikā visiem nākas tikt galā ar virkni negatīvo emociju.
“Pavisam noteikti [emociju] izlāde var būt kaut kas labs, tā var būt sublimācija – mēs uzvelkamies, mums kaut kā ir par daudz, un tad mēs to paņemam un pārvirzām uz sportu, uz tādu aktīvu darbošanos, uz sadzīviskiem darbiem, uz hobijiem,” norādīja Sīle.
Taču nereti visas sakrājušās emocijas tiek izliktas, piemēram, agresīvi braucot ar automašīnu vai regulāri naktis aizvadot ballītēs – tas īsti nav labākais veids, kā ar šīm emocijām tikt galā, atzina Sīle.
Līdz ar to ir svarīgi iemācīties savas emocijas salikt pa plauktiņiem un pašam atpazīt, kas ar mani notiek.
“Es nepiekrītu tam, ka emocijas ir tādas neredzamas lietas. Psihiatrs emocijas redz, un, ziniet, emocijas var redzēt arī līdzcilvēki, jautājums ir tikai par to interpretēšanu un atpazīšanu.
Emocijas nav kaut kas tāds, ko tagad var ņemt un no visiem noslēpt, tāpēc emociju higiēnai ir jābūt pietiekami tīrai – ar savām emocijām ir jābūt pa draugam, lai tu vari būt labs pret sevi un labs pret citiem,” uzsvēra Sīle.
Krīzes ir visiem
Tas, kā attiecamies pret savu emocionālo veselību, ietekmē arī to, kā tiekam galā ar lielākām vai mazākām krīzes situācijām. Katram cilvēkam dzīvē ir augstāki un zemāki punkti, un nereti zemais punkts var pārtapt ilgstošā krīzē.
“Krīzes ir visiem, un tas būtu dīvaini, ja tā tas nebūtu. Dzīve, manuprāt, ir tāda secīga krīžu sērija, jo mēs esam dzīvi, mums ir saskarsme, mums ir notikumi.
Atslēgas vārds ir, kā mēs tiekam ar to galā, cik mēs esam emocionāli noturīgi, un ne tikai emocionāli, bet arī psiholoģiski noturīgi,” norādīja Sīle.
Neviens nav pasargāts no dzīves krīzēm, uzsvēra psihiatre, taču ikviens ir arī spējīgs no šīs bedres izrāpties, mobilizēties un dzīvot tālāk. Protams, dažiem tas ir vieglāk, bet dažiem prasa lielākas pūles un speciālistu palīdzību.
“Mēs, psihiatri, visu laiku redzam krīzes. Tā ir mūsu ikdiena. Mūsdienās ir tāda labvēlīga tendence, ka ik pa laikam mēs varam pateikt – ziniet, ar šo jūs tiksiet pats galā, jums nevajag psihiatru, jums ir vajadzīgs sociālais atbalsts, jums ir vajadzīgs varbūt citādāk paskatīties uz šo problemātiku,” stāstīja Sīle.
Viss sākas ar dzīves sakārtošanu
Psihiatrijas speciālisti nereti ir tie cilvēki, kas krīzes gadījumā var iedot rīkus un ļaut tikt pašiem galā ar darba zaudējumu, ar finansiālām vai citām krīzēm.
“Kādi izskatās rīki? Pirmkārt, mēs sākam stāstīt par to, kas ir krīze, kādas emocijas ir pilnīgi normālas, kas ir sēras, kas ir zaudējums. Otrkārt, ja mēs runājam par krīzēm, kas ir profesionālās krīzes, attiecību krīzes, un tās noteikti ir topa augšgalā, tad mēs tomēr parādām to, ka ir kaut kāda kontrole arī jums šajā krīzē,” stāstīja Sīle.
Protams, šie rīki ir ļoti garlaicīgi, atzina psihiatre, skaidrojot, ka visiem jau gribas, lai būtu kāda burvju tablete, kas vienā dienā atrisinātu visas emocionālās problēmas, taču tas tā nenotiek.
“Viss sākas ar savas dzīves sakārtošanu, ar kārtīgu auditu savā dzīvē – ko es ēdu, kur, kā un cik ilgi es guļu, kā es sportoju, kas ir manas vērtības un mērķi, kāda ir mana sociālā dzīve un attiecības.
Otrais līmenis ir psiholoģiska palīdzība, kas man dod atbalsta resursus, kas iemāca tehnikas un prasmes, kā atpazīt savas emocijas vai savas stiprās puses. Tad trešajā līmenī tikai mēs varētu teikt – jā, šeit vajadzētu psihiatru, cilvēkam ir tiešām vajadzīga medicīniska palīdzība,” skaidroja Sīle.
Par psihiatriskajām saslimšanām joprojām sabiedrībā valda mīti, taču Sīle uzsvēra, ka mūsdienās cilvēku mentālā veselība ir krietni izpētīta un klasificēta, un ir ārkārtīgi daudz saslimšanu, kuras izārstēt izdodas ļoti veiksmīgi.
Vairāk
