ĪSUMĀ:
Bezmaksas skrīnings – Latvijā pieejams bezmaksas skrīnings četriem vēža veidiem: dzemdes kakla, krūts, zarnu un prostatas vēzim, balstoties uz Eiropas vadlīnijām.
Situācija lēnām uzlabojas – pēdējos gados pieaug skrīninga veikšanas biežums, īpaši dzemdes kakla vēža skrīningā, tomēr joprojām nav sasniegts vēlamais 70% dalības līmenis.
Atsaucība atkarīga arī no ģimenes ārsta – cilvēki biežāk veic skrīningu, ja par to atgādina ģimenes ārsts, taču daži pacienti joprojām atsakās vai uzskata to par uzbāzību.
Palīdzēt var digitālas iniciatīvas – digitālās platformas, piemēram, skrinings.lv, kas palīdz sievietēm apzināt dzemdes kakla vēža riskus un veicina skrīninga pieejamību.
Kāds bezmaksas skrīnings ir pieejams?
Vēža skrīninga mērķis ir laikus atklāt onkoloģisko slimību tās agrīnajā stadijā. Latvijā pieejams skrīnings četriem vēža veidiem – dzemdes kakla, krūts, zarnu un prostatas vēzim, norādīja Nacionālā veselības dienesta Veselības aprūpes pakalpojumu projektu vadītāja Jūlija Voropajeva.
Uz dzemdes kakla vēža skrīninga pārbaudēm uzaicinājuma vēstules tiek izsūtītas sievietēm 25 un 28 gadu vecumā, kā arī reizi piecos gados no 30 līdz 70 gadiem.
Zarnu vēža skrīnings pieejams vīriešiem un sievietēm no 50 līdz 74 gadu vecumam reizi divos gados, saņemot testu komplektus savu ģimenes ārstu praksēs.
Prostatas vēža skrīnings pieejams vīriešiem no 50 līdz 75 gadu vecumam reizi divos gados, saņemot nosūtījumu uz prostatas specifiskā antigēna (PSA) analīzēm pie sava ģimenes ārsta.
Voropajeva norādīja, ka šie vecuma rāmji balstīti uz Eiropas vadlīnijām, kas ir pamatotas ar pētījumiem, un tos mainīt pašlaik nav pamata. Tam piekrita arī Pčolkina.
“Eiropas vadlīnijas ir balstītas uz pētījumiem, līdz ar to mēs varam droši ticēt tām. Protams, vienmēr būs kāds gadījums ārpus šīm vecuma kategorijām, jo skrīnigs ir siets.
Ja mēs sijājam, mēs varam kādu izlaist cauri tur, kur viņam nevajadzēja nokļūt, bet tas procents būs ārkārtīgi mazs. Protams, katram arī pašam ir jāseko līdzi savam veselības stāvoklim, simptomiem, iedzimtībai, ģimenes amanmēzei un tā tālāk,” pauda Pčolkina.
Situācija lēnām uzlabojas
Pčolkina vērtēja, ka, lai gan situācija nav tāda, kādu to vēlētos ārsti, tā pakāpeniski pakāpeniski uzlabojas, un cilvēki sāk biežāk izmantot vēža skrīninga iespējas.
“Situācija patiesībā uzlabojas. Ja mēs runājam par dzemdes kakla vēža skrīningu, tad tā noteikti uzlabojas. Protams, bija tāda līknes lejupslīde redzama Covid-19 laikā, un tas tā bija visās jomās, bet šobrīd mēs tiešām redzam to, ka šī līkne lēnām kāpj uz augšu.
Piemēram, pagājušā gada deviņos mēnešos skrīninga iespēju izmantoja gandrīz 64% sieviešu,” stāstīja Pčolkina.
Protams, vēlamais mērķis ir, lai skrīningu veic vismaz 70% un vairāk sieviešu attiecīgajā vecumā, bet arī 64% ir labs rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad tas bija robežās no 35 līdz 40%.
“Attiecībā par krūts vēzi, kas ir ginekologu kompetencē, varu teikt, ka
arvien vairāk manas pacientes ir informētas un zina – jā, man atnāca vēstule, es pierakstīšos un došos veikt pārbaudi.
Protams, tas ir informējošs darbs, un pie tā ir jāturpina strādāt. Tas nav tā, ka var vienu gadu pateikt un cerēt, ka visi to atcerēsies,” pauda Pčolkina.
Vienlaikus joprojām daļa no sievietēm skrīninga iespēju neizmanto, iespējams, savu vēstuli ar uzaicinājumu nemaz nav saņēmušas, jo ir deklarējušās vienā adresē, bet dzīvo citā, vai arī atrodas ārzemēs, bet nav izveidojušas elektronisko pastkastīti.
