ĪSUMĀ:
Krievijas triecienos cieš Zaporižja
Pret pilsētu, kura jau cietusi pretinieka uzbrukumos pēdējo dienu laikā, naktī vērsts kombinēts raķešu un aviobumbu uzbrukums. Cietušas gan dzīvojamās ēkas, gan rūpnieciska rakstura būves.
Naktī Zaporižjā un Zaporižjas apgabalā tika izsludināti vairāki brīdinājumi saistībā ar Krievijas raidīto dronu un raķešu apdraudējumu.
Savukārt ballistisko raķešu uzbrukumā Kijivai cietis vismaz viens cilvēks. Tā sociālajos medijos apstiprina galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko. Glābēji norāda, ka cietušais atrasts noliktavā, kas pēc trieciena aizdegās. Tur esošais ugunsgrēks likvidēts otrdienas rītā.
Valsts ārkārtas situāciju dienests arī paziņojis, ka pilsētas Ševčenko rajonā raķete trāpījusi bērnu slimnīcai. Taču, par laimi, bērni un medicīniskais personāls uzbrukuma laikā atradās patvertnēs, tāpēc šajā triecienā cietušo nav.
Dņipropetrovskas apgabalā Krievijas uzbrukumā nogalināts 15 gadus vecs zēns, bet vēl divi pusaudži ievainoti.
Ukraina atbild – Voroņežas apgabalā deg “Wildberries” noliktava
Tikmēr naktī uz otrdienu Ukrainas lidrobotu uzlidojumam pakļauts Voroņežas apgabals. Tur šonakt aizdegās tiešsaistes tirdzniecības platformas “Wildberries” noliktavas, ziņo neatkarīgais tīmekļa izdevums “Astra” un vietējās varasiestādes.
Gubernators Aleksandrs Gusevs pavēstīja, ka uzlidojumam pakļauti pieci apgabala rajoni, uzlidojumtā gājis bojā vismaz viens cilvēks, bet divi guvuši ievainojumus un nogādāti slimnīcā.
Pamatojoties uz satelītuzņēmumiem un aculiecinieku uzņemtajiem videoierakstiem, “Astra” vēsta, ka ugunsgrēks izcēlies “Wildberries” loģistikas centra teritorijā Aleksandrovkā, kas atrodas Voroņežas apgabala Novaja Usmaņas rajonā.
Naktī vietējie iedzīvotāji ziņoja par sprādzieniem un ugunsgrēku, un “Wildberries” preses dienests apstiprināja, ka atbilstoši drošības prasībām no objekta veikta darbinieku evakuācija, taču tās iemeslus neatklāja.
Gusevs, konkrētu uzņēmumu neminot, informēja, ka ugunsgrēks izcēlies divās liela uzņēmuma noliktavās. Vienā no tām liesmas izdevies lokalizēt, bet otrā ugunsgrēks joprojām plosās.
Loģistikas komplekss Aleksandrovkā atklāts tikai 2025. gada novembrī, un tā platība sasniedz 152 900 kvadrātmetru. Uzņēmums tajā ieguldījis apmēram 11 miljardus rubļu (orientējoši 115 miljonus eiro).
Bet Tālajos Austrumos, Habarovskas apgabalā, vietējie ziņoja par ugunsgrēku naftas pārstrādes rūpnīcā Komsomoļskā pie Amūras.
Komsomoļskas naftas pārstrādes rūpnīca ir viena no nozīmīgākajām naftas produktu piegādātājām Krievijas Tālajos Austrumos.
Videoliecības par ugunsgrēkiem abās šajās vietās publicējis tīmekļa izdevums “Astra”, kurš arī ar atvērto datu analīzi apstiprinājis minētos objektus. “Astra” aculiecinieki paziņojuši, ka uzbrukumā “Wildberries” noliktavai ievainoti vismaz divi cilvēki.
