Likumprojektu “Air Baltic Corporation” finanšu stabilizācijas pasākumu likums” galīgajā lasījumā atbalstīja 54 deputāti, pret bija 21 parlamentārietis, bet balsojumā atturējās viens deputāts.
Balsojuma rezultāti liecina, ka likumprojektu atbalstīja pozīcijā esošo “Apvienotā saraksta”, “Jaunās Vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti, kā arī opozīcijā esošās “Progresīvie” parlamentārieši. Pret bija pozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti. Opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) deputāti balsojumā nepiedalījās.
ĪSUMĀ:
Ko paredz likumprojekts?
Valdība lūdza Saeimas atļauju trim soļiem.
Pirmkārt, pagarināt uzņēmumam izsniegtā valsts aizdevuma atmaksas termiņu līdz gada beigām un vajadzības gadījumā aizdevumu pilnībā vai daļēji pārvērst uzņēmuma akcijās. Valdība šā gada pavasarī atbalstīja 30 miljonu eiro aizdevuma piešķiršanu “airBaltic”, nosakot, ka tas ir jāatmaksā līdz šā gada augusta beigām. Aizdevums piešķirts, ņemot vērā pieaugušās aviodegvielas cenas saistībā ar krīzi Hormuza šaurumā.
Tāpat likums paredz iespēju kapitalizēt, konvertēt vai citādi pārveidot no valstij piederošajām obligācijām izrietošos prasījumus. Valsts 2024. gadā iegādājās “airBaltic” obligācijas 50 miljonu eiro vērtībā no kopumā 380 miljonu eiro vērtspapīru laidiena. 14. augustā un 14. novembrī aviokompānijai bija jāmaksā procenti par obligācijām, bet tie tiks kapitalizēti, attiecīgos procentu maksājumus pieskaitot obligāciju pamatsummai, nevis izmaksājot naudā. Saeima lēma, ka valstij piederošās obligācijas var arī pārvērst akcijās.
Vēl likums paredz nepieciešamības gadījumā valstij piedalīties uzņēmuma starpfinansējuma nodrošināšanā. Valdība iepriekš akceptēja, ka valsts potenciāli iegādājas papildu obligācijas līdz 30 miljonu eiro vērtībā, piedaloties vienlaikus ar privātajiem investoriem un uz identiskiem nosacījumiem.
Premjers: Jāaizstāv valsts intereses
Ministru prezidents Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) Saeimas plenārsēdē norādīja, ka “airBaltic” ir Latvijas ekonomikai nozīmīgs uzņēmums, kura zaudēšana nozīmētu ietekmēt tūkstošiem darbavietu un lidojumus. Pēc premjera teiktā, valstij ir jābūt iespējai piedalīties lēmumos par “airBaltic”, ko nodrošinās iespējamā papildu obligāciju iegāde. “Uzskatu, ka jāizmanto jebkura iespēja aizstāvēt valsts intereses,” pauda premjers.
Premjers atkārtoti uzsvēra, ka šī ir pēdējā iespēja sakārtot “airBaltic”. Kulbergs arī akcentēja, ka pašlaik Saeimai netiek prasīta papildu nauda, bet gan mandāts valdībai rīkoties.
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā Vienotība”) atzīmēja, ka Saeimas atbalsts nepieciešams, lai dotu deleģējumu īstenot “airBaltic” jauno biznesa plānu. Tas gatavots uz noteiktiem mērķiem – lai valsts līdzdalība “airBaltic” paliktu 25 % plus viena akcija, kā arī saglabāt Rīgu kā aviokompānijas pamata bāzes vietu. Papildu obligāciju iegāde nozīmēs, ka valsts varēs piedalīties lēmumos par “airBaltic” līdzvērtīgi privātajiem partneriem. “Lai mēs šo plānu varētu īstenot, vajadzīga Saeimas piekrišana,” teica ministrs.
