Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (“Apvienotais saraksts”) sacīja: “Ziemeļu koridors ir vitāli, vitāli svarīgs Rīgai.” Viņš uzsvēra – plānotais savienojums joprojām ir aktuāls.
Arhīvos atrodams, ka Ziemeļu koridora priekšizpēti sāka jau 90. gadu beigās. No 2000. līdz 2016. gadam dome tai iztērēja 15 miljonus eiro. Tad desmit gadus Rīga naudu netērēja, bet šogad, lai aktualizētu tehnisko dokumentāciju, pašvaldība paredz veltīt pusotru miljonu eiro. Jauno priekšizpēti cer pabeigt nākamā gada beigās vai 2028. gada sākumā.
Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora vietnieks Pēteris Sabļins sacīja: “Tas nozīmē to, ka ir esošā tehniskā dokumentācija, pieņemsim, novērtējums uz vidi, kur jau ir uzzīmēti mezgli, tehniskie risinājumi, pārvadi, sūkņu stacijas un tas pats tilts pār Daugavu. Šie tehniskie risinājumi tiks pārvērtēti, vai viņi ir atbilstoši esošajai situācijai. Tas ietver to priekšizpēti.”
20 gadu laikā projekts palicis nemainīgs
Projekts 20 gadu laikā nav mainījies. Doma ir savienot Rīgas apvedceļu pie Babītes ar Siguldas šoseju. Divu brauktuvju ceļš ar divām joslām katrā virzienā stieptos līdz Daugavgrīvas šosejai, tad šķērsotu Daugavu, Sarkandaugavā savienotos ar Bukultu ielu, pie Duntes ielas būtu pazemes tunelis, šķērsotu Gustava Zemgala gatvi un pa Brīvības ielas dublieri varētu nokļūt līdz Berģiem. Risinājumus vēl sola izvērtēt. Pagaidām nav arī zināms, vai Daugavu varēs šķērsot pa tiltu vai pa pazemes tuneli.
Kopumā 30 kilometru garo savienojumu iecerēts īstenot četrās daļās. Pašvaldībā teic, ka šāds risinājums atslogos centru un Uzvaras bulvāri, mierīgāka satiksme būs pie Nacionālās bibliotēkas un uz Vanšu tilta. Tas palīdzētu arī attīstīties ostai un vietējiem uzņēmumiem.
Projekts varētu izmaksāt vairāk nekā miljardu eiro
Projekta potenciālās izmaksas – vairāk nekā miljards eiro. Salīdzinājumam – Rīgas šī gada budžets ir 1,7 miljardi eiro.
Ja būs nauda un viss noritēs pēc plāna, departamentā cer, ka pirmie būvdarbi, iespējams, varētu sākties desmitgades beigās. Kur rast naudu? Departamentā izskata vairākus variantus, tajā skaitā arī publisko un privāto partnerību.
Domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš sacīja: “Pēdējos 5–6 gados Rīgas finanšu situācija no saistību viedokļa ir uzlabojusies.”
Rakstiņš norādīja, ka līdz 2028. gada vasarai galvaspilsēta izmaksās pēdējo parādu par Dienvidu tiltu. 20 gadu laikā tam būs veltīts miljards eiro. Rakstiņš pauda, ka par vēl vienu tikpat dārgu projektu Rīga nevar domāt.
Viņš sacīja: “Mums jāsaprot, ka, uzņemoties šādu projektu, pašvaldība būs ierobežota realizēt mazākus vai vidējus projektus ilgstošā laika posmā. Es domāju, ka tie būtu 10–15 gadi. Tātad mans secinājums, ka Rīga pati šo nevar realizēt. Ir nepieciešama valsts vai Eiropas iesaiste. Bet šinī brīdī mēs jau pieejam pie laika grafika.”
