ĪSUMĀ:
Grava savā pusfināla skrējienā pavējā finišēja otrais ar rezultātu 20,27 sekundes un garantēja dalību finālā. Ātrākais Gravas pārstāvētajā skrējienā bija itālietis Eseosa Fostine Desalu, kurš mērķa līniju šķērsoja pēc 20,08 sekundēm.
Pusfināla skrējiens 200 metros ar Oskara Gravas dalību
1:11
Skrējienā pavēja ātrums sasniedza 2,9 metrus sekundē, tādēļ sasniegtais rezultāts nevar tikt ieskaitīts kā rekords. Gravas personiskais rekords ir 20,49 sekundes, bet Sergejam Inšakovam piederošais Latvijas rekords – 20,41 sekunde.
Grava sarunā ar Latvijas Televīziju priecājās par piepildīto sapni, ko palīdzēja sasniegt gan pieredze, gan smagais darbs treniņnometnēs. Nožēlu Grava pauda par pavēju, kas mazliet pārsniedza pieļaujamo divu metru sekundē normu, un liedza sasniegtajam rezultātam kļūt par rekordu.
Saruna ar Oskaru Gravu pēc pusfināla
4:06
“Rītdien vēl ir iespēja [finālā], un darīšu, ko varēšu,” uzsvēra Grava. “Milzīgs prieks, un ceru arī, ka citi to novērtē. Beidzot parādīju, uz ko esmu spējīgs.”
Pusfināla kopvērtējumā Grava sasniedza 6. vietu. Finālā iekļuva pa diviem labākajiem sprinteriem katrā no trim pusfināla skrējieniem, kā arī divi ātrākie visu pārējo dalībnieku konkurencē.
Finālskrējiens 200 metru distancē risināsies piektdien plkst. 23.25 pēc Latvijas laika.
Sievietēm 200 metru distancē par divkārtēju Eiropas čempioni kļuva Lielbritānijas sprintere Eimija Hanta, kura iepriekš Birmingemā palika nepārspēta arī 100 metros. Pasaules vicečempione Hanta spraigā cīniņā finiša taisnes vidū nostiprināja pārsvaru par tuvākajām konkurentēm un mērķa līniju šķērsoja pēc 22,19 sekundēm.
Fināls 200 metru skrējienā sievietēm
1:08
Finišā sudraba medaļu izrāva īriete Rasidata Adeleke ar rezultātu 22,28 sekundes, kas viņai nodrošināja vienas sekundes simtdaļas pārsvaru pār bronzu nopelnījušo uzvarētājas tautieti Dinu Ašeri-Smitu.
Diska mešanā Eiropas čempionātu rekordu laboja slovēnis Kristjans Čehs, nodrošinot titulu ar rezultātu 72,51 metrs.
Kristjana Čeha labākais mēģinājums diska mešanā
0:57
Čehs četros no sešiem metieniem disku raidīja tālāk par 70 metru atzīmi, savukārt lietuvietis Mikols Alekna sudraba godalgu nodrošināja ar sasniegtiem 69,89 metriem. Bronzas laureāta Vācijas vieglatlēta Henrika Jansena rēķinā bija 69,53 metrus tāls metiens.
Skrējējs Marks Inglišs kļuva par zelta medaļnieku 800 metru distancē, finiša taisnē atraujoties no sekotājiem un Īrijas vieglatlētikas vēsturē pirmo Eiropas čempiona titulu vīriešiem nodrošinot ar rezultātu viena minūte un 45,26 sekundes.
800 metru skrējiena vīriešiem fināls
2:56
Horvāts Marino Bludeks atpalika 0,36 sekundes un nopelnīja sudrabu, bet par bronzas laureātu kļuva Spānijas skrējējs Mohameds Atauī (1:45,71).
Vāciete Gēza Felisitasa Krauze trešo reizi karjerā izcīnīja zelta godalgu 3000 metru kavēkļu skrējienā, finišu sasniedzot pēc deviņām minūtēm un 12,69 sekundēm. Līdz šim Eiropas meistarsacīkstēs Krauze palika nepārspēta 2016. un 2018. gadā, bet pirms diviem gadiem Romā kļuva par sudraba medaļnieci.
Izšķirošie notikumi 3000 metru kavēkļu skrējiena finālā sievietēm
1:31
Šoreiz sudrabu izcīnīja Romā triumfējusī Francijas skrējēja Alise Fino (9:14,24), bet par bronzas laureāti kļuva uzvarētājas tautiete Olīvija Girta (9:15,33).
Desmitcīņā pēdējā disciplīnā – 1500 metru skrējienā – Eiropas čempiona titulu spēja nodrošināt vācietis Leo Neigebauers, lai gan finišā nokrita un palika guļam, tikko šķērsojis mērķa līniju 19. vietā. Neigebauers summā iekrāja 8611 punktus un sudraba medaļnieku savu tautieti Niklasu Kaulu apsteidza par 38 punktiem.
Desmitcīņnieki sacensības noslēdz 1500 metru skrējienā
2:34
Bronzas godalgu nodrošināja Norvēģijas daudzcīņnieks Sanders Skotheims ar 8433 punktiem.
Čempiones Darjas Derkačas labākais mēģinājums trīssoļlēkšanā
0:41
Trīssoļlēkšanā pirmo nozīmīgo titulu izcīnīja itāliete Darja Derkača – Ukrainā dzimušajai sportistei uzvaru nodrošināja 14,60 metrus tāls lēciens, kas ir sezonā labākais rezultāts eiropietēm. Sudrabu un bronzu sadalīja attiecīgi beļģiete Salija Gisē (14,46 metri) un Bulgārijas vieglatlēte Aleksandra Načeva (14,40 metri).
Angelikas Mozeres labākais mēģinājums kārtslēkšanā
1:12
Kārtslēkšanā Eiropas čempiones titulu nosargāja šveiciete Angelika Mozere, kura pārvarēja latiņu 4,80 metru augstumā. Sudraba pozīcijā ierindojās 2022. gada Eiropas čempione Somijas vieglatlēte Vilma Heltele ar 4,75 metru augstu lēcienu. Turpretim par bronzas laureāti kļuva pasaules čempione telpās Francijas kārtslēcēja Marī Žilī Bonēna ar rezultātu 4,70 metri.
Jau vēstīts, ka rīta sesijā kvalifikāciju šķēpmešanā pārvarēja Patriks Gailums, bet Krišjānis Suntažs nevarēja startēt iesildīšanās laikā gūta savainojuma dēļ.
Latviju Eiropas čempionātā pārstāv septiņi vieglatlēti četrās disciplīnās. Eiropas čempionāts Birmingemā ilgst visu nedēļu un noslēgsies svētdien, 16. augustā.
