Locītavas nodilst visiem
Locītavu sāpes var būtiski pasliktināt mūsu dzīves kvalitāti, un iemesli tām var būt ļoti dažādi.
Kadiša pastāstīja par trim galvenajiem iemesliem, kas izraisa kaulu, locītavu un saistaudu slimības. “Viens iemesls ir skeleta anatomiskas anomālijas vai traucējumi, piemēram, dažāda garuma kājas, plakanā pēda, skolioze, kas ir mugurkaula deformācija. Ja ir šie anatomiskie traucējumi, tie var radīt sāpes locītavās, kaut pašā locītavā nav nekādas primāras patoloģijas,” skaidroja Kadiša.
Anatomiskās anomālijas bieži var labot, piemēram, ar ārstniecisko fizioterapiju, ortopēdiskajiem apaviem vai speciālām zolītēm.
Otrs lielais bloks ir locītavu deģenerācija jeb, vienkāršā valodā sakot, locītavu nodilums, no kura nevar izvairīties neviens.
“Locītavu nodilums skar mūs pilnīgi visus konkrētā vecumā, biežāk tas būs pēc 50 gadu vecuma. Tad vēl nāk daudzas citas blakusslimības, kas var veicināt kaulu vielmaiņas traucējumus, piemēram osteoporoze, cukura diabēts, hemohromatoze un cita veida slimības. Tās ir slimības, kas arī var veicināt locītavu vielmaiņas traucējumus, kā rezultātā var attīstīties vecuma pārmaiņas locītavās,” sacīja Kadiša.
Ja pacients sirgst ar deģeneratīvu locītavu bojājumu vai locītavu nodilumu, kas rodas līdz ar gadiem, to diez vai varēs pilnībā apstādināt, bet kavēt slimības progresu gan ir iespējams.
“Noteikti vienmēr ir jāseko līdzi un jāārstē blakusslimības, piemēram, cukura diabēts. Paaugstināts cukura līmenis pats par sevi sūdzības nerada, bet slikti kompensēts cukura diabēts ilgstošā periodā bojā, varētu teikt, praktiski visu organismu, tajā skaitā kaulu locītavu sistēmu. Tā ka ir iespējams arī šo kaulu locītavu virsmu nodilumu, novecošanas procesu aizkavēt,” norādīja Kadiša.
Liela loma arī iedzimtībai
Trešais biežākais sāpju iemesls ir artrīti jeb iekaisumi locītavās. Visbiežāk dzirdam par autoimūniem artrītiem, kas nozīmē, ka iekaisumam nav kāds konkrēts iemesls, bet to izraisa vairāku faktoru kopums, kas novedis pie cilvēka imūnās sistēmas darbības traucējumiem.
“Tas nozīmē, ka cilvēka organisms pats sevī sāk uzturēt iekaisumu un radīt sāpes, pietūkumu, stīvumu konkrētās locītavās. Kopumā man jāsaka, ka biežāk locītavas sāp vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet, protams, tie iemesli ir pilnīgi atšķirīgi,” teica Kadiša.
Tāpat ārste atklāja, ka saslimšanu ar kaulu un locītavu slimībām ļoti ietekmē ģenētiskie faktori.
“Ļoti liela loma ir iedzimtībai. Arī tad, ja mēs runājam par kaulu locītavu nodilumu dzīves laikā, – to ietekmē gan iedzimtība, gan profesija, gan dzimums, gan blakusslimības. Ja runājam par autoimūniem artrītiem, tur arī ļoti liela nozīme ir iedzimtībai, jo autoimūnie artrīti nevienam neattīstās bez ģenētiskas predispozīcijas,” skaidroja Kadiša.
Protams, autoimūno artrītu ietekmē arī ārējās vides faktori – nopietnas infekcijas, tostarp arī gripas vai Covid-19 infekcija, izteikta nosalšana, izteikts stress, smēķēšana. Bet autoimūna artrīta gadījumā vienmēr būs arī ģenētiska nosliece uz šo slimību.
“Ja pacientam tiek konstatēts kāds no autoimūnajiem artrītiem, noteikti jāvēršas pie reimatologa un jāuzsāk atbilstoša ārstēšana ar medikamentiem. Autoimūnie artrīti visbiežāk paliek uz visu atlikušo mūžu,” norādīja Kadiša.
Tātad, ja jūtam sāpes kādā no locītavām, uzdevums numur viens ir noskaidrot, kāds ir sāpju iemesls, lai tās varētu pareizi ārstēt, uzsvēra ārste.
Visiem visos vecumos jākustas
Kadiša atgādināja – lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, vajag kustēties. Arī tad, ja locītavu bojājumi jau konstatēti.
“Vienmēr visos vecumos ir nepieciešamas pie locītavu bojājumiem fiziskās aktivitātes, kuras ir pēc iespējas mazāk traumējošas.
Cilvēkiem, kuriem ir zināms locītavas bojājums, vajadzētu izvairīties no tādām aktivitātēm kā ilgstoša skriešana, ilgstoša lēkāšana, kas rada lieku triecienu locītavām, bet kustībām ir jābūt,” uzsvēra Kadiša.
Kustības, kas mazāk traumē locītavas, ir riteņbraukšana, peldēšana, staigāšana, vingrošana, muskuļu spēka un stiprināšanas vingrojumi, joga, pilates.
“Es nekādā gadījumā negribu noliegt arī cita veida sportiskās aktivitātes. To visu var darīt, bet, ja cilvēks pēc sportošanas izjūt kādās locītavās diskomfortu, ir jāpadomā, vai tur bija tiešām kāda trauma, vai tas ir tādēļ, ka šī sporta laikā ir bijusi pārmērīga slodze.
Tātad visu mūžu ir jānodarbojas ar kaut kādām sportiskām aktivitātēm, bet katram pašam pēc savas pašsajūtas šīs aktivitātes gan ilguma, gan izteiktības ziņā ir jāpielāgo,” ieteica Kadiša.
Jā, pilnīgi visiem cilvēkiem dzīves laikā locītavas vairāk vai mazāk nodilst tieši kustību dēļ, bet nekustēšanās arī nav variants.
“No otras puses, ja mēs tagad sevi ļoti taupītu un būtu izteikti mazkustīgi, tas arī nenāktu par labu locītavām, jo tādā gadījumā locītavas veidojošās struktūras, apkārt esošie mīkstie audi slikti apasiņojas un kļūst atrofiski, vāji, vaļīgi. Tas atkal rada sliktumu locītavām, tādēļ jebkurā vecumā mums ir jākustas, bet tas viss ir jādara, kā saka, ar mēru. Tas mērs nav visiem nosakāms vienāds, to katrs izjūt pats pēc savām spējām,” secināja Kadiša.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