“Bet, manuprāt, arī šajā jomā ejam uz priekšu. Viss ir digitalizēts, un katrai sievietei ir iespēja piereģistrēt savu e-adresi un saņemt vēstuli tajā Tad arī viņas e-pastā nokļūs informācija par to, ka viņai ir e-adresē iekritis uzaicinājums vai vēstule,” norādīja Pčolkina.
Tāpat uzaicinājuma vēstules joprojām var saņemt gan pie sava ģimenes ārsta, gan pie sava aprūpes speciālista, kas veic skrīningu, piemēram, vecmātes vai ginekologa.
“Treškārt, paciente var piezvanīt uz bezmaksas Nacionālā veselības dienesta tālruni 80001234 un saņemt informāciju, vai viņa ir izmantojusi vēstuli. Ja ne, tad [var noskaidrot,] kāds ir tās numurs, datums, un doties pieteikties uz vizīti,” norādīja Pčolkina.
Atsaucība atkarīga arī no ģimenes ārsta
Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure vērtēja, ka tikai neliela daļa cilvēku paši aktīvi seko līdzi skrīningu veikšanai, bet vairumam pacientu par to ir jāatgādina. Tas gulstas uz ģimenes ārstu pleciem.
“Mūsu praksē ir atsevišķs darbinieks, kas visam seko līdzi, un iekšējā datubāzē veicam atzīmi, kuram kad ir kas darīts, bet tas ir laikietilpīgs darbs. Ja ir cilvēks, kas spēj to visu paveikt, un prakse ir organizēta, lai to var izdarīt, tad atsaucība ir krietni augstāka,” norādīja Nicmane-Aišpure.
Vienlaikus viņa atzina, ka ir situācijas, kad prakses darbinieks cilvēkiem atkārtoti zvana un aicina veikt skrīninga izmeklējumu, taču pretī par to saņem pārmetumus par uzbāšanos.
“Ir, protams, arī cilvēki, kas kategoriski atsakās veikt skrīningus, jo ir dažādi mīti, bailes, bet tas, ka pirmo reizi pasaka nē, nenozīmē vienmēr nē,” atzina Nicmane-Aišpure.
Ārste stāstīja, ka savā praksē Rīgas centrā nolēmusi ņemt onkoloģiskos testu paraugus “uz vietas”, atsaucība uz to ir liela.
“Ir atsaucība no pacientēm, kuras labprāt nāk pie mums, lai mēs paņemam šo onkocitoloģisko izmeklējumu. Viņas nav gatavas iet nekur citur. Pacients, kurš uzticas savam ārstam un praksei, ir gatavs daudz vairāk kaut ko veikt, ja to var izdarīt turpat uz vietas,” pauda Nicmane-Aišpure.
Palīdzēt var digitālas iniciatīvas
Digitālais veselības jaunuzņēmums “Longenesis” platformā “skrinings.lv” februārī laida klajā tiešsaistes testu dzemdes kakla vēža risku izzināšanai. Tas varētu palīdzēt identificēt katras sievietes individuālos riska faktorus un veikt nepieciešamos pasākumus veselības uzraudzībai un uzlabošanai.
“Longenesis” projekta vadītāja Dārta Maija Zaķe atklāja, ka pirmajā nedēļā jau saņemti ap 1000 aizpildīti testi, bet projekts turpināsies līdz septembrim.
“Tas ir tests, kuram nevajag nekādas priekšzināšanas, nevajag nekādas medicīniskas zināšanas, un nevajag arī baidīties, ka mēs jums liksim atzīmi un testēsim, cik labi jūs zināt, kas ir dzemdes kakla vēzis,” norādīja Zaķe.
Lai veiktu testu, savā datorā, telefonā vai planšetē, kā ērtāk, jādodas uz “skrinings.lv”, jāreģistrējas, jāaizpilda piekrišanas dokuments par datu apstrādi un jāatbild uz dažiem jautājumiem par veselību, dzīvesveidu, vecumu.
“Pēc tam, aizpildot šo īso testu, jūs saņemat personalizētu pārskatu. Galvenā doma, kāpēc mēs to testu uztaisījām, ir tā, ka dzemdes kakla vēzi var novērst.
Tikai jāzina, kā rīkoties, kā neapjukt informācijas apjomā, kas varbūt parādās sociālajos tīklos un tamlīdzīgi. Jāsaprot, kas ir mani riska faktori, ko es varu ietekmēt un ko nevaru ietekmēt. Tas ir arī tāds praktisks ceļvedis, kā izvairīties no dzemdes kakla vēža,” skaidroja Zaķe.
Otrs testa mērķis ir anonīmā veidā apkopot iegūtos datus, lai saprastu, kas ir tie šķēršļi, kādēļ sievietes neapmeklē skrīningu vai pietiekami bieži nedodas pie ginekologa, un šīs problēmas apkopot zinātniskā publikācijā, kas būtu pieejama gan plašākai sabiedrībai, gan lēmumu pieņēmējiem.
