Speciālistu līkločos
Kosmētiskie līdzekļi un skaistumkopšanas tehnoloģijas turpina attīstīties, kas prasa no pakalpojumu sniedzējiem – kosmetologiem, kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā – nepārtrauktu zināšanu un iemaņu papildināšanu.
Gan kosmētiķis, gan skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā ir profesijas, kuru pārstāvji ir sertificētas ārstniecības personas un drīkst sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus. Lai iegūtu šādu izglītību, jāmācās vismaz divi trīs gadi, norādīja Reinsone.
Tāpat Latvijā pakalpojumus sniedz kosmetologi jeb no šī gada septembra – estētiskās medicīnas ārsti. Tie ir speciālisti, kuru pamata izglītība ir kā ārstiem, bet viņi ir izgājuši vēl divu gadu apmācību, lai iegūtu papildu specialitāti.
“Tātad, lai varētu veikt šķietami ļoti vienkāršas manipulācijas, ir jābūt ļoti nopietnām, pamatīgām zināšanām, jo tas ir saistīts ar cilvēka veselību.
Nevienam nav noslēpums, ka šobrīd atšķirt to robežu, kur beidzas skaistums un kur sākas veselība, ir ļoti, ļoti grūti, jo šīs manipulācijas kļūst arvien sarežģītākas, tehnoloģijas kļūst modernākas, gudrākas, iedarbīgākas,” skaidroja Reinsone.
Tāpat arī ar kosmētiskajiem līdzekļiem – pašreizējos nevar salīdzināt ar tiem, kurus kosmētiķi vai kosmetologi izmantoja vēl pirms 20 gadiem. Turklāt to tirgus tikai turpina augt, tāpat kā pieprasījums.
“Balstoties gan uz šiem zinātnes sasniegumiem, gan arī tieši uz pieprasījumu, jā, šis tirgus ir absolūti mainījies, un tie, kuri strādā vēl, kā es saku, pēc vecajām metodēm, ir ļoti vecmodīgi. Jo skaistums ir kļuvis ļoti moderns, skaistums ir kļuvis uz zinātnes pētījumiem balstīts,” uzsvēra Reinsone.
Kurš uzņemsies atbildību?
Tajā pašā laikā arī Latvijā pastāv melnais skaistumkopšanas tirgus, kurā var darboties jebkurš, un tas savukārt var novest pie ļoti smagām sekām šādu pagrīdes pakalpojumu izmantotājiem.
Kā vienu no procedūrām, kas neprofesionāļu rokās var beigties ar visai smagām sekām, Reinsone minēja šobrīd ļoti populāro mikropigmentāciju jeb permanento grimu – uzacīm, lūpu kontūrām, acu kontūrām.
“Patiesībā tā arī ir ļoti nopietna procedūra. Mikropigmentācija ir krāsas ievadīšana zemādā, tātad tā ir ādas šķērsošana, un tas ir bīstami. Ja to dara neprofesionāli, ja netiek ievērotas higiēnas prasības, var iedzīvoties ļoti nopietnās veselības problēmās,” uzsvēra Reinsone.
Šo procedūru laikā ir svarīgi gan tas, ka speciālists ir zinošs un ievēro visas drošības un higiēnas prasības, gan tas, ka tiek izmantoti kvalitatīvi līdzekļi.
“Ir ļoti svarīgi, kas tās ir par vielām, ko speciālists ievada zem ādas.
Var jau būt, ka tas meistars visu ir izdarījis pareizi un ir ievērojis visas higiēnas normas, bet pastāv arī šis alerģijas risks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai speciālists, kas veic šāda veida manipulācijas, saprastu, kā rīkoties situācijā, kad ir iestājusies alerģiska reakcija vai pat anafilaktiskais šoks,” uzsvēra Reinsone.
Groskopa pievienojās kolēģes teiktajam, uzsverot, ka nopietnas alerģiskas reakcijas var parādīties arī vēl daudz vienkāršākās manipulācijās. Tad ir svarīgi, lai speciālists pats prot konkrēto situāciju atrisināt, konsultējoties, piemēram, arī ar dermatologu.
“Ja jums pašam pēc tam ir jāmeklē dermatologs vai alergologs, mēs zinām, kāda ir pieejamība speciālistiem, cik ātri mēs varam tikt, bet problēma ir jāatrisina tūlīt. Tas ir atbildības jautājums, bet cilvēki, kam nav attiecīga sertifikāta vai izglītības, ne par ko neatbild,” uzsvēra Groskopa.
Pirms vizītes aši jāieskatās reģistrā
Vēl viena ļoti nopietna procedūra, kuru nedrīkst veikt nedz kosmētiķis, nedz skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā, bet gan tikai kosmetologs jeb estētiskās medicīnas ārsts, kurš turklāt vēl arī ir ieguvis atbilstošu sertifikātu, ir botulotoksīna (mēdz saukt arī par botulīnu) injekcijas, norādīja Groskopa.
Latvijas estētiskās medicīnas asociācijas mājaslapā ir uzrādīti visi sertificētie speciālisti, kuriem ir tiesības veikt botulotoksīna injekcijas. Groskopa uzsvēra, ka klientiem ir svarīgi pašiem pārbaudīt šo informāciju. Nevajag paļauties, ka to jau iepriekš būs izdarījusi kāda valsts iestāde.
“Manā skatījumā lielākā bēda ir tā, ka manā 27 gadu praksē kosmetoloģijas jomā ne reizi neviena kontrolējošā institūcija man nav prasījusi uzrādīt sertifikātu,” pauda Groskopa.
Reinsone norādīja, ka Veselības inspekcija strādā un veic pārbaudes savu iespēju robežās, bet tās kapacitāte ir tāda, kāda tā ir. Nemaz nerunājot par to, ka inspekcija pārbauda tikai oficiālos skaistumkopšanas salonus, bet neiekļūst dzīvokļos vai privātīpašumos, kur nereti tiek veiktas tādas pašas darbības, tikai neoficiāli.
“Ļoti liela atbildība šobrīd tiek prasīta arī no pašiem cilvēkiem, – esi atbildīgs! Ja tu tiešām esi nolēmis veikt šāda veida manipulācijas, pārbaudi, vai tas tavs speciālists tiešām ir speciālists,” aicināja Reinsone.
Ne tikai estētiskās medicīnas ārstus, bet arī kosmētiķus un skaistumkopšanas speciālistus kosmetoloģijā, kas arī ir ārstniecības personas, pirms vizītes iespējams uzmeklēt ārstniecības personu reģistrā.
“Pirms jūs dodaties pie speciālista, ir vērts ieskatīties Veselības inspekcijas mājaslapā, kur ir iespējams pārliecināties, vai tā ir ārstniecības persona, vai viņam ir atbilstošs sertifikāts, vai viņš vispār drīkst piedāvāt šāda veida pakalpojumus, tajā skaitā gan to pašu kosmētisko sejas tīrīšanu, gan jebkura veida manipulācijas ar elektroierīcēm jeb medicīnas ierīcēm,” uzsvēra Reinsone.
Sevišķi svarīgi tas ir tad, ja procedūra norunāta vai ieplānota ar sociālo tīklu vai interneta sludinājumu portālu starpniecību, uzsvēra Reinsone, aicinot cilvēkus neuzķerties uz reklāmām, lētām cenām un apšaubāmas kvalitātes piedāvājumiem.
