Skrīninga aptvere nav pietiekama
Kad jāveic skrīnigs?
Dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm veic no 25 gadu vecuma. Reizi trijos gados savas deklarētās dzīves vietas adresē vai e-adresē sieviete saņem uzaicinājumu veikt testu.
Mamogrāfijas [krūts vēža] skrīningu veic no 50 gadu vecuma. Reizi divos gados ir uzaicinājums veikt šo pārbaudi.
Kolorektālā vēža skrīningu veic cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Šī testa veikšanas uzraudzību cenšas nodrošināt ģimenes ārsti. Testu jāveic reizi divos gados. Vīriešus arī aicina veikt priekšdziedzeru audzēju agrīnu diagnostiku. Tās ir asins analīzes, kur nosaka PSA (prostatas specifiskā antigēna) līmeni.
Vairāku nedēļu garumā cilvēkiem visā Latvijā tiks atgādināts, ka ikvienam ir svarīgi regulāri un laicīgi atbilstošā vecumā veikt krūts vēža, zarnu vēža, prostatas vai dzemdes kakla vēža skrīningu, stāstīja SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta Reģistru pārraudzības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Renāte Putniņa.
“Pirmās vēža skrīninga programmas Latvijā tika ieviestas jau 2009. gadā. Tas bija dzemdes kakla vēža skrīnings, krūts vēža skrīnings un kolorektālā vēža skrīnings. Tātad rit jau 15. gads, kopš šie trīs vēža skrīningi Latvijas iedzīvotājiem tiek piedāvāti. 2021. gada maijā tika ieviests arī prostatas vēža skrīnings vīriešiem,” stāstīja Putniņa.
Līdz šim skrīninga aptveres rādītāji pakāpeniski ir pieauguši, bet Covid-19 pandēmijas laikā tie samazinājās. Tas, protams, skaidrojams ar to, ka tika ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, norādīja Putniņa.
“Tagad, jau pēc pandēmijas laika, mēs redzam, ka šie rādītāji atkal pieaug, tomēr tie joprojām nesasniedz noteiktos Eiropas rādītājus, kas ir 70% dzemdes kakla, krūts vēža un kolorektālā vēža skrīningiem. Mēs esam ļoti tālu,” atzina Putniņa.
2023. gadā kolorektālā vēža skrīninga aptvere bija vien 25,8%, dzemdes kakla vēža – 55,2%, krūts vēža – 36,1%, bet prostatas vēža – 45%.
Zarnu vēzis tiek atklāts novēloti
“Es redzu, ka krūts vēža skrīnings Latvijā ir palīdzējis atklāt daudz jaunu gadījumu. Es redzu sievietes, kas atnāk pie onkologa pēc skrīningā atklātas diagnozes. Bet
attiecībā uz kolorektālo vēzi es nejūtu skrīninga ietekmi nemaz. Pacienti atnāk ar ielaistām slimības stadijām. Trešā, ceturtā stadija ir tas, ar ko es ikdienā strādāju,” atzina Sīviņa.
Lai gan pirmās stadijas audzējus iespējams veiksmīgi ārstēt ar operācijas palīdzību, Sīviņa norādīja, ka šādus pacientus nemaz neredz.
“Trešā un ceturtā stadija ir mans pacients. Diemžēl šie pacienti pēc tam atgriežas vēl un vēl. Mēs ar viņiem strādājam gadiem. Ja skrīnings Latvijā funkcionētu labāk, es domāju, ka man šādu pacientu būtu daudz mazāk,” pauda Sīviņa.
Aprunājoties ar pacientiem par to, kāpēc slimība tik ilgi nav pamanīta, Sīviņa secinājusi, ka stāsts daudziem ir līdzīgs.
“Pacienti saka, ka jutušies labi, bet tad pirms diviem trīs mēnešiem viņiem ir nedaudz krities svars, par ko bieži vien sievietes pat ir ļoti apmierinātas. Tad ir parādījušies klāt vēl citi simptomi, absolūti nespecifiski – periodiskas sāpes vēderā, šad un tad vēdera izejas traucējumi. Asiņošana ir reta, tas nav tas biežākais simptoms,” stāstīja Sīviņa.
Kad simptomu ir daudz, tad visbeidzot tiek veikts slēpto asiņu tests un citi izmeklējumi, kas nereti atklāj jau visai bēdīgu ainu.
“Tāds ir tas stāsts. Šie pacienti, protams, visi kā viens saka – ja es būtu zinājis, būtu gājis [uz skrīningu], bet diemžēl kaut kā šis tests nav nonācis līdz viņiem iepriekš. Vai arī nav bijis laika, vai nav bijusi pietiekama informētība,” atzina Sīviņa.
Skrīnings jāveic vēl pirms simptomiem
Ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Vija Veisa norādīja, ka cilvēku sniegtās atbildes bieži liecina par to, ka viņi neveic skrīninga pārbaudes, jo nav nekādu sūdzību.
“Īstenībā tieši tas ir labi – tas ir brīdis, kad atsaukties un veikt skrīninga testus. Ja kaut ko atklāj, tas ir ļoti agrīni, tā iespējams ir tikai riska grupa, un prognoze, ka viss var būt ļoti labi, ir ļoti iespējama.
Tieši tas brīdis, kad man nav sūdzību, ir lielisks brīdis skrīningam,” uzsvēra Veisa.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs piekrita, ka kolorektālā vēža skrīnings ir aktuāla problēma. Tas ir efektīvs izmeklējums, ar ko iespējams izķert saslimšanu pietiekoši laicīgi, taču ir cilvēki, kas pat atsakās to veikt.
“Salīdzinot ar citiem skrīningiem, šeit ir tā, ka pacientam ir pašam pietiekami aktīvi jāiesaistās. Tā nav asins analīze, ko paņem māsiņa. Tas nav kāds izmeklējums, ko veic ginekologs. Pacientam pašam ir jāpaņem testa komplekts no ģimenes ārsta prakses, jāiet mājās, jāsavāc fēču paraudziņš un jāatnes atpakaļ. Tas bieži vien mums liekas par grūtu,” norādīja Dzalbs.
Dzalbs uzsvēra, ka ārsts nevar palīdzēt, ja cilvēki paši nav gatavi iesaistīties analīžu veikšanā. Vienlaikus viņš atzina, ka profilaktisko pārbaužu veikšanai būtiski ir atgādinājumi, informēšana un pacientu izglītotība, bet pātagas princips nedarbosies.