Saeimas deputāte Aiva Vīksna (“Apvienotais saraksts”) sacīja, ka jautājumā par “airBaltic” finanšu grūtībām vajadzīgs sarežģīts, bet nepieciešams risinājums. “Šodien mēs rīkojamies, lai nepieļautu nekontrolētu krīzi, lai saglabātu lidojumu sasniedzamību un darbavietas,” pauda Vīksna, norādot, ka
šis nav “kārtējais glābšanas riņķis” bez nosacījumiem. Likumprojekts paredz caurskatāmību, profesionālu pārvaldību un arī to, ka valsts intereses ir pirmajā vietā.
“Prasām, lai katrs lēmums ir izsekojams un katra amatpersona ir atbildīga par savu lēmumu,” piebilda deputāte.
“Mēs zinām, ko Latvijai dod “airBaltic” – aptuveni 1,5 % IKP eksportam, daudzām citām nozarēm, ne tikai aviācijai. Mēs zinām arī to, ko tas maksātu, ja vienā dienā “airBaltic” pārstātu būt. Ir bijis arī Latvijas Bankas pētījums, kurā ir skaidri teikts, ka pirmajā gadā, [ja “airBaltic” vairs nebūtu], līdz pat 600 miljoniem eiro, kas būtu neiegūto ieņēmumi nodokļos, izdevumi, dažādas kompensācijas,” piebilda bijušais satiksmes ministrs, opozīcijas deputāts Atis Švinka (“Progresīvie”).
Rokpelnis: Nebāzīsim galvu šajā cilpā
Vairāki parlamentārieši, tostarp opozīcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri likumprojektu solīja neatbalstīt, uzteica premjera atklātību un vēlmi skaidrot situāciju uzņēmumā un balsojuma nozīmi. Vienlaikus daļa deputātu pārmeta, ka vajadzīgie lēmumi gadiem atlikti, uzņēmums nav pienācīgi uzraudzīts un jauns biznesa plāns sagatavots tikai pēdējā brīdī, un sabiedrībā vairs nav ticības, ka situāciju vēl var glābt. Tika arī uzsvērts, cik liels slogs iespējamais 30 miljonu eiro finansējums būtu nodokļu maksātājiem.
Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (“Latvija pirmajā vietā”) atzīmēja, ka viņa vienmēr bijusi pret naudas bēršanu tukšā mucā. Deputāte pauda neticību tam, ka “airBaltic” biznesa plāns tiks īstenots. Tāpat, pēc viņas teiktā, nav pateikts, kur tiks ņemta nauda biznesa plāna īstenošanai.
“Šis būs tas pēdējais valstiskais lēmums – vai nu mēs glābjam, vai nu ne. Eu, hallo, kur jūs bijāt, kad “airBaltic” bija jāuzrauga visus tos gadus, kad tieši “Vienotība” ir vadījusi valdību? Kur jūs bijāt tad? Kāpēc šis biznesa plāns, kuram mums tagad ir jānotic, kāpēc tas ir radies pēdējā brīdī?” vaicāja Liepiņa.
Arī pozīcijā esošās ZZS deputāts Harijs Rokpelnis sacīja, ka “valstij nav jābāž galva šajā cilpā vēlreiz”, norādot, ka ZZS neatbalstīs atkārtotu nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu uzņēmumā.
“Kā rodas 30 miljoni valsts budžetā? Tādam uzņēmumam kā “Liepkalni” būtu jāstrādā 10 gadi, lai samaksātu nodokļos 30 miljonus. “Dimdiņi” – mani mīļākie kāposti – apsaimnieko 150 hektārus zemes, uz kuras stāda kāpostus, – 27 šādiem uzņēmumiem gadu ir jāstrādā, lai 30 miljonus sakasītu valsts nodokļos,” klāstīja Rokpelnis.
