Šķīvja mītu analīze
Gan tepat audzēti, gan no tālienes atvesti, gan paaudžu paaudzēs pazīstami, gan nesen iepazīti – uz mūsu pusdienu šķīvjiem nonāk daudz dažādu produktu, un līdzās tiem šķīvjos ierāpjas arī mīti. Rakstu sērijā “Šķīvja mītu analīze” apskatīsim gan nepamatoti slavētus, gan nepelnīti nopeltus ēdienus, kā arī analizēsim, kam mūsu iepirkumu maisos būtu jānonāk biežāk.
Šašliks un tā draugi
Optimāla gaļas porcija, ievērojot jaunākās atziņas par šī produkta patēriņu, ir aptuveni 70 grami dienā. Ņemot vērā to, ka gaļa ir smaga, tie 70 grami vizuāli izskatās vien pēc dažām šķēlēm. Īpaši viegli šo daudzumu pārsniegt, svētkos ēdot grilētu gaļu – pozitīvs noskaņojums, maltītes gaidas, kā arī dažas alkohola vienības asinīs veicina lielākas porcijas apēšanu.
Mūsu gremošanas sistēmai, īpaši aizkuņģa dziedzerim, netīk tauku kombinācija ar alkoholu – ne velti tieši Jāņu vakars ir laiks, kad gastroenterologi gatavojas uzņemt akūtā pankreatīta pacientus.
Ko var darīt lietas labā? Gatavot pēc iespējas liesāku šašliku. Visliesākā ir putnu gaļa – filejas daļa. Vistas filejas šašliks satur līdz pat piecām reizēm mazāk tauku nekā cūkgaļas alternatīva. Neierasta maltīte, ko izmēģināt, ir tītara šašliks.
Ne visi vēlēsies atteikties no ierastā, jo svētkos ir jāsvin. Tam arī ir risinājums – ja negribas atteikties, tad var līdzsvarot! Labs pavadonis grilētajai gaļai ir grilēti dārzeņi. Uz iesmiņa uzspraust vai restītēs ielikt var kabača šķēles, lielu ķiploka daivu, tomātus, papriku, šampinjonus. Tas būs izcils šķiedrvielu un vitamīnu papildinājums maltītei. Īsteni grila entuziasti ziņo, ka grilēt var arī augļus – zemenes, ābolus, ananāsus un pat arbūzus. Galvenais, ka auglis ir ļoti salds, lai tajā esošais cukurs mazliet karamelizējas. Tas būs superveselīgs deserts, kas ideāli noslēgs vakaru. Un pats galvenais – būs ne tikai organismam tīkams, bet arī saskaņā ar tradīcijām – cepsim uz nebēdu! Ja pliks grilētu augļu deserts liekas par īsu, to var papildināt ar putukrējumu. Vasarīgi, viegli un noteikti mazāk taukaini par torti!
Vegāniskais Jāņu siers
Siera prieki ir brīvprātīgi liegti tiem, kas piekopj vegānisku uzturu, un piespiedu kārtā cilvēkiem, kas nepanes laktozi vai cieš no piena olbaltuma alerģijas. Par laimi, Jāņu sieru var imitēt, izmantojot izejvielas, kas nesatur ne kripatas piena. Piedāvāšu divas idejas: marinēts tofu un Jāņu siers no… riekstu masas.
Tofu ir izcils vegānisks produkts, kas pats par sevi ir visai bezgaršīgs, bet kuram var piešķirt garšas, kādas vien vēlamies. Un konsistence – kas par sagadīšanos! – līdzīga svaigajam sieram. Lai pagatavotu viltus sieru ar Jāņu vakara garšu, nepieciešams iegādāties cieto tofu. Tofu sagriež kubiņos, bet bļodā samaisa olīveļļu, ķiplokspiedē izspiestās ķiploka daiviņas, ķimenes, sāli, melnos piparus, kaltētās dilles un kaltētus pētersīļus. Svarīgi – ķimenes pirms tam aplej ar verdošo ūdeni, lai tās ātrāk un efektīvāk nodod ēdienam savu aromātu. Viltus sieru pārliekam burkā vai pārtikas kastītē ar vāku. Eļļa ar piedevām jālej pāri tofu – tā, lai katrs gabaliņš var brīvi plunčāties marinādē, veiksmīgi izsūcot to no visām virsmām. Uzliekam vāku, aptinam ar pārtikas plēvi un atstājam istabas temperatūrā uz četrām stundām. Ledusskapī neliekam – olīveļļa sastings. Uzkoda gatava! Kubiņus var saspraust uz maziem iesmiņiem, lai tie parocīgi ēdami, bet var arī sastampāt un uzlikt uz rupjmaizes kā smēriņu.
Otrā ideja ir “siers” no Indijas riekstu masas. Indijas rieksti pirms tam jāmērcē ūdeni 6–8 stundas. Šī recepte ir nedaudz sarežģītāka, tāpēc pierakstiet arī izejvielu daudzumus:
Pirms sākt gatavošanas procesu, ķimenes pārlej ar karstu ūdeni un mērcē stundu. Tālāk visas sastāvdaļas ievieto blenderī un blendē līdz krēmveida konsistencei. Jo vairāk ūdens pievienos, jo maigāka, krēmīgāka būs konsistence. Tālāk viss tradicionāli – masu iesien vairākās kārtās izrullētā marlē. Izveido siera ripuli, marles stūrus savirpina un virsū uzliek kādu slogu – derēs kāds smagāks katliņš. Liekam ledusskapī uz divām dienām un gatavs! Te gan jāatzīmē, ka gala produkts var sanākt nedaudz pelēcīgā krāsā. Ja šāda krāsa neuzrunā, palīgā nāks pārtikas krāsvielas. Izvēle paliek saimnieka ziņā – var nopirkt gatavo dzelteno pārtikas krāsu, var mēģināt iekrāsot ar kurkumu – tā, lai riekstu “siers” ir saules tonī. Ko sagaidīt gala produkta garšas un konsistences? Konsistence tiešām kā Jāņu sieram, bet garša vairāk līdzinās ricotta tipa biezpienam.
