ĪSUMĀ:
Irānas naftas piedāvājums Ķīnas pircējiem sarucis
Amerikas Savienotās Valstis gatavojas ieviest, kā izteicies finanšu ministrs Skots Besents, “stingrākās sankcijas vēsturē” pret Irānu. Vašingtona sola detaļas paziņot nākamnedēļ. Mērķis – izdarīt maksimālu ekonomisko spiedienu uz Teherānu, galvenokārt ierobežojot naftas eksportu. Un šoreiz sankciju stāsts nav tikai par Irānu, bet arī par valstīm, kuras ar to sadarbojas.
“Mūsu sabiedrotajiem un pārējai pasaulei ir pienācis laiks pieņemt lēmumu; mēs sagrausim šī slepkavnieciskā režīma ekonomiku, tādējādi ierobežojot tā spēju izmantot savus starpniekus varas demonstrēšanai.
Tas nozīmēs, ka režīms vairs nespēs maksāt algas militārpersonām. Irānā jau vērojama ievērojama inflācija – gan pārtikas cenu, gan vispārējā līmenī. Un jūs zināt, ko esam redzējuši. Esmu dzirdējis daudz apgalvojumu, ka “tas nekad nav nostrādājis”. Taču tas darbojas, jo mēs izmantojam kombinētu pieeju – tā ir divkārša iedarbība. Mēs īstenojam blokādi un ieviešam bargākās sankcijas vēsturē. Un es jums saku – tas nostrādās,” sola finanšu ministrs Skots Besents.
Arī ASV prezidents Donalds Tramps jau brīdinājis – valstīm, kas turpinās sniegt Irānai jebkādu ekonomisko “glābšanas riņķi”, var nākties saskarties ar sekām. Galvenā valsts šajā gadījumā ir Ķīna. Tā pērk vairāk nekā 80 procentus Irānas eksportētās naftas. Pekina gan apgalvo – sankcijas un spiediens problēmu neatrisinās, taču jau šobrīd vērojams, ka amerikāņu spiediens iedarbojas vismaz uz naftas tirgu. Aģentūra “Reuters” ziņo, ka Irānas naftas piedāvājums Ķīnas pircējiem strauji sarucis. Irānas naftas imports Ķīnā, kas pērn sasniedza apmēram 1,4 miljonus barelu dienā, pašlaik samazinājies gandrīz uz pusi.
ASV solītās sankcijas varētu ietekmēt arī Krieviju
Ķīnas neatkarīgie naftas pārstrādātāji sāk meklēt citus piegādātājus, un šeit savu lomu spēlē Krievija. Ķīna jau tagad palielina naftas iepirkumus no Krievijas, tādējādi kompensējot samazinātās piegādes no Tuvajiem Austrumiem. Aģentūra “Reuters” lēš, ka augustā
Ķīnā dienas laikā pa jūru nonāk aptuveni 1,25 miljoni barelu Krievijas jēlnaftas – aptuveni 15 procenti no visa Ķīnas naftas importa.
Tas nozīmē, ka Krievija šajā situācijā var būt netieša ieguvēja, taču Trampa “cirtiens” Irānas partnerēm var ietekmēt arī to. Lai gan Krievija nav būtiska Irānas naftas iepircēja, tā no Irānas pērk ieročus, ar ko uzbrukt Ukrainai. Ja ASV draudi vērsīsies pret valstīm arī šādā aspektā, tas var skart Maskavu.
Līdz ar to Krievijai šī situācija ir paradoksāla. No vienas puses, stingrākas sankcijas pret Irānu var nozīmēt mazāk Irānas naftas pasaules tirgū un augstāku naftas cenu – tas Maskavai ir izdevīgi. Turklāt ASV uzmanība tiek novirzīta no Ukrainas uz Tuvajiem Austrumiem.
