Gan bērni, gan pieaugušie gana daudz laika pavada savās viedierīcēs. Pētījumi norāda, ka liela daļa pie ekrāniem pavada vairākas stundas dienā. Lielākoties šajā brīdī galva ir noliekta un arī kakls saliecas uz priekšu, kā rezultātā veidojas nepareiza stāja.
Tas var novest pie vairākām nelabvēlīgām izpausmēm, kas ir tik tipiskas, ka speciālisti tām ir devušas īpašu nosaukumu – saziņas kakla sindroms, norādīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Rehabilitācijas klīnikas vadītāja vietniece Dace Bērtule.
“Tā dēļ, ka galva ir ilgstoši noliekta uz priekšu, lai mēs varētu skatīties viedierīcēs, mums pārlieku saspringst pleci un kakla daļa, rodas asinsrites traucējumi galvā, kas var rezultēties ar galvassāpēm. Mums var sākt tirpt rokas. Tas viss ir tādēļ, ka mēs galvu pārāk daudz noslogojam, ilgstoši skatoties viedierīcēs,” skaidroja fizioterapeite.
No šīs 21. gadsimta slimības iespējams izvairīties, norādīja Bērtule. Pirmkārt, vērts ierobežot laiku, cik ikdienā pavadām viedierīcēs, otrkārt, pareizi tās turēt rokās.
“Ja skatāmies telefonā, tad neturam to uz leju, bet paceļam acu augstumā. Tieši tas pats, ja mēs atrodamies sēdus pozīcijā, telefons ir jāpaceļ acu līmenī,” stāstīja Bērtule.
Svarīgi ir ievērot pauzes, nesēdēt telefonā un neskatīties tajā divas stundas pēc kārtas. Ja esam darbojušies 20 minūtes pie datora vai telefonā, tad ļoti ieteicams paņemt nelielu pauzīti. Fizioterapeite demonstrē vienkāršus vingrinājumus, kādus būtu vērts veikt pauzes laikā.
“Ja mums ir saziņas kakls, mums galva iet uz priekšu. Mums ir jāiemācās turēt zodu paralēli grīdai un pavirzīt galvu nedaudz atpakaļ. Šādi varam darīt vairākas reizes dienā. Jājūt ir neliela stiepjoša sajūta kakla aizmugurējā daļā, it kā aiz pakauša mūs kāds vilktu augšā pret debesīm. Pleciem ir tendence pie saziņas kakla sindroma iet uz priekšu, līdz ar to ir svarīgi plecus atvilkt pēc iespējas atpakaļ. Atpūtas pauzēs mēs varam plecus vairākas reizes izapļot. Atbrīvot, nolaižot lejā, kā arī pastiept gan galvas daļu, gan sānu muskuļus uz vienu un otru pusi,” ieteica fizioterapeite.
Pārāk ilgi pavadīts laiks viedierīcēs un datorā var atstāt ietekmi ne vien uz fizisko, bet arī garīgo veselību, stāstīja BKUS klīniskā psiholoģe Laima Madžule.
Maziem bērniem līdz divu gadu vecumam īpaši svarīga ir fiziskā un kognitīvā attīstība – lai viņš visu var aptaustīt un saprast: “Viņam vajag laiku kaut ko izpētīt, pagarlaikoties, saprast, kā tas izskatās, kā to var ielikt kaut kur iekšā. Vajadzīga daudzpusīga attīstība, ko telefons vai citas viedierīcas nevar piedāvāt. Nepieciešama arī emocionālā attīstība, kur viņš sāk saprast savas emocijas – saprot cilvēka un citu cilvēku emocijas, iemācās arī nomierināties.”
Psiholoģe norādīja, ka pusaudža vecumā ar viedierīču palīdzību nevarēs apgūt prasmes draudzēties ar vienaudžiem, iemācīties spēju risināt konfliktus. Ja no bērnības vecāki viedierīces iedošanu rokās ir izvēlējušies kā veidu bērna emociju savaldīšanai, tad ilgtermiņā šī problēma tikai samilzīs.
