Meteopātija skar apmēram līdz 50% cilvēku, bet sievietes to izjūt biežāk nekā vīrieši. Veselību un pašsajūtu var ietekmēt gan paaugstināts, gan pazemināts atmosfēras spiediens.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis norādīja: “Tai brīdī, kad mēs saprotam, ka būs anticiklons, tas nozīmē, ka būs skaidras debesis, bet atmosfēras spiediens pieaugs. Pieaugot atmosfēras spiedienam, pieaug spiediens uz asinsvadiem – sirsniņai sanāk lielāka slodze, un tas nozīmē, ka var pieaugt gan pulss, gan asinsspiediens.”
Turpretī ciklona laikā atmosfēras spiediens ir nevis paaugstināts, bet pazemināts. Visbiežāk šāda veida izmaiņas cilvēki izjūt lietainā laikā.
Baumanis komentēja: “Tajā brīdī asinsvados skābekļa piegāde pasliktinās. Tas nozīmē, ka skābeklis asinīs tiek nodots sliktāk, un, lai šo skābekļa deficītu kompensētu, sirsniņai atkal nākas strādāt stiprāk, ātrāk un spēcīgāk.”
Savukārt ārste interniste Liene Martinsone-Bērzkalne norādīja: “Ziemā laikapstākļu maiņa nosaka biežāku respiratoro vīrusu izpausmes, taču ne jau aukstums vai slapjas kājas ir primārais vainīgais elements saslimšanā. Tas ir kā palaidējmehānisms vīrusam, kas organismā kaut kur ir aizķēries, bet nespēj izpausties, jo imunitāte pret to cīnās.
Aukstākā laikā Uzņemšanas nodaļā var biežāk novērot pacientus ar sirds ritma traucējumiem, akūtām sirds slimībām, piemēram, nestabilu stenokardiju vai miokarda infarktu. Tomēr gaisa temperatūra nav pirmais iemesls slimības sākumam, parasti iemesls ir jāmeklē citur.”
Laikapstākļi ietekmē ne vien garastāvokli, bet arī pašsajūtu, tāpēc ikvienam biežāk jāieklausās sevī – kā organisms reaģē gan uz aukstu, gan karstu laiku.
Ģimenes ārsts Baumanis sacīja: “Karstā laikā cilvēks svīst, zaudē šķidrumu, un tas nozīmē, ka atkal ir papildu slodze uz sirds, asinsvadu sistēmu. Tieši tas pats varētu būt par vēju, par lietainu laiku, par lielu salu, teiksim, bija -20 grādu sals, tai brīdī atkal cilvēkam kas notiek… aukstā laikā asinsvadi sašaurinās un cilvēks mēģina sevi sildīt.”
Rīgas ielās aptaujāto iedzīvotāju domas par to, vai laikapstākļi ietekmē pašsajūtu, dalījās – daži atbildēja apstiprinoši, bet citi pauda, ka nekādu ietekmi uz veselību nejūt.
Kas ir medicīniskais laika tips?
Cilvēki Latvijā pieraduši sekot līdzi arī medicīniskajam laika tipam jeb prognozēm, un pēc tām noteikt savu pašsajūtu. Ņemot vērā Latvijas laikapstākļus, pie mums visbiežāk vērojama otrā prognoze.
“Tā skaitās pie labvēlīgajām prognozēm, pie kuras atmosfēras spiediena svārstības būs apmēram no 1,5–2,5 bāri, tas ir maz,” paskaidroja Baumanis.
Latvijas Televīzijas laika ziņu moderators Toms Bricis uzsvēra, ka ziema šogad ir diezgan tradicionāla – sals, biežie atkušņi un laikapstākļu mainīgums ir visai raksturīga parādība. “Ārkārtīgi reti ir tās ziemas, kad valda stabils sals vai stabili kaut kādi nelieli plusi,” viņš teica.
Tomēr gaisa mitrums, atmosfēras spiediens, temperatūras svārstības var ietekmēt cilvēka veselību un pašsajūtu. No tā arī veidojas medicīniskās laika prognozes, kas ir četras: pirmā un otrā ir labvēlīgas, trešā un ceturtā – nelabvēlīgas.
“Ņemot vērā Latvijas laikapstākļus, visbiežāka ir otrā prognoze, kad laikapstākļi ir tādi ne ļoti strauji mainīgi, bet jāņem vērā, ka medicīniskais laika tips ir tāds novecojis veids, kā raksturot laikapstākļu ietekmi uz cilvēku veselību, jo tur pamatā tiek ņemtas izmaiņas atmosfēras spiedienā, bet cilvēkam tā ietekme no laikapstākļiem ir ļoti dažāda.”
Medicīnisko laika tipu Latvijā ieviesa pagājušā gadsimta 60.–70. gados, un toreiz mērķis bija brīdināt cilvēkus, kuri cieš no dažādām hroniskām saslimšanām, bet attiecināt šo informāciju uz pilnīgi visiem iedzīvotājiem nevajadzētu.
Bricis paskaidroja: “Izdzirdēt “trešā medicīniskā laika prognoze” un uzreiz ieraut saujiņu zāļu ripu, – tā noteikti nevajadzētu.”
Tomēr ģimenes ārsti ievērojuši, ka tieši strauju laika apstākļu maiņas periodā pieaug pacientu skaits ar infarktiem un insultiem.
Sertificēta ārsta palīdzei, feldšere Sintijai Vasiļevskai ir ieteikumi, kā mazināt meteopātijas simptomus: “Meteopātija visbiežāk ir novērota cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, tādēļ šādiem cilvēkiem rekomendē sekot laika prognozēm, lai vairākas dienas pirms varētu novērst vai mazināt veselības pasliktināšanās riskus. Mazināt meteopātijas simptomus var palīdzēt pareizi sakārtots, sabalansēts uzturs, kurā iekļauti vitamīni un minerālvielas. Nepieciešams ierobežot treknu, ceptu un taukainu ēdienu lietošanu uzturā, kā arī nav ieteicams lietot alkoholiskos dzērienus. Vajadzētu pietiekoši pastaigāties svaigā gaisā, kārtīgi atpūsties un atvēlēt laiku kvalitatīvam miegam. Ieteicams izvairīties no fiziskas vai emocionālas pārslodzes, regulāri veikt elpošanas vingrinājumus.”
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