Jebkurā gadījumā šī ir laba alternatīva līgotājiem, kas sieru ēst nedrīkst vai nevēlas.
Dārzeņu kliju pīrādziņi
Speķa pīrādziņi ir neatņemama svētku uzkoda. Daži gabali skādi nenodarīs, taču arī šim ēdienam var atrast līdzsvarotāku draugu – kliju pīrādziņus ar dārzeņiem. Viss, kas nepieciešams, ir miltiem, no kuriem gatavota mīkla, piejaukt klijas. Tās nopērkamas atsevišķi gan parastos, gan nišas bio veikalos. Izvēle plaša: auzu, griķu, rudzu klijas, kā arī to maisījumi. Klijas baltos miltus padara organismam tīkamākus: enerģija no ēdiena tiek uzņemta lēnāk, veidojas ilgāka un noturīgāka sāta sajūta. Pildījumā savukārt iet nevis speķis, bet dārzeņi. Ne visi dārzeņi ir laba ideja – iznākumā produkts var būt sauss. Iedvesmu var smelties Āzijas virtuvē no dārzeņu samosām – pildījumam paņemt vārītus, sastampātus kartupeļus, ķimeņu sēklas, zaļos zirnīšus, blendētu papriku. No kartupeļa pīrādziņš iegūs pamatīgu sātīgu garšu, kas neradīs sajūtu, ka ēdam ēdiena pakaļdarinājumu.
Šo ideju var turpināt pielāgot visiem dzīves gadījumiem.
Ja uzņemat ciemiņu ar glutēna nepanesību, jārēķinās, ka viņš nevar ēst neko, kas gatavots no kviešiem, miežiem, rudziem, auzām un virknes citu graudaugu. Šos cilvēkus var palutināt ar pīrādziņiem no bezglutēna miltu maisījuma ar bezglutēna klijām. Mūsdienās šādi produkti pieejami gandrīz ikvienā lielveikalā. Galvenais, ko atcerēties – maltīte, kas gatavota glutēna nepanesības slimniekiem, nedrīkst saskarties ar citu ēdienu. Jāgatavo uz atsevišķām virsmām un gatavie pīrādziņi jāliek uz atsevišķa šķīvja. Arī vienus un tos pašus nažus, dakšiņas un citus piederumus nevar izmantot, lai izņemtu no krāsns vai sagrieztu parastos un bezglutēna ēdienus.
Bet vislabāk par šo konsultēs pats viesis ar specifisko diagnozi – un būs arī bezgala pateicīgs par cenšanos iekļaut viņu pasēdēšanā.
“Šķīvja mītu analīze”
Alus kā alternatīva… alum
Jāņu tradīcija – alus baudīšana – nav jāizlaiž tikai tāpēc, ka cilvēks nevēlas vai nedrīkst lietot alkoholu. Vēl pirms dažiem gadiem bezalkoholisks alus bija izsmiekla objekts, nejauki dēvēts par čurūdeni. No tā vairījās pat atturībnieki un šoferi. Tagad viss mainījies. Bezalkoholiskā alus segments Latvijā aug ļoti strauji. Katrs sevi cienošs alus zīmols steidz izlaist savu bezalkoholiskā alus versiju, cenšoties apiet konkurentus ar labāku alus smaržu, garšu un tumīgumu. Ja pavērosiet, pamanīsiet, ka pirms Jāņiem bezalkoholiskā alus stendus izpērk tukšus. Kāpēc tāds pieprasījums? Divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, pircējs ap 30–40 gadu vecumu izrāda lielāku interesi par veselīgu dzīvesveidu nekā agrāk. Otrkārt, mainījusies bezalkoholiskā alus ražošanas tehnoloģija. Tagad ražotājam daudz labāk sanāk imitēt pilnvērtīgā alus garšu.
Un, pats labākais, kolīdz no dziras izņem neveselīgo komponenti – alkoholu – bezalkoholiskais alus kļūst par visnotaļ veselīgu dzērienu!
Tas saturēs mazāk cukura nekā gāzētas saldinātas limonādes, un, pateicoties graudu izejvielām, būs bagātīgs B vitamīnu, kalcija un fosfora avots. Nemācēšu spriest, vai bezalkoholisko alu drīkst dot bērniem, jo produkts tomēr imitē alkoholisko dzērienu pēc izskata, garšas un iepakojuma. Taču pieaugušajam cilvēkam tā ir ļoti veselīga alternatīva ne vien pašam alum, bet arī limonādēm, cukurotām sulām un sīrupa dzērieniem.
Labākai gremošanai
Kāds, izlasot šos padomus, tik nosmīnēs un teiks, ka ar šādām muļķībām nenodarbosies. Tradīcijām jābūt. Protams! Tomēr piedāvāšu vēl dažas ātrās idejas, kā bez īpašas piepūles uzlabot gremošanu sev un citiem šašlika nogurdinātajiem.
Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2023. gada 21. jūnijā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
