Speciāliste norādīja: “Tas, ko daba dod, mums ir uz paplātes, mums atliek tikai to paņemt un likt savos šķīvjos, integrēt kaut kā savā ēdienkartē, savās virtuvēs. Mēs pat to varam arī saglabāt – varam izkaltēt, sasaldēt, samalt pulverī, lietot kā toniku, tējas pagatavot.”
Pirmie augi, kas parādās pavasarī, ir īpaši pielāgojušies mainīgajiem apstākļiem un spēj uzsākt augšanu uzreiz, tiklīdz kā zeme atkūst.
Tieši šī spēja izdzīvot padara tos īpaši vērtīgus cilvēka uzturā – galvenais nepalaist garām pavasari un no tā paņemt visu, ko tas sniedz.
Lutere uzsvēra: “Tad, kad zeme ir atkususi, mums sāk parādīties pirmās skābenes, pieneņu lapiņa, gārsa sāk parādīties, maurlociņi, piemēram; un viņi ir izturējuši ļoti skarbus klimatiskos apstākļus.” Speciāliste norādīja, ka tad, kad ēdam šos augus, uzņemam visas vērtīgās sastāvdaļas, ar ko daba tos apveltījusi.
Vaicāta, kuriem augiem derētu nepaiet garām, uztura speciāliste uzskaitīja: pieneņu lapiņas; gārsa, kuru mēs tā nīdējam no saviem dārziem kā nezāles, lai gan tās ir askorbīnskābes avots; jaunie kosas dzinumi, kas ir brūnā krāsā; gaiļbiksīšu lapiņas, kas ir ļoti bagātas ar C vitamīnu. Tāpat arī vizbulīšu ziediņi, ko var pievienot salātos.
Kā skaidroja Lutere, vērtīgas ir arī pieneņu saknes, kas ir bagāta ar inulīnu. Tāpat visi skujeņu pumpuri ir bagāti ar fitoncīdiem, ēteriskajām eļļām, bet nātre ir pamatīgs dzelzs un C vitamīna avots, kā arī darbojas kā asins šķidrinātājs, tātad – pasargā no trombu veidošanās.
Lai arī nezāles pavasarī ir ļoti vērtīgas veselībai, ar to lietošanu uzturā nevajadzētu arī pārspīlēt.
Uztura speciāliste piebilda: “Tos nav paredzēts ēst kā pamatēdiena sastāvdaļu, tā ir tikai kā piedeva, kā uztura bagātinātājs dabiskā veidā, jo visiem savvaļas augiem tomēr arī ir sava kontrindikācija.”