Krievija, Irāna un Ķīna varētu veidot mehānismus, kā apiet Rietumu sankcijas
Taču ir arī otra puse. Ja Vašingtona, vēršoties pret Irānu, sāks daudz agresīvāk apkarot sankciju apiešanas tīklus, tas var skart arī Krievijas ēnu floti un tās naftas pircējus. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija ir nonākusi ļoti līdzīgā situācijā, kad Rietumi mēģina ierobežot tās naftas ieņēmumus.
Krievija meklē jaunus pircējus un jaunus ceļus, kā naftu nogādāt tirgū, un ir izveidojies tā sauktās ēnu flotes tīkls, – veci tankkuģi, neskaidri īpašnieki, mainīti karogi, starpnieki un arvien sarežģītāki finanšu norēķini.
Ukrainas izlūkdienestu apkopotie dati liecina – sankcionētās Krievijas un Irānas naftas pārvadāšanai tiek izmantoti jau vairāk nekā tūkstotis tankkuģu.
ASV sankciju lēmums, par ko lielāka skaidrība būs nākamnedēļ, ir īpaši svarīgs Ukrainai. Tas vai nu kaut kādā veidā ietekmēs Krievijas kara mašīnu, vai arī veidosies situācija, kad Krievija, Irāna un Ķīna arvien vairāk savstarpēji saslēgsies un veidos efektīvākus mehānismus, kā Rietumu sankcijas apiet.
Tikmēr neskaidrības un konflikta ieilgšana turpina audzēt naftas cenas pasaulē. Jēlnaftas cena šodien sasniegusi augstāko līmeni aptuveni trīs nedēļās, kas ir ap 94 dolāriem par barelu.
Diplomātijas iespējas vēl pastāv
Viens no galvenajiem jautājumiem joprojām ir arī situācija Hormuza šaurumā – globāli stratēģiski svarīgajā ūdensceļā, caur kuru pasaules naftas tirgum tiek nogādāta milzīga daļa energoresursu. Vašingtona apgalvo, ka šaurums ir atvērts, bet Irāna to noraida.
Analītiķi gan norāda, ka līdz pirmdienai, kad plānots izziņot jaunās sankcijas, vēl ir laiks. Viņi spriež, ka aiz Trampa skaļās retorikas joprojām saglabājas diplomātijas iespējas, jo ASV prezidents ir atzinis, ka sarunas ar Irānu kādā brīdī varētu atsākties.
KONTEKSTS:
Tuvo Austrumu reģionā karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla deva triecienus Irānai. Bruņotais konflikts skāris lielu daļu reģiona valstu, jo Irāna devusi atbildes triecienus ASV sabiedrotajiem.
Šis konflikts satricinājis arī pasaules ekonomiku: nācies atcelt tūkstošiem lidojumu, naftas cenas strauji pieauga, jo Irāna bloķēja Hormuza šaurumu, kas ievērojami apgrūtinājis starptautisko tirdzniecību.
Naktī uz 8. aprīli Tramps paziņoja, ka ASV un Irāna vienojušās par divas nedēļas ilgu pamieru, un vairākas nedēļas ar Pakistānas starpniecību notika ASV un Irānas netiešās sarunas par kara izbeigšanu.
15. jūnijā ASV un Irāna panāca vienošanos par karadarbības izbeigšanu, tostarp Libānā, un dažas dienas vēlāk ASV un Irānas prezidenti ir fiziski parakstījuši pagaidu vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu starp abām valstīm. Lai gan memorands paredzēja Hormuza šauruma atbloķēšanu, Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal to slēdz, jo uzskata, ka Izraēlas atbildes triecieni grupējumam “Hizbullāh” Libānā pārkāpj vienošanos.
12. jūlijā ASV bruņotie spēki deva triecienus vairāk nekā 140 militārajiem mērķiem Irānā. Teherāna paziņoja, ka Hormuza šaurums tirdzniecības kuģu satiksmei atkal slēgts, taču Vašingtona to noraidīja. Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība paziņoja, ka kuģu satiksme joprojām notiek. Reaģējot uz karadarbības pastiprināšanos, atkal pieaugušas naftas cenas.
