ĪSUMĀ:
Ostai nodarīto zaudējumu apmērs vēl nav zināms.
Galvenais uzbrukumu mērķis – Ustjlugas osta.
Šis bija viens no vērienīgākajiem Ukrainas gaisa uzbrukumiem šovasar. Krievija ziņoja, ka neitralizējusi, notriecot vai ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem, 553 tālas darbības dronus. Tas nozīmē, ka Ukraina raidījusi vēl vairāk dronu.
Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko apstiprinājis, ka Ustjlugas ostā izcēlies ugunsgrēks. Piektdienas rītā viņš paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas apgabala teritorijā notriekušas 54 bezpilota lidaparātus.
Visticamāk, par mērķi bija uzņēmumu “Novatek” un “Jevrohim” termināļi.
Izdevuma “Astra” atvērto datu eksperta analīze arī secina, ka triecienos, visticamāk, ir bojātas uzņēmuma “Novatek” būves.
“Supernova+” ziņo, ka pēc sākotnējās informācijas “Novatek” terminālim vispirms uzbruka ar reaktīvajiem ieročiem, pēc tam tika palaisti bezpilota lidaparāti. “Supernova+” ierakstā teikts, ka tur esot gan cietušie, gan ievainotie.
Brīdinājums par droniem reģionā tika izziņots īsi pirms trijiem naktī. Par tā atcelšanu Drozdenko paziņoja īsi pirms septiņiem rītā. Sanktpēterburgā bāzētais portāls “Fontanka” ziņo, ka Pulkovas lidosta turpina strādāt atbilstoši atbildīgo iestāžu norādēm, taču atsevišķi reisi kavējas.
Somijas bruņotie spēki kopš šī rīta četriem ieviesa pagaidu ierobežojumus gaisa un jūras satiksmē Somijas līča austrumu daļā, bet vēlāk brīdinājums atcelts.
Igaunijas bruņoto spēku preses departamenta vadītājs majors Tāvi Kāziks komentārā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR apliecinājis, ka šonakt ziemeļu kaimiņvalstī netika konstatēta kāda kustība vai apdraudējums. Attiecīgi Igaunijas armijai nebija vajadzība iesaistīties.
Šī Igaunijas tuvumā esošā osta skaitās otra lielākā Krievijas osta un lielākā Krievijas osta Baltijas jūrā. Kā norāda aģentūra “Reuters”, diennaktī tur tiek pārkrauti 700 000 barelu naftas. Aģentūra norāda, ka pagājušajā gadā caur ostu tika eksportēti vairāk nekā 32,8 miljoni tonnu naftas produktu.
Ustjlugas ostai Ukraina šogad uzbrukusi jau vairākas reizes. Iepriekšējo reizi jūlija sākumā. Bet pirms tam intensīva uzbrukumu sērija vairāku dienu garumā pavasarī – marta beigās.
Naktī uz piektdienu ukraiņu lidroboti uzbrukuši arī tīmekļa tirdzniecības uzņēmuma “Wildberries” noliktavai Tveras apgabalā.
Apgabala gubernators Vitālijs Koroļovs apgalvo, ka notriekta lidrobota atlūzas esot bojājušas noliktavas ārsienu un ka cietušo neesot.
Ostai nodarīto zaudējumu apmērs vēl nav zināms
Ikdienas apskatā tīmekļa raidījumam “The Breakfast Show” militārais analītiķis Jurijs Fjodorovs pieļauj, ka pat Ļeņingradas apgabala un Krievijas varas iestādes patlaban nevarētu nezināt, kāds ir patiesais šīs nakts uzbrukuma zaudējumu apmērs:
“Ustjlugas osta ne pirmo reizi piedzīvo Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu. Pieci tādi uzbrukumi bija šī gada martā, 6. jūlijā atkal tika veikts trieciens šai ostai. (..) Kopā ar Primorsku tie ir lielākie naftas produktu eksporta termināļi Krievijā. Caur šīm ostām iet gandrīz vai puse Krievijas naftas produktu eksporta. Bet tagad tā atkal piedzīvoja triecienu. Acīmredzot, uz kādu laiku tā apturēs darbu.”
Ceturtdien “Reuters” publicētā analīze liecina, ka pa jūru pārvadāto Krievijas naftas produktu eksports jūlijā mēneša griezumā samazinājās par trešdaļu, savukārt gada griezumā – par 54,7 procentiem,
sasniedzot 3,93 miljonus tonnu. Jūlijā naftas eksports no četrām Krievijas Baltijas jūras reģiona ostām, to vidū Ustjlugas, mēneša griezumā samazinājās par 16 procentiem, sasniedzot 1,974 miljonus tonnu, ziņo “Reuters” avoti.
