Kompānija “Wellmed Club” ieguldījusi ne mazums līdzekļu, lai nodrukātu reklāmas avīzi, ko izplatījusi iedzīvotāju pastkastītēs. Skatītāja pretsēnīšu produktu iegādājusies 12. martā Siguldā, taču, satiekoties un aprunājoties ar citiem pircējiem, viņai radušās šaubas, vai viņa tomēr netiek mānīta un vai preparāts būs efektīvs. Vienlaikus bažas bijušas arī par to, ka preparātam nav bijis apraksta latviešu valodā.
“Tur bija trīs cilvēki, kas izplatīja to, un ļoti daudz pensionāru. Dažs labs jau teica, ka ne pirmo reizi iegādājas. Un tad viņiem teica, ja jūs esat pārtraukumu uztaisījuši, tad jums vajag atkal iegādāties, lai būtu kaut kāds rezultāts. Jo cilvēki teica, ka nav nekāda rezultāta,” stāstīja raidījuma skatītāja Helēna.
Uztura bagātinātāji pirms to laišanas tirgū uzņēmumiem ir obligāti jāreģistrē. To veic PVD, pārbaudot dokumentu atbilstību Ministru kabineta prasībām.
PVD Pārtikas produktu reģistrācijas daļas vadītāja Diāna Birkenfelde uzsvēra: “Uztura bagātinātāji vispirms ir pārtikas produkti. Tās nav zāles. Jo ļoti daudziem patērētājiem uztura bagātinātāji asociējas ar zālēm. Tāpēc, ka tās pagatavojumu formas ir līdzīgas – tās ir tabletes, kapsulas.”
Reklāmas avīzē vēsta, ka tikai dažas burciņas tablešu vai brīnumdarītājs sīrups izdziedina gan nagu sēnīti, gan muguras sāpes, gan vājdzirdību un vēl citas kaites. Ir arī atsauksmes, tiesa gan, ne no Latvijas. Tomēr tas ir Reklāmas likuma pārkāpums, jo uztura bagātinātājs nav zāles un tam nevar piedēvēt medicīniskos efektus.
“Skatoties šos aprakstus, kas ir minēti šajā avīzē, tie, protams, atšķiras no marķējumiem, kas ir iekļauti mūsu reģistrā, un reklāmas avīzē ir daudz ārstniecisku norāžu, kas pārtikas produktiem un uztura bagātinātajiem nav atļautas,” norādīja PVD pārstāve Birkenfelde.
Konkrētie uztura bagātinātāji no “Wellmed Club” produkcijas jau vairākas reizes nonākuši arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) redzeslokā – par tiem ziņojuši gan pircēji, gan mediji.
“Wellmed Club” ir zīmols, kas reģistrēts Igaunijā, un Latvijā šo produkciju izplata uzņēmums “EuroFitoFarm”, kuru raidījumam sazvanīt neizdevās. Reklāmas avīzē norādītais numurs neeksistē, un uzņēmums Igaunijā uz e-pasta vēstulēm nav atbildējis.
Savukārt PTAC ir nācis uz pēdām uzņēmumam un uzsācis negodīgas komercprakses lietu.
“Protams, mēs arī brīdinājām patērētājus, ņemot vērā, ka uzņēmums, reālā kompānija nav sasniedzama. Viņi faktiski slēpjas. Mēs dažādos veidos to esam mēģinājuši sasniegt, un tagad arī ir nosūtīta vēstule. Mēs gaidām viņu paskaidrojumus par tiem potenciālajiem pārkāpumiem, ko mēs esam saskatījuši viņu reklāmā,” atklāja PTAC Komunikācijas nodaļas vadītāja Sanita Gertmane.
Uztura bagātinātāju klāsts ir ļoti plašs, un to uzraudzība ir sarežģīta. Cilvēki tos pērk, reizēm pat nepainteresējoties par patieso iedarbību un blaknēm, kas var rasties, lietojot kopā ar citiem uztura bagātinātājiem vai medikamentiem. Pēc PVD datiem, Latvijā šobrīd reģistrēts vairāk kā 10 000 uztura bagātinātāju. Reģistrā ir atrodams arī uztura bagātinātājs, ko iegādājusies raidījuma skatītāja. Un to reģistrējis Igaunijas uzņēmums “Standartfarm OÜ”.
Uztura bagātinātājus var iegādāties dažādos veidos – internetā, tiešajā tirdzniecībā un arī aptiekā. Farmaceite Zane Melberga apstiprināja, ka par aptiekā nopērkamo produktu patērētājs var justies droši. Arī informācija uz iepakojuma ir latviešu valodā. Tulkojumu nodrošina ražotājs, reģistrējot uztura bagātinātāju Latvijas tirgum.
Lai nenodarītu pāri savai veselībai un maciņam, pirms uztura bagātinātāju iegādāšanās jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
Apskatot reklāmas avīzi, farmaceite norādīja, ka aptiekās šāds reklamēšanas veids nav pieļaujams: “Uztura bagātinātājiem piedēvēt zāļu īpašības vai īpašības, ka tie ārstē no nopietnām hroniskām slimībām, nedrīkst. Tas ir aizliegts ar likumu. Šeit var redzēt – tiek pieminēts diabēts. Šādi uztura bagātinātāji Latvijas aptiekās nav nopērkami.”
Tāpat jāatceras, ka zālēm vienmēr būs lietošanas instrukcija, bet uztura bagātinātājiem ir jābūt informācijas minimumam, un tam ir jābūt latviešu valodā. Kritiskā domāšana noderēs ikkatrā dzīves situācijā. Kā informēja PTAC, par negodīgas komercprakses īstenošanu uzņēmumu var sagaidīt pamatīga soda nauda – līdz pat 13 000 eiro.
