Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka visvairāk no cietā kurināmā veidiem Latvijā patērē malku. 2024. gadā tie bijuši 2,6 miljoni kubikmetru.
“Lielākā daļa no šī apjoma netiek nopirkta, to reģionu iedzīvotāji mežos savāc paši,” sacīja Latvijas Biomasas asociācijas “LatBio” valdes priekšsēdētājs Palejs. “Ražotāji, kas ražo lielos apjomos, pārsvarā izgatavo kamīnmalku eksportam un tikai nedaudz tirgo vietējā tirgū.”
Pēc asociācijas vadītāja rīcībā esošās informācijas, patlaban sausa malka maksā vidēji par 40–50 % vairāk nekā pērn. Pagājušās apkures sezonas aukstās ziemas dēļ audzis pieprasījums, degvielas dārdzības dēļ palielinājušās transporta izmaksas.
ĪSUMĀ:
Sausa malka līdz 130 eiro sterā
Neliela uzņēmuma prokūrists Raivis, kas ražo tikai alkšņa malku Vidzemē, gan nepiekrīt Paleja teiktajam. “Manā uzņēmumā skaldīta, sausa malka ir kļuvusi dārgāka par 20–25 %. Bet malkas ir daudz, tā ir dažāda, un katrs tirgo savādāk. Tirgus visu laiku ir mainīgs,” sacīja uzņēmējs.
Viņš gan, neskatoties uz tirgus konjunktūru, pauda, ka svarīgāka esot paša uzņēmuma rentabilitāte.
Raivis tagad, vasaras periodā, sausu malku nemaz netirgo, to darīšot tikai ziemā. “Sausa, skaldīta malka ziemā manā uzņēmumā maksās 100–130 eiro sterā plus pievienotās vērtības (PVN) nodoklis. Pērn tā maksāja no 80 līdz 100 eiro sterā.”
Nelielais uzņēmums tagad pārdod zaļu skaldītu malku par 60 eiro sterā plus PVN.
Raivis atzina, ka šovasar ir lielāks pieprasījums pēc malkas nekā pērn. “Aukstajā ziemā ir patīrīti šķūnīši. Vēl ir daļa cilvēku, kas ir sabijušies no kara un taisa uzkrājumus.
Tie, kas pirka kravu, tagad pērk trīs kravas. Tie, kas pirka trīs kravas, tagad pērk piecas.”
Uzņēmējam ir savs klientu loks, un pircēji novērtējot viņa uzņēmuma produkciju.
“Mežinieki runā, ka malkas cenas kāps un tieši rudenī būs pīķis. Es domāju, ka tā arī būs,” sacīja Raivis.
Uzpircēji no Polijas uzkarsē situāciju
CSP dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā patērētas 191 000 tonnas koksnes granulu.
“Tirgus šogad ir neprognozējams,” sacīja kāds uzņēmējs. “Pavasarī vajadzēja granulas, un gribēju tās nopirkt pie paziņas, kuram ir granulu cehs. Viņš teica, lai zvana ap Jāņiem, tad būs lētākas cenas. Zvanīju, bet tad bija vēl dārgāk nekā pavasarī. Paziņa teica, ka pieprasījums ir tāds, ka nejaudā saražot, un tāpēc cena ir augsta.”
“Ja pērn granulas maksāja 220 eiro/t (bez PVN), tad tagad – 300–350 eiro/t. Tas ir apmēram 50 % kāpums.
Slikti, ka īsā laikā ir tik liels pieprasījums un pat sava veida ažiotāža,” sacīja Palejs.
Asociācijas vadītājs šo situāciju saista ar granulu uzpircējiem no Polijas – lielveikalu ķēdes un spekulanti pildījuši noliktavas. Polijā ir valsts atbalsts, lai pārietu uz atjaunīgajiem resursiem, un daudzi uzstāda tieši granulu apkures katlus.
“Bet izskatās, ka poļi ir sapirkušies un pārpirkšanas bums ir beidzies,” vērtēja Palejs. “Tāpēc, iespējams, drīz pieprasījums diezgan strauji sāks krist. Var izveidoties situācija, ka pēc mēneša granulas būs lētākas nekā tagad un būs brīvi pieejamas visur.”
Asociācijas vadītājam piekrīt arī granulu ražotājs no Vidzemes: “Loģika saka, ka pēc mēneša cena kritīsies, jo lielais pieprasījums būs beidzies. Bet to nevar 100 % apgalvot.”
Trūkst izejmateriāla
Granulu nozares ražotāja pārstāvis no Vidzemes atzina, ka pieprasījums pēc kurināmā ir augsts. “Internetveikals ir ciet, pārdodam tikai pastāvīgajiem klientiem, pierakstot viņus rindā. Ja pieteiksieties tagad, piegāde varētu būt oktobra sākumā,” sacīja ražotāja pārstāvis. Cena ir 350 eiro/t bez PVN.
Uzņēmums ir samērā neliels un apgādā tikai vietējo tirgu. Starp klientiem ir privātmājas, garāžas, darbnīcas.
Situāciju ar granulu ražošanu saasinājis pieprasījums pēc izejmateriāliem. Privātmāju apkurei ir derīgas tikai “premium – ENplus A1” sertificētas granulas. Tās der mājsaimniecību katliem, jo ir ar ļoti zemu pelnu saturu.
“”Premium” materiāls ir atkarīgs no tā, kā strādā kokapstrāde. Šādām granulām ir vajadzīgas ēveļskaidas, zāģu skaidas un celulozes šķelda, kas rodas no pārstrādes. Tā kā to trūkst, ir uzaugusi izejmateriāla cena. Skaidas pērn vasarā maksāja ap 90 eiro/t, bet tagad cena ir pāri par 200 eiro/t. Kāpēc nav izejmateriālu?
