ĪSUMĀ:
Aizvien būtiskāks pedagogu trūkums
Priekuļu pamatskolā Cēsu novadā šovasar noslēgušies remontdarbi. Daļā skolas labiekārtoti mācību kabineti, iegādāts jauns aprīkojums. Direktore Zane Riekstiņa ved rādīt glīti iekārtotu matemātikas kabinetu. Tas paredzēts pamatskolas skolēniem. Šeit ir gan interaktīvā tāfele, gan ērti ergonomiski galdi. Tomēr, ja nav matemātikas skolotāja, tam visam nav nekāda pielietojuma.
“Mēs joprojām esam arī matemātikas pedagogu meklējumos. Uz šo brīdi palēnām sākam aizpildīt trūkstošās vietas, taču tas nesagādā prieku, jo diemžēl situācija ir tāda: ja vienu skolas pedagogu iegūst, kāda cita to zaudē. Šī krīze ar pedagogu trūkumu ir vienkārši visā Latvijā, un tā ir patiesībā neaptverama. Kamēr tu neesi šajā izglītības burbulī iekšā, cilvēks pat nevar iztēloties to, cik vitāli mums trūkst pedagogu,” stāstīja Riekstiņa.
Direktore Zane Riekstiņa šajā amatā ir tikai kopš 1. jūlija. Taču, sākot darbu skolā, viņai jau nācās saskarties ar skarbu realitāti – brīvas bija pat astoņas pedagogu vietas. Lai atrastu trūkstošos skolotājus, Riekstiņa uzrunājusi neskaitāmus dažādu jomu speciālistus, aicinot pārkvalificēties, lai strādātu skolā. Šim aicinājumam atsaukusies kāda juriste, kura bērniem mācīs sociālās zinības un pedagogu kolektīvam pievienojies arī kāds students, kurš pasniegs vēsturi.
“Šie ir jauni cilvēki, un par tiem tiešām ir silta sirds, jo tas nozīmē, ka neviena cita skola viņus nav zaudējusi. Šis darbs jau ir paņēmis neaptverami daudz enerģijas, un vienlaikus tas sniedz gandarījumu tad, kad izdodas kaut ko labu izdarīt, un tu zini, ka tu dari svarīgu un noderīgu lietu. Taču, jā, tās problēmas ir milzīgas, un šobrīd reizēm liekas, ka es neredzu risinājumu,” pauda skolas direktore.
Foto: Laura Jansone
Skaidra risinājuma, kā aizpildīt vakantās pedagogu vietas, nav arī Cēsu pilsētas vidusskolā. Tā ir lielākā skola novadā, kurā mācās vairāk nekā 700 bērnu. Šeit pēdējo trīs gadu laikā priekšlaicīgi ir pensionējušies 3 matemātikas skolotāji. Šogad pensionējusies arī sporta skolotāja un fizikas-matemātikas pedagogs. Skolas direktore Aija Sīmane atklāja, ka uz izsludinātajām pedagogu vakancēm atsaucības nav.
“Ziniet, godīgi, zvanu nav. Mēs paši ļoti, ļoti meklējam. Intensīvi katru dienu meklējam, zvanām, domājam, ko vēl varam uzrunāt.
Viens jaunais matemātikas skolotājs mums jau ir šogad ienācis,
bet trīs skolotāji aiziet un viens vietā.
Skolotāji acīmredzot izdeg. Šie 65 gadi skolotājiem, pensionēšanās vecums, nu, ir jau pārāk augsts. Skolotāju prestižs, par to būtu ļoti jārunā. Principā Cēsu novadā šobrīd trūkst astoņu matemātikas skolotāju. Tas jau ir ārkārtīgs sarkanais karogs, man liekas, ka arī valstiski,” uzsvēra Sīmane.
Visvairāk trūkst matemātikas skolotāju
Šī problēma ļoti labi zināma arī Cēsu novada Izglītības pārvaldē, kur apkopots pedagogu vakaču saraksts visās novada skolās. Pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila un viņas vietniece Dina Dombrovska apstiprināja – novadā trūkst datorikas, fizikas, angļu valodas un otrās svešvalodas skolotāju, taču matemātika ir visakūtākā problēma.
“Matemātikas priekšmetam ir uzlikts super liels smagums. Es domāju, ka matemātikas skolotāji izjūt milzīgu spiedienu, no izglītības tāda lauka raugoties, no vecāku, no sabiedrības puses. Es domāju, katrs bērns, kas ienāk skolā, jau ir kaut ko dzirdējis par to, ka matemātika varētu radīt briesmas,” skaidroja Dombrovska.
Lai piesaistītu pedagogus, Cēsu novada pašvaldība nodrošina veselības apdrošināšanu, ir iespēja īrēt pašvaldības dzīvokli, izmantot bezmaksas sabiedrisko transportu. Tomēr izglītības pārvaldes vadītāja Linda Markus-Narvila uzsvēra, ka šie bonusi vairāk darbojas, lai jau esošos pedagogus pārvilinātu no vienas skolas uz citu.
