Pseidospeciālistu kļūst vairāk
Dažādi diētu kouči (personiskās izaugsmes treneri) un mentori kļuvuši biežāk sastopami arī Latvijas sociālo vidē. Īpaši tie aktivizējas divreiz gadā – pirms Ziemassvētkiem un vasaras sākuma.
Jo mazāk “speciālists” zina par cilvēku uzbūvi un veselību, jo mazāk viņam ir bail dalīties ar dažādiem ieteikumiem, atzina Bīlande. Līdz ar to šo pseidospeciālistu metodes bieži vien var būt veselībai bīstamas un kaitīgas.
“Ļoti kritiski jāizvērtē, kas ir tas speciālists, pie kura mēs vēršamies, lai viņš patiešām palīdzētu uzlabot mūsu veselību un dzīvi,” uzsvēra Bīlande.
Viņa arī norādīja, ka, vēršoties pie uztura speciālistiem un fitnesa treneriem, vienmēr svarīgi izvērtēt, kāda ir konkrētā speciālista izglītība.
“Galvenais jautājums ir, kāda ir izglītība. Visticamāk, izglītība tādā tipiskā versijā būs mēneša kursi kaut kur, kas iedod kaut kādu diplomu, ko arī es pati varētu mājās uzzīmēt, un tur īsti medicīniskās izglītības nav. Līdz ar to nav arī sapratnes par bioķīmiskajiem procesiem, par kaut kādām patoloģijām, slimībām un vēl kaut ko,” skaidroja Bīlande.
Kas der vienam – nederēs visiem
Ar to, ka treneris, koučs vai mentors pats ir labā fiziskā formā, nav gana, lai spētu sniegt padomus un ieteikumus citiem, uzsvēra Pomeranceva.
“Mēs katrs esam unikāls, un mums katram ir savas vajadzības. Lai arī cik ļoti mums gribētos paskatīties – “o, es arī gribētu šādu muskuļu masu, šādu augumu vai šādu svaru” – kas der visiem, tas neder nevienam.
Tā ir, pirmkārt, mūsu pašu atbildība, kam mēs uzticam savu veselību un pie kā mēs dosimies, lai uzlabotu savu fizisko formu, bet arī es aicinu vienmēr apskatīties šo cilvēku izglītību,” norādīja Pomeranceva.
Arī viņa uzsvēra, ka ir svarīgi, lai speciālistiem, kas uzņemas strādāt ar otra cilvēka fizisko sagatavotību vai uzturu, tomēr būtu medicīniskā izglītība.
“Mums ir attiecīgi reģistri, kuros mēs vienmēr varam pārbaudīt konkrēto speciālistu, vai viņš šādu izglītību ir ieguvis. Bieži vien šie kouči, treneri –, viņiem ir tiešām tikai viena divu mēnešu kursi un viņi balstās uz savu pieredzi,” skaidroja Pomeranceva.
Konsultēt var uztura speciālisti vai ārsti dietologi
Cilvēkus tas, saprotams, ļoti uzrunā. It sevišķi stāsti par to, ka treneris pats kādreiz bijis ar lieko svaru, bet pašizaugsmes ceļā pratis no tā atbrīvoties, tāpēc tagad vēlas ar savām metodēm palīdzēt arī citiem, atzina Pomeranceva.
Viņa ieskicēja, kā cilvēki mēdz uztvert šādus vēstījumus: “Tas mani ļoti uzrunā, un man arī gribas ātri ar kaut kādu brīnumlīdzekli panākt to pašu. Es tur jūtos sadzirdēts, es sadzirdu to savu sāpi – jā, šis cilvēks arī tam ir gājis cauri un viņš būs empātiskāks pret mani, ieklausīsies manī un man palīdzēs.” Speciāliste gan aicināja atcerēties – ja kaut kas noies greizi, tas speciālists neuzņemsies atbildību.
