“Šķiet, ka viens no galvenajiem krūts vēža skrīninga šķēršļiem ir pārprasta vai līdz galam neizprasta skrīninga būtība. Pats svarīgākais ir iegaumēt divas lietas: ir jāsaprot, ka skrīnings nav vienreizējs pasākums un ir jāveic regulāri; otrkārt, uz skrīningu jādodas arī tad, ja pašsajūta ir laba un sūdzību par krūšu veselību nav,” viņa norādīja.
Ārste uzsvēra, ka agrāk krūts vēzi bieži diagnosticēja tikai tad, kad veidojums jau bija liels un no ārpuses sataustāms, tādēļ šim audzējam bija augsti mirstības rādītāji. Tomēr mamogrāfijas ieviešana kļuva kā pagrieziena punkts krūts vēža diagnostikā, ļaujot ārstiem atklāt pat dažus milimetrus mazus veidojumus – audzējus, kas citādi paliktu nepamanīti līdz brīdim, kad būtu ievērojami progresējuši un kļuvuši dzīvībai bīstami.
Mamogrāfija ļauj atklāt ne tikai ļoti agrīnas stadijas vēzi, bet arī tā saucamo “nulltās” stadijas vēzi jeb neinvazīvu veidojumu piena dziedzerī, kas vēl nav spējīgs izplatīties apkārtējos audos.
Agrīni atklātu krūts vēzi iespējams izārstēt tuvu 100% gadījumu, kad ārstēšana ir maksimāli saudzējoša, operācija visbiežāk ir krūti saglabājoša, ārstēšanās laiks ir īsāks, un atsevišķos gadījumos var pat izvairīties no ķīmijterapijas.
Vaicāta, vai tas sāpēs, Asere norādīja – sievietes mēdz izvairīties no šī izmeklējuma, jo baidās no nepatīkamām sajūtām, ko var radīt uz krūtīm izdarīts spiediens, tomēr ārste uzsvēra – tas ilgst vien dažus mirkļus, turklāt nav tik būtisks, lai no tā būtu jābaidās.
Vienlaikus ārste ieteica, kā var mazināt nepatīkamās sajūtas, piemēram, plānot mamogrāfiju menstruālā cikla pirmajā pusē, kad krūtis ir mazāk jūtīgas. Tāpat būtiska ir piemērota pozīcija pie aparāta, kā arī maksimāla atslābināšanās, jo stress un saspringums parasti padara ķermeni jutīgāku. Radioloģe arī ieteica vilkt divdaļīgu apģērbu, jo būs jāizģērbjas līdz viduklim.
Asere arī skaidroja, ka mamogrāfija ir ieteicamāka skrīninga metode par, piemēram, ultraskaņu, jo tā ir efektīvāka mikrokalcinātu atklāšanā – tieši tie var būt norāde uz pieminēto vēža “nullto” stadiju.
“Lai gan ultrasonogrāfijai ir sava vieta krūšu veselības diagnostikā, tā ir ļoti atkarīga no cilvēka, kas interpretē tās rezultātus. Turklāt ultrasonogrāfija biežāk uzrāda viltus pozitīvus rezultātus, ja krūtī ir tikai labdabīgas izmaiņas,” skaidroja ārste.
Radioloģe arī kliedēja bažas par saņemto radiācijas apjomu – tas ir pielīdzināms tam, kādu saņemam, ja lidojam ar lidmašīnu paslēpot uz kalniem vai pielīdzināms tam, ko saņemam divu mēnešu laikā, vienkārši dzīvojot uz planētas Zeme.
Asere ieteica sievietēm izveidot sev e-adresi, lai uzaicinājumu saņemtu elektroniski, un noteikt skrīninga veikšanu par prioritāti, jo mamogrāfijas kabinetā pavadītās minūtes var pārvērsties par dzīvei pievienotiem gadiem.
Foto: SPKC
Vēl par krūts vēzi
