Kapos šķiro švaki
Šobrīd atkritumu apsaimniekošanā kapos esam ļoti iepalikuši, raidījumam norādīja Rīgas pašvaldības Kapsētu pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gints Zēla. Viens liels konteiners, kurā tiek mesti visi atkritumi, vai arī viens bioloģisko un pieci sadzīves atkritumu konteineri – tāda ir reālā aina Rīgas kapsētās.
Proporcijai būtu jābūt pretējai, jo kapos lielāko daļu atkritumu veido lapas un zari, taču apsaimniekotāja novērojumi liecina, ka brūnajos – bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem domātajos konteineros – tiek samesti arī sadzīves atkritumi, piemēram, izlietotās sveces un plastmasas maisi, kas nav izmantojami pārstrādei.
“Lielākā daļa no atkritumiem, kas kapos rodas, nonāk poligonā kā sadzīves atkritumi, nevis kā bioloģiski,” atzina SIA “CleanR” Sadzīves atkritumu departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Savulaik esot bijuši centieni Rīgas kapsētās uzstādīt vairāk bioloģisko un tikai atsevišķus sadzīves atkritumu konteinerus, bet cilvēki tik un tā visu metuši, kur pagadās. Bioloģisko atkritumu konteinerā citu atkritumu piejaukums var būt līdz 20%, bet diemžēl nereti tas ir lielāks.
Daudzi, iespējams, nezina, bet tūju skujas nepieņem kā bioloģiskos atkritumus, tās jāmet sadzīves atkritumu konteinerā.
Ja bioloģisko atkritumu konteinera sastāvs ir neatbilstošs, tad par to tiek piestādīts rēķins kā par sadzīves atkritumiem. Pareiza atkritumu šķirošana varētu samazināt izdevumus par atkritumu izvešanu kapsētās pat par 40%. Kapsētās izvietotie konteineri mēdz tikt arī izmantoti, lai nelikumīgi atbrīvotos no būvgružiem, lielgabarīta un bīstamajiem atkritumiem. Piemēram, pagājušajā gadā vien no Rīgas kapsētām izvestas tur pamestās 300 automašīnu riepas.
Sadzīves atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” ir apņēmības pilns no 24. novembra, kad tiek atzīmēta Mirušo piemiņas diena jeb Svecīšu vakars, ieviest jaunus atkritumu šķirošanas paradumus kapsētās.
“Zaļos konteinerus mēģināt nomainīt pret brūnajiem. Un zaļajiem konteineriem uzlikt speciālas uzlīmes virsū un aicināt iedzīvotājus šķirot katru kapu atribūtiku atsevišķi no bioloģiski noārdāmajiem. Un tad mēs sasniegsim to brīdi, kad kapos parādīsies nevis viens brūnais un pieci zaļie konteineri, bet otrādi,” norādīja Rumpane.
Ir kāds jaunums. Visās Rīgas kapsētās līdz novembra beigām tiks uzstādīti speciāli konteineri, kuros cilvēki varēs izmest izlietotās sveces – gan stikla, gan plastmasa trauciņos. Konteineri būs izvietoti pie kapsētas galvenajiem vārtiem.
“Mēs vēl mēģināsim veidot kaut kādu sveču apmaiņas punktu. Varbūt būs kaut kādas organizācijas, kuras vēlas atkārtoti izmantot. Lai būtu šī aprites ekonomika,” uzsvēra Zēla.
Labi aizmirsts vecais
Tikmēr “Zero Waste Latvija” Vides pārvaldības inženiere Zane Kopštāle aicina aizdomāties, ka viss inovatīvais un videi draudzīgais ir labi aizmirsts vecais: “Mums tie maisiņi patiesībā nav vajadzīgi. Tikpat labi var izmest savus atkritumus un sašķirot, izmantojot spainīti, kuram nav pat jābūt pie katras kopiņas, kurš var būt pie dažām kopiņām un koplietojams; vai kapu apsaimniekotājs ir izveidojis vietiņu, kur mēs šos instrumentus varam aizņemties.”
Ja bez plastmasas maisa nekādi nevar iztikt, tad to var saglabāt otrreizējai lietošanai.
Sveces vajadzētu izvēlēties nevis plastmasas, bet stikla trauciņā un ar vāciņu, lai tās izdegtu līdz galam. Pēc tam šo trauciņu var izmantot atkārtoti, ievietojot jaunu – veikalā pirktu vai mājās neizdegušu, no trauciņa izņemtu sveci. Sveci var ielikt arī stikla burciņā, izurbjot vāciņā caurumu, un tā darbosies tikpat funkcionāli kā veikalā pirktā.
“Galvenais ir neradīt šo atkritumu, un atkritumu var neradīt, lietojot kvalitatīvas lietas atkārtoti,” uzsvēra Kopštāle.
Ja svecītes pilnībā neizdeg, tām var dot jaunu dzīvi, izmantojot trīs veidu atkritumus – sveču paliekas, metāla bundžiņu un kartonu -, no kuriem izgatavot ierakuma sveces Ukrainas atbalstam.