Bīlande norādīja, ka svarīgi nošķirt, kas tiešām ir kvalificēti speciālisti. Runājot par sportu un fitnesu, viņa skaidroja, ka šajā jomā ir A, B, un C kategorijas treneri, kuriem arī ir jāiet mācīties un jāiegūst atbilstošās kvalifikācijas sertifikāti.
“Bet, ja mēs runājam par uzturu, tad Latvijā par uzturu būtībā konsultēt cilvēkus var divas [speciālistu] kategorijas: uztura speciālists un ārsts dietologs.
Šie abi ir ārstniecības personas, kas ir ieguvušas medicīnisko izglītību un ir reģistrētas Veselības inspekcijā,” skaidroja Bīlande, atgādinot, ka pieeja šim reģistram ir ikvienam. Līdz ar to, dodoties uz konsultāciju vai saņemot to attālināti ar sociālo tīklu starpniecību, svarīgi pirms tam apskatīties, vai konkrētais speciālists šajā jomā vispār drīkst praktizēt.
Pret uzturu ar atbildību
Bīlande norādīja, ka svarīgi pret konsultācijām par uzturu attiekties tāpat kā pret jebkuru veselības aprūpes pakalpojumu.
“Tiešām daudzi cilvēki nesaprot, ka ir dažādas diētas, kas nav brīnumlīdzekļi. Tas, ka tā derēja manai kaimiņienei vai draudzenei, nenozīmē, ka manam organismam arī tas derēs. Tikai ārstniecības persona ir tas cilvēks, kurš var palīdzēt izvērtēt, vai tas derēs,” uzsvēra Bīlande.
Pomeranceva norādīja, ka aptaukošanās un mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir pieaugoša problēma, un bieži vien cilvēkiem, kuri meklē palīdzību pie šādiem speciālistiem sociālajos tīklos vai citur, jau ir kādas saslimšanas.
“Vai nu viņiem ir paaugstināts asinsspiediens, vai nu otrā tipa diabēts, vai nu viņiem ir podagra – šīs diagnozes jau prasa atbilstošu ārstēšanu. Iespējams, cilvēks jau ir bijis pie ārsta un uzsācis lietot kādus medikamentus. Tad ir jautājums, vai aizejot pie šī konsultanta, vienalga, kā mēs viņus šobrīd saucam, vai viņš ir kompetents strādāt ar šo cilvēku, pacientu, ņemot vērā viņa diagnozes un medikamentus, ko viņš lieto? Es šeit saskatu ļoti lielu bīstamību,” skaidroja Pomeranceva.
Ļubina norādīja, ka arvien izplatītāki kļūst ēšanas traucējumi. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai speciālists, kurš konsultē par uzturu, spētu tos atpazīt un attiecīgi rīkoties. Nav zināms, vai mentori, kouči un nutriciologi to spēs un tiešām rekomendēs cilvēkam vērsties pēc palīdzības.
Viņa arī uzsvēra, ka jebkādu sarežģījumu gadījumā minētie pakalpojumu sniedzēji neuzņemsies atbildību par notikušo.
Bīlande minēja piemēru, kad uztura it kā nevainīga maiņa atstāja nopietnas sekas uz cilvēka veselību.
“Manis pašas praksē ir piemērs, kurā pāris – puisis ar meiteni – bija izdomājuši, ka abi grib nedaudz nomest svaru. Tas ir standarts, ar ko viss sākas. Abi divi bija sākuši diētu ar ļoti augstu olbaltumvielu daudzumu. Meitenei viss labi, bet puisis ir iedzīvojies podagrā, un viņš turpmāk, lai kvalitatīvi dzīvotu savu dzīvi, lietos medikamentus,” sacīja Bīlande, norādot, ka dažreiz šķietami nevainīgas darbības cēlu mērķu vārdā var aizvest auzās, ja procesu nevada profesionāls speciālists.
Vēl par veselīgu uzturu