ZZS deputāts Armands Krauze kritizēja līdzšinējo atbalstu “airBaltic”, norādot: “Tas ir viens liels finanšu caurums – “airBaltic”, faktiski finanšu piramīda”. Arī Krauze sacīja, ka atbalsta to, ka “airBaltic” lido un ka Latvijai ir sava nacionālā aviokompānija, taču tai jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta.
Arī LPV deputāts Kristaps Krištopans norādīja, ka varbūtība tam, ka valstij atkal vajadzēs ieguldīt naudu “airBaltic”, ir daudz augstāka nekā tas, ka aviokompānijas biznesa plāns tiks veiksmīgi īstenots. “Mēs nonāksim līdz tādai epizodei, kad būs nepieciešams valsts ieguldījums, bet, ja tā nebūs, es būšu tikai priecīgs,” teica Krištopans,
vienlaikus atzīstot: ja šīs dienas likumprojekts negūs Saeimas atbalstu, “kompānija izbeidzas”.
“airBaltic”: turpinās sarunas ar iesaistītajām pusēm
Tikmēr “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs norādīja, ka neatkarīgi no politiskā procesa uzņēmums turpina sarunas ar iesaistītajām pusēm. Valsts dalība papildu finansēšanā neesot izšķiroša, jo nepieciešamo naudu varētu nodrošināt arī privātie investori. Uzņēmumam būtiskāki esot Saeimai nodotie jautājumi par valsts aizdevumu un obligācijām.
“Visdažādākās sarunas ar visdažādākajām iesaistītajām pusēm notiek nu jau pēdējos trīs četrus mēnešus noteikti, tāpēc tādā ierastā rutīnā notiek tas process. Mēs turpinām realizēt savu biznesa plānu un darām visu iespējamo, lai tas būtu veiksmīgs,” teica Martinovs.
KONTEKSTS:
“airBaltic” jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā. Viens no soļiem ir “airBaltic” obligāciju procentu maksājumu kapitalizācija, kam šo vērtspapīru turētāji piekrita atkārtotajā sapulcē 17. augustā. Kā zināms, 2024. gadā “airBaltic” emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5 % procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.
“airBaltic” ir vēl vienas saistības pret valsti – īstermiņa aizdevums, kas kompānijai šopavasar bija vajadzīgs degvielas cenu kāpuma segšanai saistībā ar krīzi Hormuza šaurumā. Daļa no 30 miljonu eiro lielā aizdevuma ir atmaksāta, pilnībā tas saskaņā ar iepriekšējo plānu bija jāizdara līdz šā gada augusta beigām.
“airBaltic” finanšu stabilizēšanai ir izstrādājusi jaunu biznesa plānu, kas paredz samazināt lidmašīnu skaitu, vairāk koncentrējoties uz pelnošākajiem maršrutiem, un Rīgu atstāt kā galveno bāzi. Vienlaikus uzņēmumam nepieciešams jauns finansējums vismaz 225 miljonu eiro apmērā. Valdība sēdē 14. augustā lēma, ka ir gatava piedalīties finansējuma nodrošināšanā “airBaltic”, pērkot kompānijas obligācijas vēl līdz 30 miljonu eiro apmērā, ja tādas tiks emitētas.
Arī 2025. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” strādāja ar zaudējumiem – 44,3 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes mazāki salīdzinājumā ar lidsabiedrības zaudējumiem gadu iepriekš. Kompānija 2025. gadā strādāja ar 779,3 miljonu eiro ieņēmumiem, kas ir par 4 % lielāki nekā gadu iepriekš.
“airBaltic”, ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, apturēja iespējamo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā. Kompānija mēģināšot piesaistīt caur privātiem investoriem. Ja tas neizdosies, tad “airBaltic” vadība neizslēdz, ka varētu atkal lūgt valsts palīdzību. Uzņēmums rēķināja, ka tā darbības sekmīgai finansēšanai ziemā būs vajadzīgi papildu 100 līdz 150 miljoni eiro.
Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37 % “airBaltic” kapitāldaļu, “Lufthansa” – 10 %, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62 %, bet 0,01 % – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
