Fleksibls veģetārisms
Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdams fleksitārisma jēdziens – tas nozīmē elastīgu pieeju veģetārismam.
Šis termins radies, sapludinot kopā vārdus fleksibls veģetārisms, un, kā skaidroja Puga, fleksitārieši izvēlas samazināt gaļas daudzumu uzturā, piemēram, veselības nolūkā vai tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi.
Fleksitārietis ir cilvēks, kura uztura pamatu veido dārzeņi un citi augu valsts produkti, taču laiku pa laikam maltītes var papildināt ar gaļu vai vislabāk – zivīm. Sarkanā gaļā un putnu gaļa šajā uztura virzienā vairāk uzskatāma kā uztura papildinājums, piemēram, dzelzs līmeņa uzlabošanai, skaidroja uztura speciāliste.
Veselīgs uzturs – regulārs, mērens un daudzveidīgs
Veselīga uztura pamatprincipos teikts, ka puse no šķīvja tiek piepildīta ar dārzeņiem un augļiem, viena ceturtā daļa tiek piepildīta ar graudaugiem, bet atlikusī ceturtdaļa ar olbaltumvielas saturošiem produktiem: gaļu, zivīm, piena produktiem vai pākšaugiem.
Zināmā mērā tas atbilst fleksitārisma idejai, īpaši, ja olbaltumvielas biežāk tiek iegūtas no pākšaugiem.
“Veselīgs uzturs patiešām ir regulārs, mērens un daudzveidīgs. Bieži vien mēs dzīvojam tādā kā savā pasaulē, kurā ir tradicionāli ērti ēst šos gaļas produktus un piena produktus dienu no dienas, bet mēs nemaz neizmēģinām pākšaugus tik daudz, cik patiesībā liels ir to potenciāls,” pauda Puga.
Viņasprāt, fleksitārisms ir lieliska iespēja cilvēkiem likt aizdomāties un biežāk uz šķīvja novietot pākšaugus, riekstus un sojas produktus.
Atslēga ir dažādībā
Meiere vērtēja, ka visi, kuri ievēro veselīga uztura principus, tostarp minēto šķīvja principu, kā arī izvēlas dažādus olbaltumvielu avotus, ko piedāvā augu valsts, jau kaut kādā mērā ir fleksitārieši.
“Tās definīcijas vienmēr tiek nosauktas, lai būtu kaut kas, ar ko kaut ko skaidrot, un arī tiem, kuriem tas nepatīk –, lai būtu, par ko dusmoties,” sacīja Meiere, piebilstot, ka tad, ja izvēlamies dažādību uzturā un ievērojam dažādību uz šķīvja, tad faktiski piederam fleksitāriešiem.
Savukārt tiem, kas no rīta zina tikai auzu putru, pusdienās karbonādi un vakariņās kotleti, bet dārzeņi un it sevišķi pākšaugi viņu šķīvī nenonāk, šis apzīmējums nebūs atbilstošs.
Meiere arī norādīja – neviens nesaka, ka, piemēram, kotletes ir neveselīgas. “Mēs tikai runājam par to, ka vajadzētu pavērt skatu plašāk un ielaist uzturā arī augu izcelsmes produktus, varbūt nepārspīlēt ar gaļu,” viņa piebilda.
Uztura speciāliste uzsvēra – problēma nav gaļā, bet gan tajā, cik daudz to patērējam.
Par sarkanās gaļas pusfabrikātiem
Uztura speciālistes īpaši izcēla sarkanās gaļas pusfabrikātus. “No baltajām gaļām retāk veido tādus kūpinājumus, ko mēs mīlam uz maizītēm uzlikt, un cīsiņus. Vairāk visu šo pasaulē taisa tieši no sarkanās gaļas. Man brīžiem jau sāp galva no tā, kad man pacienti stāsta, ka brokastīs ēd desmaizi, pusdienās karbonādi, pēc tam kaut kādu rasolu. Tik daudz mēs ikdienā patērējam šos sarkanās gaļas pusfabrikātus, ka ir laiks pateikt nē,” uzsvēra Puga.