ASV domnīca: Pretgaisa aizsardzības trūkums Ukrainā nozīmē – karš ievilksies arī 2027. gadā
Krievijas prioritāšu maiņa, pārvirzot visus spēkus ballistisko raķešu ražošanai, palīdzēs Maskavas pūliņiem izmantot gaidāmo ziemu, lai salauztu Ukrainas cīņas sparu. Tā ir viena no ASV bāzētās domnīcas “Kara izpētes institūts” jaunākās analīzes atziņām.
Ekspertu vērtējumā Kremlis ir pārliecināts, ka tas varēs izmantot pārtvērējraķešu trūkumu Ukrainā, lai izvairītos no iesaistes jēgpilnās sarunās, vai piekāptos savās maksimālistiskajās prasībās.
Domnīca secina – pēdējā laika ievērojamais “Patriot” pretraķešu aizsardzības sistēmu piegādes samazinājums nozīmē, ka karadarbība ievilksies arī nākamajā gadā.
“Kara izpētes institūta” analītiķi vērtē, ka Kremlis neiesaistīsies nopietnās sarunās un nepiekritīs jēgpilniem kompromisiem tik ilgi, kamēr Vladimirs Putins uzskatīs, ka viņam esot spējīgs militārs ceļš savu mērķu sasniegšanai.
Pirmdien Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs vietnieks Vadims Skibickis intervijā aģentūrai “RBK-Ukraina” pavēstīja, ka Maskava kopš šī gada aprīļa pārkārto savas prioritātes, palielinot ballistisko un vadāmo raķešu ražošanu. Tā Krievija mēģina izmantot “Patriot” pārtvērējraķešu trūkumu, ar kādu patlaban saskaras Ukraina.
Dienvidkoreja ieročus Ukrainai nepiegādās, Zelenskis ziņo par Ziemeļkorejas atbalstu Krievijai
Tikmēr Dienvidkoreja neplāno mainīt savu nostāju, atsakoties piegādāt Ukrainai nāvējošus ieročus. Tas izriet no Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas amatpersonas vēstītā, par ko ziņoja aģentūra “Yonhap”.
Šāda ziņa parādījās neilgi pēc tam, kad intervijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas plāniem izvietot Ziemeļkorejas kontingentu, kura lielums būtu no 30 līdz 50 tūkstošiem karavīru. Savā ikvakara videouzrunā tautai Ukrainas līderis paziņojis, ka Krievija ir saņēmusi no Ziemeļkorejas arī ballistiskās raķetes. Viņš norāda, ka šie un citi ieroči, pateicoties sadarbībai ar Krieviju, tiek pilnveidoti.
Bet tālāks Ziemeļkorejas bruņojuma lietojums var radīt papildu riskus Āzijas un Okeānijas reģiona valstīm, uzrunā brīdina Zelenskis.
Aģentūras “Yonhap” materiālā citētā Dienvidkorejas ārlietu dienesta amatpersona uzsver, ka Seulas nostāja ieroču piegādes jautājumā saglabājoties piesardzīga. Amatpersona norāda, ka jebkāda veida bruņojuma piegāde kādai ārvalstij tiek veikta atbilstoši likumam.
Diplomāts arī atteicies apstiprināt Zelenska apgalvoto par Ukrainas un Dienvidkorejas diplomātu sarunām par Kijivas interesi padziļināt sadarbību ar Seulu, ņemot vērā Phenjanas radīto apdraudējumu.
Tiek uzskatīts, ka pēdējo divu gadu laikā, kopš noslēgta vienošanās starp Krievijas un Ziemeļkorejas vadoņiem, Phenjana ir nosūtījusi apmēram 20 tūkstošus karavīru un militāros inženierus uz Kurskas apgabalu, lai palīdzētu Maskavai tās karā pret Ukrainu, atgādina “Yonhap”.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi ne vien dažādus algotņus no ārvalstīm, bet arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas, Pakistānas un Āfrikas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