“Nav noslēpums, ka
mums ir cīņa savā starpā: Valmiera, Sigulda, Smiltene un tā tālāk. Mēs cīnāmies gan par direktoriem, gan par skolotājiem.
Tad bezmaksas transports ir ļoti novērtēts,” ilustrēja Markus-Narvila.
Pašvaldība nodrošina arī mērķstipendiju topošajiem pedagogiem. Tomēr arī tā nespēj atrisināt mācībspēku trūkumu.
“Mēs šobrīd nodrošinām stipendijas 8 studējošiem pedagogiem, kas ir labi, jo tie ir saistīti ar atbalsta jomas speciālistiem, sākumizglītību. Bet, skatoties uz šī brīža vakancēm, es redzu, ka, iespējams, mums vajadzētu vēl 20. Bet tas ir saistīts ar finansējuma jautājumu,” turpināja Dombrovska.
Liels izaicinājums, sākot no šī mācību gada, daudzām skolām būs otrās svešvalodas nodrošināšana. Atrast spāņu vai franču valodas pedagogu, kurš būtu gatavs strādāt vien dažas stundas nedēļā, ir teju vai neiespējamā misija.
“Dabūt skolotāju uz, piemēram, divām stundām un pieturēt viņu ar sapni un domu, ka pēc, piemēram, 5 gadiem viņš jau būs tāds diezgan nopietnas slodzes skolotājs, ir gana sarežģīti. Un otra varbūt problemātika, runājot par otro svešvalodu, ir saistīta ar to, kā mēs tiekam līdz tam, kuru valodu mēs savā skolā padarīsim par otro svešvalodu. Vai tas ir izsvērts tāpēc, ka mēs redzam, ka šī valoda mūsu skolēniem būs nākotnē potenciāli ļoti laba pievienotā vērtība, vai mēs esam spiesti otro svešvalodu piemeklēt tam cilvēkam, kurš mums ir pieejams tajā brīdī,” teica Dombrovska.
Iztrūkumi arī profesionālajā izglītībā
Pedagogu trūkums ir aktuāls ne tikai vispārizglītojošajās skolās, bet arī profesionālajā izglītībā. Cēsu novadā pašlaik trūkst ne tikai matemātikas, fizikas, dabas zinību un valodu mācībspēku, bet ir arī grūtības piesaistīt profesionālo mācību priekšmetu skolotājus. Tehnikuma direktors Artūrs Sņegovičs stāstīja, ka uz publiskajiem sludinājumiem atsaucības praktiski nav, tāpēc jāstrādā individuāli ar uzņēmējiem:
Foto: Laura Jansone
“Mēs saskaramies ar tām pašām problēmām, ar ko saskaras citas skolas. Nav runas vairāk tikai par to, ka trūkst matemātikas skolotāju, trūkst ļoti daudzu skolotāju – dabaszinību, fizikas, arī latviešu valodas, angļu valodas. Ir ļoti grūti atvilināt uz skolu profesionāļus, kuri jau strādā nozarē. Un tas ir individuāls darbs,” pauda tehnikuma direktors.
Strauja skolotāju pensionēšanās turpināsies
Arī tehnikums pedagogus meklē programmā “Mācībspēks”, tomēr šeit piesaistītie speciālisti ne vienmēr ir gatavi skolā strādāt ilgstoši. Portāla “Esi skolotājs” vakanču kartē pašlaik redzamas 313 vakantas pedagogu vietas visā Latvijā, visvairāk – 30 vakanču – ir tieši matemātikas skolotāji. Cēsu novada matemātikas jomas koordinatore un skolotāja Cēsu Valsts ģimnāzijā Agrita Bartuseviča uzsvēra, ka lielās slodzes un nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ tieši matemātikas skolotāji bieži izvēlas strādāt kādā citā nozarē.
“Es teikšu, mums ir tāda rotēšana no vienas skolas uz otru. Mēģinām kaut kādā veidā kaut kā izlāpīties. Skatoties statistiku, manā novadā pēc trīs ar pusi gadiem būs nākamais krahs. Ja skolotājs gribēs aiziet pensijā, tad viņš to var darīt,” teica Bartuševica.
Pēc EDIS starptautiskā pētījuma datiem, Latvijā pedagogu vidējais vecums jau pārsniedz 50 gadus. Tas nozīmē, ka tuvākajā desmitgadē skolotāji turpinās strauji pensionēties. Pašreizējā situācija, kad skolas ir spiestas savā starpā cīnīties par pedagogiem, tos viena otrai “nozogot”, nerisina galveno problēmu – jaunu cilvēku ienākšanu sistēmā.
Tāpēc paaudžu maiņa skolās un jauno skolotāju piesaiste vairs nav atsevišķu pašvaldību izaicinājums, bet gan valstiski stratēģisks jautājums, kas prasa steidzamu rīcību.
