Ārsti atgādināja, ka urologs gādā gan par vīriešu, gan sieviešu veselību, taču vīriešu veselībai nereti tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, jo sievietes pie ārstiem vēršas salīdzinoši biežāk un laicīgāk.
“Vīrieši ir pieticīgāki un pacietīgāki, dažkārt līdz galam nesaskata savas problēmas kā nopietnas, un tā rezultātā vizītes pie ārsta mēdz būt novēlotas. Tas ir fakts,” atzina Jansons.
Ierasts, ka par vīriešu veselību līdz šim vairāk tiek runāts novembrī, taču turpmāk urologi vēlētos sabiedrību uzrunāt visa gada garumā, atgādinot ne tikai par prostatas vēzi, bet arī citām saslimšanām, tostarp urīnceļu infekcijām, urīna nesaturēšanu, nierakmeņu slimībām.
“Slimību klāsts, ar ko nodarbojas urologs, ir ļoti plašs. Tās nav tikai onkoloģiskās saslimšanas,” norādīja Jansons.
Arī Plonis uzsvēra, ka prostatas vēzis nebūt nav vienīgā slimība, kuras dēļ vīriešiem būtu regulāri jāapmeklē urologs un jāpārbauda sava veselība.
“Ir vēl citas gan ļaundabīgas, gan labdabīgas slimības, ar kurām bieži vien vīrietim var nebūt nekādas sūdzības, bet slimība iet uz priekšu. Tā, kā minimums, ir jānovēro vai jau jāārstē.
Tāpēc standarta ieteikums pēc 50 gadu vecuma ir vismaz reizi gadā atrādīties urologam – pat tad, ja nav sūdzību,” uzsvēra Plonis.
Tāpat jāatceras, ka ļaundabīgie audzēji to pirmajās stadijās arī neliek par sevi manīt un nerada sūdzības. Savukārt, ja tos atklāj novēloti, iespējas palīdzēt jau ir krietni ierobežotas, atzina Plonis.
Savukārt Jansons gan vīriešus, gan sievietes aicināja rūpīgāk novērot pašiem sevi un savu veselību no malas, jo daudzām saslimšanām simptomi parādās jau salīdzinoši laicīgi, taču nereti tos neievēro vai pat ignorē.
“Viena no biežākajām problēmām, ar ko pacienti vēršas pie urologa, ir tieši apakšējo urīnceļu simptomi. Tas ir simptomu kopums, kas ir saistīts ar to, kā mēs urīnpūsli piepildām un kā iztukšojam,” stāstīja Jansons.
Piemēram, ja ir traucējumi urīnpūšļa piepildīšanās fāzē, var parādīties tādi simptomi kā urīna nesaturēšana, pāraktīvs urīnpūslis vai bieža neatliekama vēlme urinēt. Visi šie simptomi nozīmē to, ka urīnpūslis nepilda savu funkciju gana labi.
“Turpretī iztukšošanās simptomi ir vesela grupa, kas vairāk asociējas jau ar vīriešiem, kad urīna strūkla kļūst vājāka, kad ir sajūta, ka neizčurājies līdz galam. Tad mans aicinājums ir ieklausīties sevī un pavērot sevi – kad jūti, ka šīs lietas mainās, tas noteikti ir pamats apmeklēt sākumā ģimenes ārstu un tad potenciāli jau arī urologu,” aicināja Jansons.
Daudzi vīrieši šos simptomus noraksta uz vecumu, uzskatot, ka tas, sasniedzot zināmu gadu skaitli, ir tikai normāli, taču Plonis uzsvēra, ka sūdzības noteikti nav norma – tās var norādīt uz izmaiņām, kas saistītas ar vecumu, taču tās nevajadzētu uztvert kā normu un ignorēt.
“Piemēram, biežāka čurāšana pa nakti – tā nav norma. Tās ir vecuma izmaiņas, un tāpēc tās ir jāpakontrolē.
Jo tikai ar sūdzībām mūsdienās praktiski nediagnosticē vairs neko. Tam ir gan analīzes, gan attēlu diagnostika, kaut vai tā pati sonogrāfija. Tāpēc vizīte pie ārsta, man ir jāuzstāj, būtu stipri ieteicama,” uzsvēra Plonis.
Abi ārsti bija vienisprātis, ka, lai gan rindas uz vizītēm pie urologa pastāv, laicīgi ieplānot regulāro apmeklējumu reizi gadā nav nekādu problēmu. Daudz lielāki sarežģījumi rodas, ja simptomi ilgstoši tiek ignorēti, līdz nākas meklēt jau neatliekamo palīdzību – tādu gadījumu praksē ir ļoti daudz.
Jansons aicināja nebaidīties un laikus meklēt urologa palīdzību, jo šobrīd lielākajās Latvijas slimnīcās pieejamas jaunas diagnostikas un ārstēšanas iekārtas, kas ievērojami atvieglo dzīvi pacientiem ar uroloģiskām slimībām.
