RAKSTA CEĻVEDIS:
Mērķtiecīgi jāapmeklē acu ārsts
“Glaukoma savos sākumos vispār nerada nekādas sūdzības, bet ir ļoti, ļoti svarīgi šo slimību diagnosticēt savlaicīgi.
Gribu uzreiz teikt, ka glaukomu mēs diagnosticēt varam tikai normālas, kārtīgas acu izmeklēšanas laikā. Glaukomai nav skrīninga,” uzsvēra Baumane.
Ja agrāk speciālisti uzskatīja, ka glaukomu var pamanīt un daudz ko par to var uzzināt, vienkārši izmērot acu spiedienu, tad tagad zināšanas par šo slimību parāda, ka apmēram pusei glaukomas pacientu acu spiediens ir normāls vai pat pazemināts, skaidroja Baumane.
“Tāpēc ir jāiet pie acu ārsta mērķtiecīgi – jau no 50 gadu vecuma reizi gadā – uz pilnu oftalmoloģisku izmeklēšanu, kas mums ļaus izmantot dažādas ļoti mūsdienīgas izmeklēšanas metodes, tādas kā okulārā koherentā tomogrāfija, kas palīdzēs mums jau ļoti agrīnā stadijā saprast, kas notiek ar tīklenes ganglionārajām šūnām, kuru aksoni veido redzes nervu, un diagnosticēt šo slimību savlaicīgi,” skaidroja Baumane.
Laikus atklājot glaukomu, var ķerties pie ārstēšanas – jo ātrāk to sāk, jo lielākas izredzes saglabāt redzi tā, lai pietiktu visam atlikušajam mūžam.
Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja veikta lāzerkorekcija
Uz profilaktiskām redzes pārbaudēm īpaši svarīgi doties tiem, kuri veikuši redzes lāzerkorekciju.
“Mūsdienās ļoti populāra ir refraktīvā ķirurģija, kas padara plānu radzeni. Mums ir ļoti daudz pacientu, kas noņem brilles ar lāzera palīdzību, un paliek plānāka radzene uz visu atlikušo mūžu. Jā, es gribētu teikt, dažreiz pacienti pat nepievērš šai lāzerprocedūrai tādu uzmanību, jo tas ir izdarīts, viņi to ir aizmirsuši, un arī acu ārstam nepasaka, ka tas viss ir izdarīts,” stāstīja Baumane.
Turklāt ir gadījumi, kad arī ārsts acu apskates laikā pat ar mikroskopu un spraugas lampu dažreiz neredz refraktīvās ķirurģijas rētas.
Protams, padziļinātākas izmeklēšanas laikā, veicot pahimetriju jeb radzenes biezuma mērīšanu ar ultraskaņu, noskaidrojas, ka radzene ir ļoti plāna, un tad ārsts saprot, ka ir veikta redzes lāzerkorekcija, bet tik un tā tas būtu jāņem vērā un jāizrunā ar ārstu laicīgi.
“Es uzreiz gribu teikt, ka visiem tiem tuvredzīgajiem, jo tuvredzība arī ir viens no glaukomas riska faktoriem, kuriem ir taisīta refraktīvā lāzerķirurģija, ir vienmēr obligāti šis jāatgādina apskates laikā ķirurgam un jāsaka, ka radzene ir mākslīgi pataisīta plānāka. Līdz ar to šiem pacientiem visiem būs ļoti labs, zems acu spiediens, un
diemžēl mums jau ir gadījumi, kad mēs konstatējam tālu aizgājušu glaukomu pēc refraktīvās ķirurģijas tāpēc vien, ka nav pievērsta uzmanība visiem pārējiem acu izmeklējumiem,” atzina Baumane.
Jāveic pilna acu apskate
Tātad visiem tiem, kuriem ir veikta redzes lāzerkorekcija, vienmēr būs labs acu spiediens, un tāpēc papildus pastiprināta uzmanība jāpievērš citām izmeklēšanas metodēm, kas tomēr var norādīt uz glaukomu.
“Lāzeroperācijas ir ļoti populāras, un tās ir arī pierādītas visā pasaulē, bet cilvēki, kas taisa lāzeroperācijas, parasti jau ir gados jauni un varbūt nemaz neaizdomājas, kas notiks pēc 20, 30 vai 40 gadiem.
Līdz ar to cilvēkam vienkārši ir jāapzinās, ka, lai gan ir uztaisīta lāzeroperācija, riska faktori tomēr saglabājas,” norādīja Blezūra-Ūdre.
Visbiežāk glaukoma sākas tiem cilvēkiem vecumā pēc 40 un 50 gadiem, kuriem lielai daļai mūsdienās jau ir veikta redzes lāzerkorekcija. Blezūra-Ūdre vēlreiz uzsvēra, ka līdz ar to arī acu spiediena mērīšana nav laba skrīninga metode glaukomai.
“Tā nav laba skrīninga metode. Izmērot tikai acu spiedienu, mēs pacientam nevaram pateikt – jūs esat vesels, jums nav glaukomas. Tāpēc tiek uzsvērts, ka pacientiem, lai viņiem diagnosticētu – ir vai nav glaukoma –, ir jāveic pilna acs apskate, un īpaši tad, ja ir zināmi riska faktori, un viens no šiem riska faktoriem ir tuvredzība,” skaidroja Blezūra-Ūdre.
Problēmas rada tas, ka cilvēks aiziet uz briļļu veikalu, izmēra acu spiedienu, iegādājas jaunas brilles un uzskata, ka ir vesels, lai gan patiesībā viņa acis nemaz nav pārbaudītas tā, lai varētu konstatēt glaukomu.
Citi mediķu padomi
Vairāk