Turklāt novērojams arī uz Ustjlugu nosūtīto Kazahstānas naftas produktu apjoma samazinājums. Valstij piederošais uzņēmums “KazTransOil” paziņojis, ka jūlijā uz šo ostu tika nosūtīti 286 tūkstoši tonnu naftas produktu. Gada griezumā tas ir par 58 tūkstošiem tonnu jeb 16,9 procentiem mazāk. Taču šajā pašā laika periodā ir pieaudzis Kazahstānas naftas eksports uz Melnās jūras krastā esošo Novorosijskas ostu.
Droni lidojuši arī Maskavā
Dronu uzbrukumiem šonakt pakļauta arī Krievijas galvaspilsēta Maskava.
Īsi pirms sešiem rītā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņojis, ka naktī un no rīta kopumā notriekti desmit bezpilota lidaparāti. Īsi pirms pusnakts viņš pavēstīja par divu dronu notriekšanu.
Sprādzieni Krimā
Arī Krievijas okupētajā Krimā ziņots par sprādzieniem. Telegram kanāls “Krimskij veter” ziņo, ka tā abonenti vēsta par ieroču darbību Sevastopolē, Bahčisarajas rajonā, un Balaklavā, kur atrodas termoelektrostacija. Noprotams, ka Sevastopolē uz laiku pazuda elektrība.
Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki (SBS) paziņojuši, ka diennakts laikā krievu okupētajās teritorijās devuši triecienus 29 elektropārvades tīklu apakšstacijām, bet laikā no 1. līdz 13. augustam – 240 apakšstacijām.
Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka kopumā naktī uz piektdienu virs 18 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas notriekti 553 ukraiņu lidroboti.
Cik bezpilota lidaparātu nav izdevies notriekt, krievu varasiestādes, kā ierasts, neziņo, taču eksperti lēš, ka mērķi sasniedz 10% līdz 15% lidrobotu.
Ukraina piedāvā pārtraukt uzbrukumus Melnajā jūrā
Ukraina piedāvājusi Krievijai abpusēji pārtraukt uzbrukumus civilajiem mērķiem Melnajā jūrā. Kijiva šo piedāvājumu izteikusi ar starpnieka, iespējams, Turcijas, palīdzību un gaida Maskavas atbildi, ziņo aģentūra “Reuters”.
Taču Krievijas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka caur “oficiāliem kanāliem nav saņēmusi” šādu priekšlikumu, piebilstot, ka Maskava neredz pamatu piekrist šādiem pasākumiem.
Uzbrukumi kuģiem un ostām veicina bažas par pārtikas piegādes plūsmām. Ukrainai nācies meklēt alternatīvus piegādes maršrutus pēc tam, kad jūlija beigās daudzi kuģu īpašnieki pieņēma lēmumu nepiestāt Odesas apgabala ostās bažās par drošību pēc Krievijas uzbrukumiem kuģiem Melnajā jūrā. Tur kopš jūlija beigām nav iebraucis neviens graudu kuģis.
Savukārt Ukraina šonedēļ īstenoja plašu uzbrukumu Novorosijskai, Krievijas lielākajai ostai Melnajā jūrā un vienam no svarīgākajiem graudu eksporta centriem, paralizējot visus Novorosijskas termināļus.
Uz “Reuters” jautājumiem par Ukrainas izteikto piedāvājumu līdz šim nav atbildējis ne Kremlis, ne arī Krievijas Ārlietu ministrija.
Krievija apšauda Doneckas apgabalu
Krievijas vadāmo aviobumbu uzbrukuma Doneckas apgabala Kramatorskai nogalināts vismaz viens cilvēks, bet ievainoti 15. Tā pavēstījis Doneckas apgabala kara administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.
Publicētie foto liecina, ka uzbrukumā cietusi daudzstāvu dzīvojamā māja.
Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs paziņojis, ka pretinieka triecienā pa kādu autoceļu ievainota sieviete un bērns. Abi atradās automobilī tuvu trieciena vietai.
Savukārt Čerkasu apgabalā pēc drona trieciena kādai daudzstāvu dzīvojamajai mājai ievainoti vismaz trīs cilvēki.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