Rakstiņš norādīja, ka saprot – valstij tuvākajos gados prioritāte būs “Rail Baltica” pabeigšana. “Tad mēs pēc šī projekta realizācijas droši vien varam skatīties uz Ziemeļu koridora atsevišķu posmu vai visu kopā realizāciju.”
Tā kā dome nesauc konkrētus posmus, kuru īstenošanā būs vajadzīga valsts palīdzība, Satiksmes ministrijā pauda, ka valsts prioritāte ir “Rail Baltica” projekts. Tas liek domāt, ka Ziemeļu koridora Rīgā nebūs, iespējams, vēl daudzus gadus. Tajā pašā laikā ministrijā sacīja, ka Rīgas apvedceļa izbūve valstij ir prioritāte.
Pilsētplānotājs norāda – šāds projekts nav vajadzīgs
Grandiozo ieceri kritizēja pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Viņš teica: “Klaji bezatbildīgs publisko līdzekļu izmantojums. Situācija tirgū ir būtiski mainījusies. Iedzīvotāju skaits Latvijā būtiski samazinās. Mums nav nepieciešams šāds ekstensīvs, absolūti neatbilstošs Rīgas sociāli ekonomiskajam profilam 1,5–1,7 miljardu eiro projekts.
Būsim pilnīgi reāli, kristāldzidri, ko mēs esam iemācījušies no “Rail Baltica” situācijas. Jebkura summa, ko mēs liekam galdā vai publiski piesakām par celtniecības izmaksām, ir jāreizina ar 1,2–1,5. Bieži vien šīs summas tiek apzināti samazinātas, lai iegūtu atbalstu, un tad, kad atbalsts tiek iegūts, nu, tad jau mēs izdomāsim [ko darīt], – tas ir burtiski triviāli, naivi bezatbildīgi. Tā notiek pilnīgi katru reizi ar liela mēroga projektiem,” sacīja Celmiņš.
“Mums ir nepieciešams šķērsojums, relatīvi neliels šķērsojums, kas integrē šķērsojumu labajā un kreisajā krastā. Nevis runāt tikai par metropoles savienojumu un par visiem ostas šobrīd neaktuālajiem tranzīta jautājumiem,” norādīja Celmiņš.
Galvenais ekonomiskais labums – ietaupītais laiks ceļā
Turpretim Rīgas Apkaimju alianses vadītājs Māris Jansons ir citās domās. Viņš sacīja, ja Rīga samazinātu maksājumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kurā šogad galvaspilsēta iemaksā 137 miljonus eiro, Ziemeļu koridoru varētu īstenot. Taču valsts vai Eiropas Savienības atbalsts, viņaprāt, tik un tā būs vajadzīgs.
Jansons sacīja: “Iedzīvotāju skaits stagnē, bet, tā kā labklājība aug, tad kopējā tendence ir tāda, ka mašīnu lēnā garā kļūs vairāk. Es šo redzu kā tādu Rīgas domes stratēģisko ceļu, ko viņi grib iet. Tas būtu jauki, ja Rīgai tāds būtu. Jautājums ir, vai cena ir tā vērta.
Galvenais ekonomiskais labums ir ietaupītais laiks ceļā. Ja cilvēki mazāk laika pavada ceļā, viņi var nodarboties ar kaut ko citu produktīvu. Pretī – ja pilsēta šim tērē miljardu vai vairāk, tas ir apmēram gadu desmit infrastruktūras budžets pilnībā, – vai nebūs tā, ka mums atkal pēc tam 20 gadus būs bedrainas ielas un daudzas citas nesakoptas vietas pilsētā. Droši vien sliktāka izglītības kvalitāte, jo skolotāju algas nebūs konkurētspējīgas ar kādām citām pašvaldībām,” pauda Jansons.
Plānā minēts, ka pa Ziemeļu koridoru no Jūrmalas līdz Berģiem varētu aizbraukt mazāk nekā pusstundā, kas ir vismaz divreiz ātrāk nekā tagad.
