Īsumā:
Pirms pāris nedēļām par iespējamu seksuālu vardarbību pret audzēkņiem tika aizturēts hokeja treneris – Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka tas ir Kaspars Krustiņš. Viņš par treneri mācījies Rīgas Stradiņa universitātē ietilpstošajā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, taču tiesības strādāt par treneri zaudējis pērnā gada februārī.
Krustiņš iepriekš strādājis Rīgas pašvaldības hokeja skolā “Rīga”, bet aizturēšanas brīdī bijis Ogres novada “Lāči” bērnu komandu treneris. Policija savā paziņojumā, neatklājot personas vārdu, norādīja, ka treneris tās redzeslokā nonācis jau iepriekš narkotiku lietošanas kontekstā. Krustiņa bijušo audzēkņu vecāki neoficiālās sarunās ar Latvijas Televīziju norāda, ka viņiem ne brīdi nav radušās aizdomas par to, ka Krustiņam varētu būt kādas neatļautas dzimumtieksmes vai problēmas ar narkotikām, taču vecāki brīžiem ir novērojuši pārmērīgu alkohola lietošanu.
Eksperti arī norāda, ka visbiežāk seksuālās vardarbības gadījumi tiek fiksēti ģimenēs, tāpēc treneri nav uzskatāmi par lielāko riska grupu.
Taču ir vairākas lietas, ko sporta nozare varētu ieviest kā drošības mehānismus.
“Mēs nevaram likumos atrunāt visu, jo sporta veidi ir ļoti dažādi. Tas, kā to organizē, katrā organizācijā ir ļoti dažādi, tāpēc ir būtiski, ka katrai organizācijai pašai ir savi noteikumi, kodekss – kas ir tās robežas, kas ir un kas nav pieļaujams. Jo mēs nevaram uztaisīt ideālos noteikumus, kas derēs gan hokejam, gan peldēšanai, gan pilnīgi visam,” sacīja “Centrs Dardedze” valdes locekle Anda Avena.
“Ir dažas vienkāršas lietas, kuras var ieviest un kas pasaules praksē ir pierādījušās kā labi strādājošas. Piemēram, tas, ka sporta skolā vai klubā vajadzētu būt vienam cilvēkam, kurš ir atbildīgs par bērnu drošību un kurš pats nav treneris vai treneriem labs draugs, vai pietuvināta persona. Respektīvi, kāds neitrāls cilvēks, kurš atbild par to, lai būtu ievēroti zināmi noteikumi un būtu kārtība, kā pret šo attiekties,” uzskata pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs.
Speciālisti norāda, ka laika gaitā ir mainījušās sabiedrības normas. Tas, kas šķita pieņemams pirms 20 vai 30 gadiem, ar šodienas acīm izskatās pavisam citādi. Viena no šādām lietām ir attieksme pret kailumu, tāpēc neiešana dušās vai pirtī kopā ar audzēkņiem būtu viens no veidiem, kā treneriem ievērot drošas robežas.
Tāpat “Centra Dardedze” valdes locekle Anda Avena uzsver, ka arī dažādu komentāru izteikšana par audzēkņu ķermeņa daļām, pat ja tie domāti kā komplimenti, nav pieņemama. “Visa veida seksuāla rakstura darbības, arī tai skaitā bērna pakļaušana pieaugušā seksualitātei.
Ar kaut kādiem seksualizētiem komentāriem, ar seksualizētiem stāstiņiem par saviem piedzīvojumiem jaunībā vai tamlīdzīgi – tas nav pieļaujams.
Varbūt kādreiz uz to pievēra acis, bet šobrīd tam tā nevajadzētu notikt, jo mums ir jāveido vide, kurā ir skaidras profesionālās robežas.
“Var sākt ar kaut ko vienkāršāku – ar to, ka nedrīkst būt istabas durvis aizvērtas, ja tajā ir pieaugušais. Mēs vēlamies izvairīties no situācijām, kurās ir viens pieaugušais, kuru neviens cits neredz, kopā ar bērnu,” min Konstantinovs.
Tāpat eksperti norāda, ka
laba prakse būtu, ja pieaugušie audzēkņu istabās dotos pa diviem, jo tas pasargātu abas puses – arī trenerus no nepatiesām apsūdzībām.
Konstantinovs savulaik ir strādājis bērnu nometnēs Lielbritānijā, kur šāda prakse ieviesta un nav grūti izpildāma. Taču izstrādāt algoritmu, kas jau pašā sākumā ļautu identificēt potenciālos riskus, neesot iespējams:
“Neviens speciālists nevar pateikt, ka šim cilvēkam varētu būt milzīgi slikti nolūki kādā brīdī. To nevar izdarīt ne augsti kvalificēti psihoterapeiti, ne policisti, līdz ar to mums to nevajadzētu prasīt arī no bērniem.”
Pērnā gada aprīlī sporta kluba “Babīte” jauno futbolistu dalība sacensībās Spānijā vainagojās ar kluba pārstāvja Ģirta Jeskes aizturēšanu par iespējamām seksuāla rakstura darbībām, kas veiktas bērnu numuriņos viesnīcā. Pirmās instances tiesa Jeskem piesprieda 12 gadu cietumsodu.
