Līdz šim šāda informācija nebija publiski pieejama, jo uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajiem datiem attiecās konfidencialitātes ierobežojumi. Taču Saeima šogad 18. jūnijā nolēma grozīt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, iekļaujot tajā uzdevumu VID sagatavot un iesniegt CSP datus un CSP attiecīgi publicēt savā tīmekļvietnē sarakstu ar Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē no tām.
Atbilstoši Saeimas lēmumam uz šo informāciju neattiecas likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktais konfidencialitātes ierobežojums.
Sarakstā ar datiem par šā gada jūliju uzskaitīti aptuveni 170 uzņēmumi, to vidū “Grindeks”, “Lauma Fabrics”, Olaines ķīmiskā rūpnīca “Biolars”, “Olpha” un citi.
Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kas eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē preces no šīm valstīm
Neliela daļa uzņēmumu pievienojuši arī komentārus. Piemēram, “Grindeks” norādījis, ka tā attīstības stratēģija ir vērsta uz paplašināšanos Eiropas Savienības, Ziemeļamerikas un citos starptautiskajos tirgos. Eksporta virzienu maiņa jau ir sākusies, taču farmācijas nozarē tas ir ilgstošs process. Uzņēmuma situācija nav izņēmums, jo arī citi globālie farmācijas uzņēmumi turpina nodrošināt zāļu piegādes Krievijai un Baltkrievijai, skaidrojis “Grindeks”.
Uzņēmumu komentāri par eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju
KONTEKSTS:
Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz pienākumu CSP reizi mēnesī savā tīmekļvietnē publicēt informāciju par uzņēmumiem, kuri eksportē vai importē preces uz vai no Krievijas vai Baltkrievijas. Šos datus sagatavo un CSP sniedz Valsts ieņēmumu dienests.
Anotācijā teikts, ka izmaiņas nepieciešamas, lai atbalstītu Ukrainas sabiedrību cīņā pret agresorvalstīm.
Grozījumu autori uzsvēruši, ka nav pieļaujama agresorvalstu budžeta ieņēmumu veicināšana no Latvijā reģistrētu uzņēmumu sadarbības ar tām laikā, kad agresorvalstis turpina pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un apdraud tās neatkarību.
Iepriekš, 2023. gada rudenī, CSP pārtrauca publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, jo pēc šo uzņēmumu analīzes secināts, ka bez darījuma detaļu izvērtēšanas nav iespējams izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus.
CSP toreiz izvērtēja statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. “Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus (uz jebkuru valsti),” teikts paziņojumā.
CSP toreiz norādīja, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu darījumiem bez detaļu izvērtēšanas.
“Imports tiek uzskaitīts pēc preces izcelsmes valsts, ja darījumā iesaistīta valsts ārpus Eiropas Savienības (ES). Gadījumā, ja darījumā iesaistīta Eiropas Savienības valsts, tad pēc nosūtītāja valsts. Tas nozīmē, ka Krievijas izcelsmes preces imports (ievedums) no Lietuvas ārējā tirdzniecībā tiks uzskaitīts kā imports no Lietuvas, savukārt Krievijas izcelsmes preces imports no Ukrainas tiks uzskaitīts kā imports no Krievijas,” toreiz skaidroja CSP.
