Oficiāli tā ir pārtika
Aplūkojot aptieku plauktus, var šķist, ka uztura bagātinātāju klāsts kļūst arvien plašāks. Pieejami vitamīni, minerālvielas, kapsulas, pulveri un dažādi vitaminizēti dzērieni.
RSU uztura speciāliste un pētniece Laima Kampa skaidroja, ka, lai cik savādi tas izklausītos, uztura bagātinātāji oficiāli tiek uzskatīti par pārtiku. Tie ir pārtikas papildinājums, kas paredzēts organisma funkciju uzlabošanai gadījumos, kad pilnvērtīgs uzturs nenodrošina visu nepieciešamo. Uztura bagātinātāji var saturēt vitamīnus, minerālvielas un citas bioaktīvas vielas.
Pieprasījums pēc šiem produktiem aug, un mainās arī piedāvājums. Rīgas Farmaceitiskās fabrikas direktore Liene Puriņa pieļāva, ka to varētu būt ietekmējusi Covid pandēmija un straujāka e-komercijas attīstība, kas cilvēkiem ļāvusi vairāk lasīt par produktiem. Viņa norādīja, ka būtiski augusi interese par šķidrajām produktu formām, tostarp vitaminizētiem dzērieniem un vienas dienas šotiņiem.
Farmaceite Ieva Virza kā vienu no iemesliem uztura bagātinātāju pieprasījumam minēja profilakses popularitātes pieaugumu. Sabiedrība domā par profilaksi un prevenciju, cenšoties darīt visu iespējamo, lai nenonāktu līdz saslimšanai.
Ietekme uz veselību
Būtisks ir jautājums, vai uztura bagātinātājiem ir pierādīta ietekme uz cilvēka veselību. Pētniece Laima Kampa skaidroja, ka tas atkarīgs no konkrētā produkta. “Uztura bagātinātāju mēs varētu arī pārdot bez specifiskām norādēm. Tad tas paliek paša cilvēka interpretācijā. Ja tur ir norāde, tad pierādījumi arī uztura bagātinātājiem ir.”
Rīgas Stradiņa universitātes pētījums rāda, ka ar uztura bagātinātājiem aizraujas jaunie sportisti. Kampa pieļāva, ka līdzīga tendence varētu būt vērojama arī pieaugušo vidū. Pētījumā noskaidrots, ka lielākā daļa jauno sportistu lieto uztura bagātinātājus. Informāciju par uzturu viņi galvenokārt iegūst no vecākiem un ģimenes, sociālajos tīklos un pie treneriem. Tikai apmēram 20 % pētījuma dalībnieku norādījuši, ka par uzturu konsultējas ar ārstu vai uztura speciālistu.
Pirms lietošanas jākonsultējas ar ārstu
Uztura bagātinātājus nevajadzētu lietot tikai tāpēc, ka tie ir populāri vai tiem ir patīkama garša. Ja ir aizdomas, ka organismam kaut kā trūkst, vispirms jākonsultējas ar ārstu un jāveic asins analīzes.
“Tad, kad analīzēs nepietiekamība ir pierādīta, tad ārsts vai uztura speciālists rekomendēs kādu uztura bagātinātāju, pielāgos arī devu. Ja nepieciešams, tad tas būs preparāts, nevis uztura bagātinātājs ar lielāku devu, jo ne vienmēr visus deficītus var koriģēt tikai ar uztura bagātinātāju,” skaidroja Kampa.
Ja uztura bagātinātājus lieto nevietā, var gadīties, ka tie var pat kaitēt veselībai. Tāpēc ir svarīgi par uztura bagātinātāju lietošanu konsultēties ar ārstu.
