Izšķirošo lēmumu otrdienas vakarā pieņēma opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā partija “Tēvzeme”, Madisei potenciāli nodrošinot vēl 11 parlamenta deputātu atbalstu.
Iepriekš atbalstīt Madisi nolēma arī liberālā Reformu partija un liberālā partija “Igaunija 200”, kas veido valdošo koalīciju, un opozīcijā esošā Sociāldemokrātiskā partija. Šo četru partiju atbalsts Madisei varētu nodrošināt 74 balsis.
Lai gan balsojums ir aizklāts un visi šo partiju deputāti un deputāti, kas balsojumos atbalsta šīs partijas, par Madisi varētu nenobalsot, viņai tomēr ir labas izredzes saņemt vismaz divas trešdaļas jeb 68 deputātu balsis, kas nepieciešamas ievēlēšanai par valsts galvu.
51 gadu vecā juriste Madise ir tiesību kanclere kopš 2015. gada. Tiesību kanclers uzrauga, vai visu līmeņu tiesību akti atbilst konstitūcijai, kā arī veic tiesībsarga funkcijas.
Starp iespējamajiem prezidenta amata kandidātiem ir arī Tallinas Tehniskās universitātes rektors Tīts Lands, kuru atbalsta opozīcijā esošā centriski kreisā Centra partija, un labēji populistiskās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) izvirzītais partijas priekšsēdētāja vietnieks Marts Helme.
Jau ziņots, ka pašreizējais prezidents Alars Kariss ir atteicies kandidēt uz otru piecu gadu termiņu valsts galvas amatā.
Parlamenta sēde, kurā vēlēs Igaunijas prezidentu, sasaukta 2. septembrī.
Tiesības izvirzīt kandidātu ir vismaz piektdaļai Rīgikogu deputātu (21 deputāts). Par ievēlētu tiek atzīts kandidāts, par kuru nobalso divas trešdaļas Rīgikogu deputātu (ne mazāk kā 68 deputāti). Pavisam parlamentā ir 101 deputāts.
Ja neviens no kandidātiem nesaņem pietiekamu balsu skaitu, tiek izvirzīti jauni kandidāti un tiek organizēta otrā balsošanas kārta. Ja arī šajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, divi kandidāti, kuri ieguvuši visvairāk balsu, sacenšas trešajā balsošanas kārtā. Arī otrajā un trešajā kārtā ievēlēšanai ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.
Ja prezidents netiek ievēlēts arī trešajā balsošanas kārtā, tiek sasaukta vēlēšanu kolēģija.
Vēlēšanu kolēģija sastāv no Rīgikogu deputātiem un pašvaldību sapulču pārstāvjiem. Pašvaldību pārstāvju skaits vēlēšanu kolēģijā ir atkarīgs no spēkā esošā administratīvā iedalījuma un balsstiesīgo iedzīvotāju skaita pagastā vai pilsētā. Saskaņā ar stāvokli 2026. gada sākumā vēlēšanu kolēģijā ir 107 pašvaldību asambleju pārstāvji un 101 Rīgikogu deputāts. Līdz ar to pavisam vēlēšanu kolēģijā ir 208 locekļi.
Pirmajā balsošanas kārtā vēlēšanu kolēģijā automātiski tiek iekļauti divi kandidāti, kuri piedalījušies trešajā balsošanas kārtā parlamentā. Turklāt vismaz 21 vēlēšanu kolēģijas loceklis var izvirzīt jaunu kandidātu.
Par ievēlētu tiek uzskatīts kandidāts, par kuru nobalsojuši vairākums vēlēšanu kolēģijas locekļu, kuri piedalījušies balsošanā.
Ja neviens no kandidātiem pirmajā kārtā nesaņem nepieciešamo balsu vairākumu, tiek rīkota otrā balsošanas kārta, kurā sacenšas divi kandidāti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši visvairāk balsu. Par ievēlētu tiek atzīts kandidāts, par kuru nobalso vairākums vēlēšanu kolēģijas locekļu, kuri piedalījušies balsošanā.
Ja arī tad neviens no kandidātiem netiek ievēlēts, visa procedūra parlamentā sākas no jauna.
Igaunijā prezidentam ir galvenokārt reprezentatīvas funkcijas. Prezidents nevar būt amatā vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