Viņa norādīja, ka šobrīd sarkanās gaļas pusfabrikātu – dažādu kūpinājumu, cīsiņu un desu – regulāra lietošana uzturā tiek salīdzināta pat ar tādiem veselībai kaitīgiem ieradumiem kā smēķēšana vai alkohola lietošana.
“Man ļoti patika, ka vienā no konferencēm tika uzsvērts tas, ka, ja es neēdu dārzeņus, tas ir tikpat bīstami, kā tas, ja es izsmēķēju cigarešu paciņu katru dienu,” stāstīja Puga.
Uztura speciāliste uzsvēra, ka pašu mājās izcepta karbonāde laiku pa laikam nav nekas traks vai neveselīgs. Jautājums ir par daudzumiem.
“Veselīga uztura atslēga patiešām ir stāsts par daudzumiem, cik bieži es to izvēlos, jo, ja mēs tā skatāmies, mēs mīlam tās karbonādes ēst gan pusdienās, gan vakariņās, gan ļoti bieži vēl brokastīs uzlikt uz maizītes,” pauda Puga.
Viņa atgādināja, ka sarkanajā gaļā un no tās ražotajos pusfabrikātos, kā arī piena produktos lielos daudzumos ir arī piesātinātie tauki.
“Ja gribam palikt 50 gadus vienās biksēs, tad nav nepieciešams izvēlēties pilnpiena produktus un nav ieteicams izvēlēties treknas gaļas izstrādājumus. Trekna gaļa ir visa veida pusfabrikāti – cīsiņi, desas. Tas ir vistīrākais piesātināto tauku avots,” norādīja Puga.
Mīti par pākšaugiem
Sabiedrībā nereti izskan uzskats, ka pākšaugi, kurus uztura speciālistes mudina lietot biežāk, rada vēdera pūšanos. Puga uzsvēra, ka lielākoties tas ir mīts.
“Protams, ir atsevišķi cilvēki, kuri ir patiešām jutīgāki pret pākšaugiem, bet patiesībā visvairāk vēderu pūš augsts cukura daudzums, dažādi našķi, tas, ka es izlaižu ēdienreizes un man ir ļoti neregulārs ēšanas grafiks. Nav tā, ka, ja es apēdīšu zirnīti, man uzreiz jau vēders pūtīsies. Nē, tas patiesībā ir ļoti individuāli,” norādīja Puga.
Vēl viens mīts ir, ka ar augu valsts izcelsmes olbaltumvielām nav iespējams uzaudzēt muskuļu masu un ka, nodarbojoties ar sportu, gaļas un piena produkti jāēd lielā daudzumā.
“Mūsdienās, ņemot vērā, cik attīstījusies ir pārtikas industrija, praktiski mēs varam gan tā, gan tā. Cilvēks var dzīvot arī absolūti bez dzīvnieku izcelsmes produktiem, var dzīvot ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. Es arī kā fitnesa trenere, ar cilvēkiem strādājot, jebkuras receptes, kuras es piedāvāju, visas ir arī ar gaļu un zivīm, jo tas nav neveselīgi – jautājums ir par mērenību,” secināja Meiere.
Vēl par pākšaugiem lasi te:
Vairāk
Pupiņu proteīna salāti
Meiere ieteica vienkāršu pupiņu salātu recepti, ko pati mēdz dēvēt par proteīna salātiem, jo pupiņās uz simts gramiem ir no 8,5 līdz deviņiem gramiem olbaltumvielu: konservētās pupiņas noskalo, jo reizēm tieši konservējums var būt tas, kas izraisa vēdera pūšanos. Pupiņām pievieno vienu vai divas vārītas un sarīvētas olas, rīvētas bietes un vislabāk sagrieztu svaigu gurķi, bet var izvēlēties arī marinētu. Ja grib, lai maltītē tiktu iekļauti arī ogļhidrāti, pievieno vārītus rīsus. Visu samaisa ar bezpiedevu jogurtu un Himalaju sāli.
“Tās var kalpot gan kā vakariņas, gan dažkārt es šos salātus ēdu arī brokastīs. Tas ir pilnvērtīgs šķīvis, kas dod sāta sajūtu,” ieteica Meiere.