Kokapstrāde nestrādā ar tādām jaudām, ar kādām varētu strādāt. Samazinājies pieprasījums globālajos tirgos, celtniecībā. Lai ražotu industriālās granulas, ar izejmateriālu problēmu nav,”
stāstīja granulu ražotājs.
Otra izmaksu sadaļa ir elektroenerģija. Pērn tās cena atsevišķās dienās bija ar mīnus zīmi, šogad nevienu dienu tā nav bijis. Vēl ir sadārdzinājusies arī plēves cena plastmasas maisiem.
Granulu dēļ pārtrauc brikešu ražošanu
Kokapstrādes uzņēmums “Vārpas 1” tirgū strādā vairāk nekā 30 gadus. Tā granulu un brikešu tirdzniecības pārdošanas speciālists Kristers Zalužinskis apstiprināja, ka joprojām ir liels pieprasījums pēc granulām. Uzņēmums paleti (975 kilogramus) brikešu vai tikpat daudz granulu pārdod par 350 eiro bez PVN.
“Vārpas 1” šobrīd ir pārtraukuši brikešu ražošanu, jo pieprasījums pēc granulām esot lielāks. Rindā jāgaida no trīs nedēļām līdz mēnesim.
Problēmas ar izejmateriālu uzņēmumam neesot, jo viens no tā darbības veidiem ir kokapstrāde. “Pārstrādājam apaļkoksni, ražojam dēļus, rodas skaidas, un tās saspiežam granulās,” stāstīja Zalužinskis.
Vai granulu cena turpinās augt? “Negribu zīlēt kafijas biezumos. Var būt barga ziema, un cena var uzlēkt vēl augstāk,” pieļāva “Vārpas 1” pārstāvis.
Ražotāji piesardzīgi pret vietējo tirgu
Ņemot vērā, ka kopš vasaras sākuma granulu tirgū novērotas problēmas ar granulu pieejamību, kā arī strauji augušas to cenas, 5. augustā trīs Latvijas kokskaidu granulu ražotāji – SIA “Palleteries” (granulu zīmols “Top Granulas”), SIA “Latgranula” un SIA “Baltic Wood Trade” – pievienojušies memorandam un apņēmušies nodrošināt pietiekamu granulu apjomu Latvijas mājsaimniecību vajadzībām gaidāmajā apkures sezonā, rakstīja LSM.lv.
Granulu nozares ražotāja pārstāvis no Vidzemes atklāja, ka arī viņa pārstāvētais uzņēmums apsver iespēju pievienoties memorandam.
“Bet ražotāji ir piesardzīgi pret vietējo tirgu. Viņi zina patērētāju: tiklīdz no malas kaut kas būs lētāks, Latvijas ražotājs vairs nebūs vajadzīgs.
Izaicinājums līdz pērnajai apkures sezonai bija situācija, kad Latvijas tirgū caur Dienviditāliju, iespējams, lielos apjomos ienāca lētās Baltkrievijas un Krievijas granulas. Pērn maijā šo plūsmu “apcirta”,” zina teikt nozares pārstāvis no Vidzemes.
Eksporta līgumi arī ir svarīgi
Vai eksportējošiem granulu ražotājiem tagad mesties vietējā tirgū?
“Pieprasījums vietējā tirgū nav visu laiku. Ir bijušas sezonas, kad apkures sākumā no iepriekšējās sezonas noliktavā ir 1000 t, tas ir daudz. Ko darījām? Gaidījām nākamo gadu. Esam salīdzinoši mazs uzņēmums, varam atļauties to darīt,” stāstīja granulu ražotāja pārstāvis.
“Bet lielie ražotāji tā nevar, tie meklē eksporta iespējas. Kāpēc lielie pārdod eksportam, nevis vietējā tirgū? Uzņēmumi negrib pazaudēt eksporta kontaktus.
Tajā brīdī, kad vietējā tirgū granulas nevajadzēs un būs lauzts eksporta līgums… Tas ir liels darbs, kas ir jāiegulda, lai dabūtu eksporta pasūtījumus. Tāpēc lielie ražotāji ir dilemmā. Protams, uzņēmumi atstāj noteiktu produkcijas daļu vietējam tirgum, bet nedrīkst lauzt arī eksporta kontraktus, nedrīkst “ļurkāties” ar eksportu.”
Briketes pērk mazāk
Pēc CSP datiem 2024. gadā Latvijā patērēja 29 000 t koksnes brikešu – šis apjoms ir samērā neliels.
“Pērnvasar ražotāji tās tirgoja par apmēram 100 eiro/t, bet – tagad sākot no 160 eiro/t. Tas ir vismaz 50 % kāpums,” zina teikt Palejs.
Asociācijas vadītājs apgalvoja, ka neviens uzņēmums nespecializējas brikešu ražošanā. Kāpēc? “Tirgus nav stabils. Ir brīži, kad tiešām, kā tagad, ir milzīgs pieprasījums, cenas ir augstākas. Bet ir brīži, kad briketes nevar notirgot. Pārsvarā ir tā, ka cilvēkiem vai nu nav naudas, vai nav vietas, kur mājās tās nolikt, tāpēc briketes pērk mazos daudzumos – pa maisiem. Šādā gadījumā tās lielākoties pērk specializētos lielveikalos vai benzīntankos, nevis pie ražotāja.”
Ja granulas izmanto automatizētajos apkures katlos, tad briketes pērk mājsaimniecības, kurās apkures katlos kurināmais jāpiemet manuāli, kur nav automātikas.
