ĪSUMĀ:
“Falcon 9” nesējraķete, kuras augšējā pakāpe ietriekusies Mēness virsmā, radot jaunu krāteri, no Kanaveralas zemesraga Floridas štatā pacēlās pērnā gada janvārī, lai kosmosā nogādātu divus komerciālus robotizētus Mēness aparātus.
Raķetes pirmā pakāpe jeb pacelšanās paātrinātājs, kas izmantojams atkārtoti, veiksmīgi atgriezās uz Zemes, bet otra – teju 4 tonnas smagā augšējā pakāpe – nogādāja aparātus trajektorijā uz Mēnesi, bet pēcāk tika atstāta dreifējot. Dažādu spēku ietekmē tā mainīja kursu, un zinātnieki aprēķināja, ka sadursme ar Mēnesi ir neizbēgama.
No Zemes sadursme nebija redzama
Sadursmes brīdī vairāki īpašie teleskopi, caur kuriem sadursmi varēja novērot, atradās dienasgaismā, kas nozīmē, ka trieciena brīdī radušais uzliesmojums bijis pārāk neliels un īss, lai to novērotu.
Zinātnieki un astronomi lēš, ka trieciena sekas vislabāk varēs novērot pēc aptuveni nedēļas.
Kembridžas Universitātes astronoms Mets Botvels raidījumam “BBC Breakfast” sacīja, ka tad Mēness orbitālais pavadonis pārlidos trieciena vietai un zinātnieki varēs izveidot krātera attēlus pirms un pēc sadursmes.
Pirmie novērojumi varētu būt no teleskopiem, kas atradušies Amerikā, kur trieciena brīdī valdīja nakts.
Sākotnējie aprēķini liecina, ka sadursmes rezultātā varētu būt radies 20–30 metrus plats krāteris. Trieciena rezultātā no Mēness pacēlies teju 100 metru augsts putekļu mākonis, kas varētu būt novērojams no Zemes ar jaudīgiem teleskopiem.
Trieciens ar 4 tonnas smagu objektu
“SpaceX” izmantotās “Falcon 9” nesējraķetes ir atkārtoti izmantojamas, jo to pamata daļa pēc starta atgriežas uz Zemes. Raķetes augšējā pakāpe, kas atdalījās pēc starta, sver aptuveni 4 tonnas un izmēra ziņā salīdzināma ar piecstāvu ēku.
Tiek lēsts, ka sadursmes brīdī raķetes daļa pārvietojās ar ātrumu aptuveni 8700 kilometru stundā un tā ietriekusies Mēness rietumu malā netālu no Einšteina krātera.
“Mēs sagaidām, ka trieciens pilnībā iztvaicēs raķetes pakāpi, radīs spilgtu gaismas uzliesmojumu, putekļu un Mēness iežu mākoni, kā arī izveidos jaunu krāteri uz Mēness virsmas,”
ASV telekanālam “ABC News” sacīja Ņūmeksikas Losalamosas Nacionālās laboratorijas pēcdoktorantūras pētnieks Bendžamins Fernando.
Pēc pētnieka teiktā, šis trieciens zinātniekiem ļauj detalizētāk pētīt Mēnesi, jo parasti nav zināma objektu masa un ātrums, ar kādu tie ietriecas Mēness virsmā. Šajā gadījumā precīzi bija zināms ne tikai svars, bet arī ātrums.
Analizējot putekļu mākoni, pētnieki cer iegūt jaunas zināšanas par Mēness sastāvu.
NASA pārstāvis Džimijs Rasels preses konferencē medijiem sacīja, ka NASA turpinās novērot trieciena vietu zinātniskos nolūkos, taču “Zemei briesmu nav”.
2025. gada februārī 15 metrus gara un 3 metrus plata daļa no “Falcon 9” raķetes nokrita Polijā.
Irbins: Notikums ir vērā ņemams
“Notikums ir vērā ņemams tieši tāpēc, ka tas nebija plānots,” komentārā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Kosmosa tehnoloģiju virziena vadītājs Pauls Irbins. “Bija plānots, ka šīs nesējraķetes otrā pakāpe aizdreifēs dziļāk kosmosā un nekad neatgriezīsies. Bet kosmosā notiek dažādas lietas un, kā arī paši zinātnieki saka, Saules enerģijas ietekmē mainījās tās trajektorija un beigās sanāca tā, ka šī daļa iegāja Mēness orbītā, un zinātnieki izrēķināja diezgan precīzi, kurā laikā un vietā tā varētu ietriekties. Kas tāds nenotiek katru dienu.”
Vienlaikus Irbins atzīmē, ka pagaidām tomēr vēl fiziski nav pierādīta šīs raķetes detaļas ietriekšanās Mēnesī.
“Bet šajā gadījumā varam, visticamāk, paļauties uz zinātnieku teikto, ka, visticamāk, šī sadursme bijusi, ņemot vērā gan masu, gan ātrumu, gan objekta trajektoriju.”
Irbins arī atzīmē, ka gana interesanti ir tas, ka šī raķetes daļa nokritusi Mēness ziemeļu pusē, kur NASA kopā ar Eiropas Kosmosa aģentūru plānojušas veidot Mēness apmetnes.
“Vieta izvēlēta tāpēc, ka tiek paredzēts, ka šajos ziemeļu reģionos varētu būt ūdens. Un tas ir svarīgs ne tikai, lai dzertu, bet ūdens Mēness apmetnēm ir svarīgs, lai arī paši audzētu pārtiku un galu galā no ūdens var arī raķešu degvielu taisīt. Tas ir ļoti nozīmīgs resurss un šādas lielas un 4000 kilogramu smagas “metāla bundžas” ietriekšanās Mēnesī arī varētu pacelt gaisā kopā ar putekļiem pierādījumus, ka patiešām šajā daļā ir ūdens jeb ledus,” spriež Irbins.
Irbins arī piebilst, ka kaitējumu Mēnesim šī sadursme nav radījusi un arī no orbītas nav izsitusi:
“Un no Zemes, visticamāk, būs redzams varbūt kāds maziņš putekļu mākonis arī tādēļ, ka Mēness ir sešas reizes vieglāks nekā Zeme. Un šie putekļi vēl diezgan ilgu laiku tur droši vien būs redzami.”
Kosmosa atkritumus aiz sevis atstāj katra raķetes palaišana
Britu medijs BBC vēsta, ka pēc šodienas sadursmes ar Mēnesi uz tā virsmas atrodas ap 3000 cilvēku radītu objektu, kuru svars ir teju 190 tonnas.
Pirmais kosmosa aparāts uz Mēness virsmas nosēdās 1959. gadā – Padomju Savienības ražotais “Luna 2”.
Zinātnieki arī norāda, ka šie “atkritumi” nerada draudus Mēness ekosistēmai, jo tam nav nedz atmosfēras, nedz biosfēras.
