No visiem gada sākumā Igaunijā dzīvojošajiem cilvēkiem 276 125 bija krievi, kas ir 20,2 % no iedzīvotājiem, bet 10,8 % jeb 146 619 bija citu tautību pārstāvji. Igaunijā gada sākumā dzīvoja 75 250 ukraiņu, kas veidoja 5,5 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita.
Salīdzinājumā ar 2021. gada tautskaites datiem šogad Igaunijā pārstāvēto tautību skaits ir palielinājies par 23. Lielāko daļu tautību pārstāv viens vai divi cilvēki.
Igaunijā ir arī daudz baltkrievu (11 477), somu (8059) un latviešu (4272). Visu pārējo etnisko grupu skaits ir mazāks par 4000 cilvēkiem katrā.
Cilvēku skaits ar nezināmu tautību gadu gaitā ir pastāvīgi samazinājies. 2026. gada sākumā 5398 cilvēkiem jeb 0,4 % valsts iedzīvotāju tautība nebija zināma.
Statistikas departamenta analītiķe Mēli Kebina paskaidroja, ka dati par iedzīvotāju tautību tiek apkopoti no dažādiem avotiem, no kuriem galvenais ir iedzīvotāju reģistrs. Ja personas tautība tur nav norādīta, tiek izmantotas citas datubāzes.
Laika posmā no 2018. un 2026. gadam igauņu skaits ir saglabājies stabils, bet krievu skaits Igaunijā ir sarucis un ukraiņu skaits ir palielinājies.
Igauņu īpatsvars ir vislielākais visās vecuma grupās, bet starp 65–79 gadus veciem iedzīvotājiem krievu un citu tautību pārstāvju īpatsvars sasniedz pat 40 % no iedzīvotājiem. Bērnu un jauniešu vidū igauņu īpatsvars pārsniedz 70 %.
Igauņu vidū visvairāk cilvēku ir vecumā no 35 līdz 39 gadiem. Cilvēku, kas jaunāki par 20 gadiem, īpatsvars igauņu vidū ir lielāks nekā krievu vidū. Turpretī vislielākais krievu skaits ir vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem.
Igauņu īpatsvars apriņķu iedzīvotāju skaitā pēdējo piecu gadu laikā ir saglabājies vairāk vai mazāk stabils. Tas ir nedaudz palielinājies Austrumviru apriņķī – no 18,5 % 2022. gadā līdz 20,9 % šogad, bet nedaudz samazinājies Jegevas apriņķī – no 90,9 % līdz 89,4 %.
Ukraiņu skaits Igaunijā sāka pieaugt 2022. gadā un ir ievērojami palielinājies kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā. 2022. gada sākumā Igaunijā bija 27 826 ukraiņi, bet pašlaik to ir trīs reizes vairāk. No Igaunijā dzīvojošajiem ukraiņiem 53 % ir sievietes un 47 % ir vīrieši.
Citu tautību īpatsvars iedzīvotāju struktūrā ir mainījies mazāk nekā ukraiņu īpatsvars. Laikā no 2018. līdz 2026. gadam Igaunijā dzīvojošo latviešu skaits palielinājās par 1794 cilvēkiem.
Tajā pašā laika posmā pieauga arī vāciešu (par 805), azerbaidžāņu (par 879) un turku (par 1069) skaits. Pieaudzis arī indiešu skaits – no 1431 cilvēka 2023. gadā līdz 1836 šogad.
Cilvēki Igaunijā var brīvi mainīt savu etnisko pašidentifikāciju iedzīvotāju reģistrā un oficiālo procedūru laikā. Piemēram, pēdējo trīs gadu laikā 23 686 cilvēki ir mainījuši savu tautību no krievu uz citu.
2026. gada sākumā Igaunijā pastāvīgi dzīvoja cilvēki ar 159 dažādu valstu pilsonību. Igaunijas pilsoņi veidoja 82,2 % no iedzīvotājiem, Krievijas pilsoņi – 5,5 % un Ukrainas pilsoņi – 4,6 %. Citu valstu pilsoņi veidoja 2,9 %, bet 4,3 % bija bezvalstnieki. Lielākā daļa bezvalstnieku ir Igaunijas nepilsoņi.
Šī gada sākumā Igaunijā kā dzimtā valoda tika runātas 262 dažādas valodas. No tām 77 valodās runāja tikai viens vai divi cilvēki. 65,4 % jeb 890 104 iedzīvotājiem dzimtā valoda ir igauņu valoda, 26,9 % jeb 366 251 cilvēkam – krievu valoda un 4,1 % jeb 55 812 cilvēkiem – ukraiņu valoda. Visu pārējo dzimto valodu īpatsvars bija mazāks par vienu procentu. Tomēr vairāk nekā 5000 cilvēku dzimtā valoda ir angļu valoda, bet gandrīz 4000 – somu valoda.
Kebina piebilda, ka personas dzimtā valoda un tautība ne vienmēr sakrīt. “Tautība raksturo personas etnisko piederību, savukārt dzimtā valoda ir valoda, ko persona uzskata par savu pirmo valodu. To var redzēt, piemēram, gadījumos, kad etniskā identitāte ir saistīta ar valsti, bet šajā valstī tiek runāts vairākās dažādās valodās”.
