«Domās un darbos kopā ar Ukrainu!»
Lai ukraiņu tauta varētu turpināt drosmīgi aizstāvēt savu valsti, nepieciešama arī praktiska palīdzība, tādēļ LSM sadarbībā ar “Ziedot.lv” no 17. augusta līdz 13. septembrim aicina ziedot visaptverošas rehabilitācijas nodrošināšanai Ukrainas karavīriem.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu – 5 eiro ar PVN) vai tiešsaistē “Ziedot.lv”.
Viņš uzskata, ka Krievijas stratēģija gaidāmajam ziemas periodam, kas sāksies jau rudens sākumā, ir balstīta uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu. Mērķis ir likt ukraiņiem zaudēt ticību, iespējams, vērsties vienam pret otru un apšaubīt valsts spēju izturēt.
Kisļica apgalvoja, ka Krievija atkārto 20. gadsimtā redzēto taktiku, tostarp centienus iznīcināt nacionālo identitāti un izmantot iekšējās plaisas. Viņaprāt, Kijivai vajadzētu turpināt diplomātisko darbu, pat ja izlūkdienestu novērtējumi liecina, ka Krievija negatavojas pārtraukt karadarbību šogad. Tas tādēļ, ka sarunu pārtraukšana ļautu Maskavai pastiprināt ārzemēs savu naratīvu par to, ka Ukraina, nevis Krievija, kavē kara izbeigšanu.
Aicina ieviest obligāto militāro dienestu sievietēm
Kādreizējais Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs aicinājis ieviest obligātu militāro dienestu sievietēm, sakot, ka tas nekavējoties dubultotu mobilizācijas resursus. Sievietes varētu ieņemt daudzas aizmugures un loģistikas pozīcijas, atbrīvojot no šīm vietām vīriešus, lai tie varētu doties tuvāk frontei.
Kā piemēru viņš minēja Izraēlu, kur sievietes dien līdzās vīriešiem līdzīgā apdraudējuma līmenī. Ukrainas valdībai gan joprojām nav plānu ieviest obligātu sieviešu mobilizāciju.
Žurnāls: Ukraiņu karavīri apmācību laikā dezertē
Kara laikā Ukrainas karavīri devušies uz dažādām Eiropas valstīm uz apmācībām. Un vairakkārt dzirdēts par gadījumiem, kad daļa šo karavīru ārvalstīs dezertē un tā arī neatgriežas Ukrainā.
Iknedēļas ziņu žurnāls “Die Zeit” raksta par to, kā šī problēma izskatās Vācijā. Visā Vācijā esot konstatēti simtiem šādu incidentu, kad Ukrainas karavīri dezertē pēc militārās apmācības pabeigšanas.
Federālā valdība vēl nav publicējusi oficiālu valsts mēroga statistiku. Zināms, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā apmācību Vācijā izgājuši aptuveni 29 000 Ukrainas karavīru.
Apmācības notiek daudzās vietās. Karavīri cita starpā apgūst ieroču lietošanu, maskēšanās tehnikas un pirmās palīdzības pamatus. Pēc kursa pabeigšanas viņiem parasti jāatgriežas Ukrainā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Krievijai realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, pašā ziemas spelgonī izraisot plašus elektrības, ūdens un apkures traucējumus valstī, tostarp galvaspilsētā Kijivā.
Savukārt Ukraina jau no 2025. gada rudens arvien aktīvāk ar tālas darbības droniem un raķetēm apšaudījusi dažādus militārus, kā arī ar naftas pārstrādi un tirdzniecību saistītus mērķus Krievijā un okupētajā Krimā. Tas Krievijā un Krimas pussalā izraisījis degvielas krīzi un lielas militārās apgādes problēmas.
