ĪSUMĀ:
Laikraksts: ASV lūgušas Kijivu neapšaudīt naftas tankkuģus.
Oleksandrivkas virzienā šogad atbrīvoti 26 ciemi.
Krievijas triecienos īpaši cietusi Zaporižja
Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs pavēstīja, ka diennakts laikā agresors vērsa 1011 triecienu kopumā 57 apdzīvotajām vietām apgabalā. Otrdien nogalināts viens cilvēks, bet ievainoti deviņi cilvēki.
Arī šonakt pretinieka uzbrukumu mērķis bija Zaporižjas pilsēta. Pēc trieciena aizdegās kāds tirdzniecības centrs, un, spriežot pēc publicētajām liecībām, tas varētu būt pilnībā izdedzis. Apgabala kara administrācijas vadītājs Fedorovs ziņojis, ka pagaidām par cietušajiem ziņu nav.
Savukārt Krievijas dronu nakts triecienos Hersonai nogalināti divi cilvēki, vēl divi ievainoti. Tā ziņo pilsētas kara administrācija.
Ukraina ar droniem apšauda Novorosijsku
Tikmēr naktī uz trešdienu Ukrainas dronu uzbrukumu piedzīvojusi Krievijas Krasnodaras apgabala Novorosijskas pilsēta. Noprotams, ka tas ilga vairākas stundas. Ugunsgrēki turpina plosīties, un dūmi pār pilsētu turpina celties arī rītausmā.
Kā ziņo aģentūra “RBK-Ukraina”, atvērto datu analītiķi lēš, ka par uzbrukuma mērķi pilsētā bijusi osta, kas ir lielākā Krievijas Melnās jūras osta.
Nav izslēgts, ka uzbrukuma nolūks bija noraut masveida spārnoto raķešu palaišanu no apkaimē esošajiem Krievijas jūras spēku kuģiem, raksta plašsaziņas līdzeklis.
Krievijas valsts mediji vēsta, ka notriekto dronu atlūzas nodarījušas postījumus gan dzīvojamajām ēkām, gan kādam komerciālam īpašumam un būvlaukumam. Tīmekļa izdevums “Astra” ir noteicis, ka uzbrukuma laikā tik tiešām esot cietušas vismaz divas dzīvojamās mājas. Krasnodaras apgabala gubernators Venjamins Kondratjevs paziņojis, ka uzbrukuma laikā miruši divi cilvēki, bet ievainoti 13.
Amatpersona nakts uzbrukumā Novorosijskai vaino Ukrainu.
Mediji ziņo, ka ostā uzbrukumam pakļauts arī Novorosijskas maizes kombināta graudu terminālis, kura darbs pēc uzlidojuma apturēts.
Šonakt sprādzieni skanēja arī okupētās Krimas Sevastopolē. Kā ziņo Telegram kanāls “Krimskij veter”, pēc dronu uzbrukuma pilsētā izcēlušies divi lieli ugunsgrēki.
Laikraksts: ASV lūgušas Kijivu neapšaudīt naftas tankkuģus
Laikraksts “Financial Times” šodien vēsta, ka ASV pagājušomēnes Kijivai lūgušas pārtraukt dronu kampaņu pret naftas tankkuģiem, kas izmanto Novorosijskas ostu. ASV uzskata, ka šie triecieni vēl vairāk destabilizē naftas tirgu.
Tas radot zaudējumus ASV uzņēmumiem, kas netieši izmanto ostu, lai pārvadātu naftu no Kazahstānas caur Kaspijas cauruļvadu konsorciju.
Kopš tā laika Ukraina nav veikusi uzbrukumus tankkuģiem šī konsorcija termināļa tuvumā, ja tie nav bijuši pakļauti sankcijām un nepārvadā Krievijas naftu, vēsta medijs, cerībā iemantot ASV labvēlību attiecībā uz lēmumu par “Patriot” raķešu ražošanas licences piešķiršanu.
Pēc ukraiņu uzbrukuma darbu aptur Orskas naftas rūpnīca
Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma Krievijā darbu apturējusi Orskas naftas pārstrādes rūpnīca. Uzlidojumā bojātas vairākas naftas pārstrādes iekārtas, ziņu aģentūrai “Reuters” pastāstīja avoti.
Rūpnīca atrodas Orenburgas apgabalā, kur pēc uzbrukumiem ieviesti ierobežojumi benzīna tirdzniecībai. 2024. gadā uzņēmums pārstrādāja vairāk nekā 4 miljonus tonnu jēlnaftas un saražoja 1,8 miljonus tonnu dīzeļdegvielas un 600 tūkstošus tonnu benzīna.
Ukrainas prezidents norāda, ka tāldarbības triecienu kampaņa turpināsies, kamēr Krievija turpinās karu.
Zelenskis brīdina: Krievija plāno plaša mēroga mobilizāciju
Zelenskis arī brīdinājis, ka rudenī pēc vēlēšanām Krievija plāno plaša mēroga mobilizāciju:
“Saņēmām ziņojumu no Ukrainas izlūkdienesta par to, ka Krievija gatavojas mobilizācijai. Visu apstiprina Krievijas iekšējie dokumenti. Viņi tam gatavojas rudenī, tieši pēc parlamenta vēlēšanu imitācijas. Putina plāns nav pārāk sarežģīts: viņš grib pasniegt visu tā, it kā krievi karu atbalsta – visas partijas, kurām ļauts piedalīties tādā vai citā veidā ir pret mieru. Un tad, pēc tā devētajām vēlēšanām viņš plāno līdz gada beigām mobilizēt vairākus simtus tūkstošus krievu un līdzīgu skaitu arī nākamgad.”
Krievijas parlamenta vēlēšanas paredzētas no 18. līdz 20. septembrim. Šonedēļ Krievijas Augstākā tiesa vēlēšanās liedza startēt liberālajai opozīcijas partijai “Jabloko”, kura bija vienīgā partija, kas iestājas pret karu.
Oleksandrivkas virzienā šogad atbrīvoti 26 ciemi
Ukrainas armijas uzbrukuma gaitā Oleksandrivkas virzienā no janvāra līdz augustam Dņipropetrovskas, Doneckas un Zaporižjas apgabalu teritorijā atbrīvoti 26 ciemi, trešdien pavēstīja Zelenskis.
Ziņojumu par uzbrukuma gaitu Oleksandrivkas virzienā prezidentam sniegusi armijas vadība.
“Šogad no janvāra līdz augustam Desanta un trieciena spēku karavīri un citu iesaistīto vienību karavīri veica efektīvu uzbrukuma operāciju Oleksandrivkas virzienā,” paziņojumā platformā “Telegram” pauda prezidents.
Pateicoties Ukrainas armijas aktīvajai rīcībai, izdevies veikt būtisku triecienu okupantu kontingentam, norādīja valsts galva.
“Krievijas zaudējumi ir vismaz 9550 nogalināto un vairāk nekā 6600 ievainoto. Tika papildināts arī Ukrainas [gūstekņu] apmaiņas fonds,” norādīja prezidents.
Operācijas gaitā atbrīvota 745 kvadrātkilometru liela teritorija.
“Šī mūsu uzbrukuma operācija tika veikta precīzi – tieši tā, kā bija plānots,” norādīja prezidents.
Prezidentam par aktīvo darbību rezultātiem un turpmākajiem soļiem ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Mihailo Drapatijs, Ģenerālštāba priekšnieks Ihors Skibjuks un armijas Desanta un trieciena spēku komandieris Olehs Apostols.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
